Var pajūsmot par klasikas tehnikas pirmsākumiem. Tagad klasikā vairs tā nebrauc. Bet tajā laikā džeki labi blieza.

Var pajūsmot par klasikas tehnikas pirmsākumiem. Tagad klasikā vairs tā nebrauc. Bet tajā laikā džeki labi blieza.

Saprotu, ka tagad klasiku slēpo savādāk, bet vispār 1980.g. nevarētu saukt par klasikas pirmssākumiem, ja 1983-1985 notika pāreja uz slidsoli (klipos redzam). Kad Raisa Smetaņina slēpoja klasikā 70-to vidū, jau tajos laikos tā skaitījās attīstīta slēpošanas tehnika.
Ar ko mūslaiku klasika atšķiras no klipā redzamās? Vai ar to, ka tagad vairāk izdara atgrūdienus ar abām nūjām kopā?

Mūsdienu normatīvi 15 km KLASIKĀ ir šādi (1. kl. - 2. kl. - 3. kl.):

Vīrieši: 50:20 - 56:25 - 1:04:07
Sievietes: 58:20 - 1:05:20 - 1:14:21

Klipā mēs redzam, ka tie vīri savā 1980.g. stilā ar attiecīgā laikmeta inventāru 15 km pieveica zem 42 min!

labi, labi pirmssākumi tie nebija, bet uz to brīdi tehniku vairāk tālāk neattīstīja. Kā šodien brauc klasikā kaut vai paskaties pasaules kausā. Klasikā ir palikuši tikai divi soļi no kuriem pārmaiņas viensolī rubī kalnos, bet pa līdzeno tikai bezsolī vai garākās distancēs dažreiz arī vienlaikus viensolī, lai atpūtinātu muskuļus no viendabības. Ir pierādījies tas, kas lai nomauktu labu rezultātu galvenais ir spēks un tikai tad tehnika. Tie kam pārmaiņu viensolī nav pareiza tehnika tie visu kompensē ar spēku un stumšanos, stāvajos kalnos vienkārši uzskrienot ar slēpēm. Uz īsajām distancēm 10-15km tas atmaksājās. Karoče nav jēgas ieslīgt distanču slēpošanas tehnikas teorijā, jo tā teorija neiet rokurokā ar to praksi ko pasaulē čaļi izmanto. Kaut vai paskaties kādā tehnikā  Vasaloppet 90km džeki mauc - 90% bezsolis. Marcialonga 70km pēdējie 3km ir pret kalnu (tipa Siguldnieks) džeki stumās bezsolī, tāpēc ka pēda vairs nav un kalns ir saules pusē ielejai. Lai ieliktu pēdu kalna apakšā vajag tikai 30sek (tur ir speciālas iekārtas), bet šā vai tā tajā līmenī ātrāk ir uzstumties.
Tā kā distanču slēpošanā rekordi netiek mērīti, tad jebkādi normatīvi nav objektīvi. Arī man kādreiz skolā bija jāskrien normatīvi slēpošanā, bet tas nav objektīvi. Slēpošana nav vieglatlētika.
Klipā džeki mauc ar plastmasenēm, tā kā būtiska atšķirība slīdamībā nebija. Domāju, ka atšķirība lielākoties bija uz trases kvalitāti un tā laika tehnikas niansēm (tad līkumus izslīdot neviens nebrauca). Labi jābrauc slēpot. Jā kādam ir iekāriens var youtubē atrast Marcialonga finiša kalnu, kamēr savām acīm neredz netic kā tā dara.

tipa man nav ko darīt, tusēt netā un meklēt linkus

Tajā novadā dzimtbūšana nekad nebija pastāvējusi, aiz to arī tā lēkā ļaudis

modernā slidosļa aizsācējs bija zviedrs Gunde Svans, bet tas nav viņa izgudrojums viņš šo tehniku patapināja, bet diemžēl ir izkritis no prāta no kā, cik atceros tad tas vīrs no kura tika noskatīts slidsolis dzīvoja 20. gadsimta sākumā Norvēģijā un stūmās ar vienu kārti un ja mani atmiņa neviļ šādi slēpojot uzvarēja tās trakās acensības Grenlandē, diemžēl arī neatceros cik tur to kilometru bija jāmauc, bet noteikti pāri 100

modernā slidosļa aizsācējs bija zviedrs Gunde Svans, bet tas nav viņa izgudrojums viņš šo tehniku patapināja, bet diemžēl ir izkritis no prāta no kā, cik atceros tad tas vīrs no kura tika noskatīts slidsolis dzīvoja 20. gadsimta sākumā Norvēģijā un stūmās ar vienu kārti un ja mani atmiņa neviļ šādi slēpojot uzvarēja tās trakās acensības Grenlandē, diemžēl arī neatceros cik tur to kilometru bija jāmauc, bet noteikti pāri 100

Man gan liekas, ka modernā slīdsoļa "atsācējs" bija amerikānis Bils Kohs, kurš 1982.-1983. gada sezonā mazliet pašokēja slēpošanas sabiedrību ar savu slēpošanas stilu, bet tas viņam netraucēja vinēt pasaules kausu tajā gadā. Tikai Pēc Koha nāca Gundes svana ēra slēpošanā.

varbūt tev taisnība, tikai nez kāpēc slidsoli masveidā visi sāka lietot tieši pēc Gunde Svans sāka to lietot

varbūt tev taisnība, tikai nez kāpēc slidsoli masveidā visi sāka lietot tieši pēc Gunde Svans sāka to lietot

Wikipedia min kā faktu, ka slidsoļa iedibinātājs ir bijis Bils Kohs:
"Afterwards, he developed a new skiing technique that resembled ice skating on skis, now known as the freestyle cross-country skiing technique. In 1982 won the Cross-country skiing World Cup for cross-country."
Palasot netā vairāk, iezīmējas aina, ka Bilam Koham bija pārāk grūti nosargāt jaunā stila atklājēja godu eiropiešu acīs. Izņemot viņu vienu no ASV un dažus kanādiešus, slēpošanā nospiedoši dominēja skandināvi. Gundes Svana zelta ēra sākās no Sarajevas OS 1984. gadā. Tajā laikā slēpošanas trases neatņemams elements vēl bija sliede, un brīvo stilu pārsvarā realizēja tikai ar atgrūdiena kāju:
http://www.youtube.com/watch?v=cuxHS-Tx500
Tikai pēc Sarajevas OS, no 1985.g. sāka iesakņoties doma, ka brīvā stila slēpošanas trasei klasikas sliede vispār nav vajadzīga, un slidsoļa atgrūdieni tika veikti ar abām kājām. Pasaules kauss 30 km, Minesota 1985.g., Gunde Svans uzvar:
http://www.youtube.com/watch?v=Zk5zelpn … re=related
http://www.youtube.com/watch?v=JGnqhLc4 … re=related
1988.g. Kalgari OS Gunde Svans vāc uzvaras kā lielākais favorīts.
Tātad slēpošanas stila un trašu iekārtošanas lielākajā pārmaiņu laikā 1984-1985 iesākas Gundes Svana dominance, uz kā pamata eiropieši aizmirst par Bilu Kohu, kurš tieši tajā laikā "noriet":)
Tas, cik pa vienu vakaru var izlasīt netā, izvirzīt kopējo domu un atsijāt svarīgākos klipiņus.

tieši to es arī gribēju teikt, ka varbūt Bils kaut ko tur paniekojās, bet Gunde tai lietai pieķērās nopietni un viņa nevis Koha pūliņu rezultātā mēs tagad šķiram klasiku no slidsoļa

Šodien beidzot iemēģināju noskatītos video praksē un jāatzīst, ka baigi noderīgi. Pat bez nūjām lēnām mēģinot izpildīt soli pareizi, sanāk braukt ātrāk, nekā lielākā daļa tūristu Uzvaras parka trasē. Tagad tik jāmaļ, kamēr sniegs.