Bija kādreiz slaveni laiki. Tad kad visi brauca ar kvadrātveida asīm (square tapper) un šimano ražoja labas un izcilas lietas. LX monobloks tajos laikos maksāja ap 15 latiem un bija praktiski mūžīgs. Zinu cilvēku, kas pamanījās nobraukt vairāk par 10K ar tādu un vēlāk kad tas sāka pār mēru krakšķēt (par ļurkāšanos nebija pat domas) - iefleksēja moniķa korpusā (izņemot ārā pirms tam, protams) svītriņu un pa to salēja iekšā biezu eļļu, kas pagarināja šamā dzīvi šķiet pa vēl kādiem 5K. Neba aiz skopuma tas tika darīts, bet gan tāpēc ka sakarīgu monobloku uz kvadrātu un viņam nepieciešamajā garumā vairs nopirkt nevarēja. Viss šimano lētais gals, līdz pat 10 latiem ir bullšits pēdējais. NETUR viņi necik. Par tūkstošiem pat neiet runa. Tāpēc ja cienījamais posta autors ar 7 latīgu moniķi ir novālējis jau 4K, tas ir labi - ļoti labi, tas ir neticami. Te jādzied allelūjā un ozianna.
Tālāk pārejot pie nākošas paaudzes šimano (octanlink) sistēmas. Pirmsākumos arī tie bija labas kvalitātes un kalpoja ilgi. Liela daļa šobrīd pieejamo jau tādi vairs nav. Ja uz šimano detaļas ir uzraksts Made in Japan tad tas vēl drusku var kalpot par garantiju kaut cikai kvalitātei. Diemžēl Singapūras, Malaizijas un Ķīnas detaļām kvalitāte jau vairs nav tā. It kā iekārtas tās pašas, materiāli un cilvēki (visi ar slīpām acīm) arī, bet kvalitāte ni - ni.
  Nu un jaunā paaudze - ārējie gultņi tizlos alumīnija korpusos ar plastmasas buksi starp asi un gultni ir vispārīgs stulbums. Tam ir tikai divas priekšrocības. Viena attiecas uz tirgotājiem, jo ļauj labi pelnīt, otra attiecas uz modelistiem, jo ļauj ķīmiķot un pielāgot lētos gultņus, lai neļautu tirgotājiem tik labi pelnīt. Sorry, ir gan vēl viena maza priekšrocība - svars. Šīm sistēmām svars ir tiešām mazs. Tomēr ja tādus liekat - noteikti frēzējiet rāmi. Tas attiecas uz visiem monoblokiem, kam maliņas atduras rāmī no abām pusēm (ISIS sistēm par piem.). Vecajiem šimano kā zināms, viena maliņa atduras, bet otra nē, tāpēc tur frēzēšana nav tik aktuāla.
   Pamatā tas arī viss. Tie ir mani novērojumi kādus gadus strādājot ar moniķiem.

Varbūt offtopiks?
Interesē tehnoloģijas. Kā notiek rāmja frēzēšana? Kā un ar ko nosaka vajadzību frēzēt, un pēc tam rezultātu?
Atbilde "Ar speciālu ierīci." nekādu izskaidrojumu nedos.

Ar piebildi, kas tas toolis maksā 349.99 angļu mārciņas. Tad jājautā, kurā servisā tāds ir, un cik tas darbs maksā? Vai parastā mehāniskajā darbnīcā uzdevums ir paveicams ar kādu no frēzēm vai tamlīdzīgiem instrumentiem?

Man ir tāds 28 gadus vecs taisits MInska'.tieši tāds kā (//www.wiggle.co.uk/p/Cycle/7/Cyclu … ) esmu apmierināts ,tagad lietoju ļoti reti ,jo esu prom no šam lietām.Jaunekļi mani apsmēja par šo ierici un frēzēšanu.

Vai varētu būt tā, ka neizskaidrojama, viegli kriukšķoša skaņa, kas rodas kaut kur pedāļu/monobloka apvidū, ir sekas tam, ka ārējie gultņi nav precīzi novietoti, un vajadzētu frēzēt rāmi?

fubar tavu teikto es pieņemu  un saprotu tos tavus argumentus ,JO TAGAD IR CITI LAIKI UN CITAS TEHNOLOĢIJAS,bet daba ar citiem bija vēl trakāk smējās jau vairāk par insrumenta izcelsmii.Taisīts aviācijas rūpnīcā.Tika piefrēzēti daudzi metāla rāmji.

Last edited by janis-v (03.02.2009 07:59:10)

nopietni kantori rūpnīcā kā vienu no "final touch" operācijām šo frēzēšanu jau veic.
es piekrītu, ka šāds instruments reizēm ir vienkārši neaizstājams. bet 2009 gadā- pavisam, pavisam reti...

Last edited by fubar (03.02.2009 10:01:46)

Gan jau ka frēzēšana bija ļoti aktuāla pirms vēl kārtridžu tipa monoblokiem. Ieskrūvē kaut ko vienā pusē, kaut ko otrā, iemet lodītes un asi pa vidu, kā vecajos riteņos. Hollowtech II sistēma ir citādāka, tur lai arī divi korpusi, paši gultņi tomēr ir fiksētās pozīcijās.

Pēc tava apraksta varu secināt ka pie vainas ir ūdens, bet tai urbsanai es īsti nepiekrītu tad tur ir smalkāk jāpapeta ko tur labāk darīt.