Viss sākās ar to, ka pusotras sezonas vecam Alexrims DP17 dubulto aploku ratam aizmugurē mainot riepu pie reizes ienāca prātā arī izstaisnot astotnieku. Pats ar rezultātu biju apmierināts, jo rats sanāca perfekti taisns atkal. Tā kā taisnoju astotnieku pirmo reizi savā dzīvē, neienāca prātā pasekot līdzi tam, lai neizveidotos "baranka." Baranka sanāca visnotaļ iespaidīga, pats to pamanīju tikai tad, kad uzliku riepu un iekustināju ratu... Protams, jutos sarūgtināts, bet, tā kā braukšanai tas it nemaz netraucēja, tad vispār par tādu nieku aizmirsu, bet ne par to ir stāsts. Problēma ir tā, ka pēc kādiem 200km ar skaļu tinkšķi nolūza spieķim galva pie rumbas. Tā nu es te braukājos ar tādu invalīdratu. Nu jau ir izveidojies astotnieks, apmēram tikpat liels, kā sākumā. Protams, spieķi nomainīt ir vienkāršī, BET es dzīvoju tādā čuhņā, ka normālas kvalitātes spieķi nevar nopirkt un uz Rīgu es dodos pāris reizes gadā. Ko Jūs ieteiktu - turpināt mocīt ratu, par spīti visam, jo vēlāk varēs izlabot vai arī braukšanai mest mieru, lai nesajātu ratu līdz nereanimējamai pakāpei? Uz civilizāciju plānoju doties pēc kādām 3ned. un līdz tam jānobrauc kādi 1k kilometri 50:50 pa grants grepi un sliktu asfaltu, būtu žēl visu pamest...