Cik man zināms tad velo šosejā ir tāds triks, kā riepu uzglabāšana ~7 gadus speciālā vēsā un mitrā telpā. Pēc šādas procedūras tās itkā paliek ievērojami labākas, un tad tiek liktas virsū izšķirošām cīņām par sek.simtdaļām. Skaidrojums šādam solim ir tāds, gumija nedaudz pažūst un iegūst labākas ripošanas īpašības nezaudējot saķeri. Iespējams tas tagat ir atrisināts izmantojot daudzkomponentu gumiju.

Mitrā telpā riepa pažūst?

vienīgais, kas man nāk prātā- labāka saķere dēļ pelējuma

Ķīnieši savkārt riepas ierok zemē un kādu pusgadu iepūdē, tad rok ārā un 'lec pedal for ze golden medal' ....

LOOK, tas par to cēlējspēku jau bija sen, bet cēlējspēks ir atkarīgs no tilpuma, nevis no materiāla, piemēram, tērauda kluci uz augšu ceļ tikpat daudz, cik hēlija kluci, tikai hēlijs ir vieglāks un tādēļ arī ceļas uz augšu.

Pareizi, BaboonLord! Tāpēc, ja rēķina, cik gramus riepā dod līdz n atmosfērām sapumpēts gaiss, aprēķinā vajag lietot n-1 atmosfēru. Tādā veidā atņem nost Arhimēda cēlājspēku. Tikai jāņem vērā, ka parastie pumpji faktiski jau uzrāda n-1 (jo "0" ir vnk ārējās atmosfēras spiediens, nevis vakuums!), tāpēc tas vieninieks nav vairs jāatņem.

Tagad esot kautkādas hi-tech putas vai kastur bezkamerniecēm. Dzirdēju, ka ļoti efektīvas.

Nav gan putas, bet liime. Tufo tubular riepam tiek pat rekomendets to limi iepust pie montesanas, tad mazi caurumi pasi aizvelkas ciet un to pat nemana.
Tufo riepas, ratus un ari liimi var dabut pie manis

Vakar ,braucot cauri Polijai ,pie vienas autodarbnīcas bija apmēram šāds teksts: Pumpējam riepas ar azotu ! 

ja kādam vēl aktuāla citu gāzu iepumpēšana, iesaku iečekot mythbusters (populārzinātnisks tv raidījums discovery kanālā) sēriju par hēliju futbola bumbā.
http://en.wikipedia.org/wiki/MythBuster … m_Football

Last edited by r_s (18.12.2007 21:00:39)

Gandrīz katrs auto riepu kantoris piedāvā sapumpēt riepās slāpekli. Tā kā, ja kādam ir interese, var aiziet un pajautāt kāpēc viņi to dara!

"Jautājums Ansim - par cik izmainīsies riepas svars (26"), ja gumija būs nodilusi 3 mm?"
) Šāds uzdevums ietver tikai masas pamatformulu m=v*b un riepas gumijas blīvuma b atrašanu kaut kādā pietiekami ticamā literatūras avotā. Cilvēkam, kura niks ir Fiziķis, vajadzētu ar to tikt galā.
Aplūkojot detalizētāk, ja riepa nav sliks, jāņem vērā protektora virsmas laukuma aizpildījuma koeficients 0<k<1.  Bez tam, ja riepa centrā ir nodilusi 3 mm, uz malām tā pākāpeniski būs nodilusi aizvien mazāk. Tieši cik - tas atkarīgs, ar cik cietām riepām tiek braukts. Tā kā apmēri savu nobrauktu riepu un mēģini izrēķināt pats! Kas šai uzdevumā nav skaidri zināms - vai svaiga gumija nav smagāka par vecu, jo vecai daļa naftas produktu ir iztvaikojuši? Tāpēc vislabāk ir nosvērt svaigu nebrauktu riepu un savu veco nodeldēto!

Starp citu, sacensībām taču izmanto riepas ar seklu protektoru, kas visvairāk tieši samazina svaru. Latvijā ļoti populārajai Schwalbe Racing Ralph arī ir sekls protektors.

Jāizvērtē kur nepieciešams tas pārsvars. Manuprāt, pāatrinājums ir vissvarīgākā īpašība. Tai skaitā iebilstu pret smago priekšrocību nobraucienos. Te ir svarīgi strauji sabremzēties un tik pat strauji paātrināties, kas ir vieglo īpašība. Nav šoseja, kur ir gari vienmērīgi nobraucieni. Bez tam katrs nobrauciens nozīmē kalnu, kurā pirms tam jāuzbrauc. Ansis jau par šo jautājumu ir daudz rakstījis.

Jebkurā gadījumā uz šo jautājumu VIENNOZĪMĪGAS ATBILDES NAV.

"Tai skaitā iebilstu pret smago priekšrocību nobraucienos."
Pret to iebilst nevajag, vēl jo vairāk tāpēc, ka fizikā to elementāri var sarēķināt.
costx pareizi nojauš, ka lielākam svaram, tātad lielākai inercei noteiktās epizodēs būs priekšrocība.
Es jau no pag. gada pavasara taisos par šīm lietām uzrakstīt vienu vai divus labus rakstus, daži excel grafiki man jau ir, bet līdz rakstīšanai neesmu vēl ticis. Vislaik gadās kaut kādi steidzīgāk padarāmi darbi!:(( Man ir neracionāli diskusijās fragmentāri skaidrot šīs lietas vēl un vēl... tāpēc jau tāds raksts ir vajadzīgs!

Labi, ko es varu izstāstit konkrēti uzreiz - kāpēc smags DH vellis, horizonāli ripojot, izies cauri kaut kādam bremzējošam šķērslim ar mazāku ātruma zudumu nekā viegls. Nu tāpēc ka, lai pārvarētu šķērsli, ir jāpaveic noteikta lieluma darbs A. Un darbs A ir enerģijas izmaiņas mērs, kas ļoti atvieglo domāšanu un aprēķinus. Atliek tikai uzrakstīt vienādojumu (v0 - ātrums pirms šķēršļa, v - ātrums pēc šķēršļa):

mv0^2/2 - A = mv^2/2

analizējot šo vienādojumu, redzams ka pie konstanta A un v0, jo lielāka m, jo lielāks saglabājas v.
Varu arī pateikt, kas rada galveno sarežģītību un jucekli domāšanā par šādām lietām. Ja neaplūko pretestības spēkus, vieglākam ritenim vienmēr būs priekšroka. Tiklīdz aplūko arī pārvaramo pretestību, noteiktās epizodēs smagie tanki sāk ņemt virsroku pār vieglajiem - pēc augstāk dotā matemātiskā pierādījuma.
Interesanti, ja nobrauciena sākumā ir smiltis, smags vellis var uzņemt ātrumu tikpat strauji kā viegls. Viegls uzņem ātrāk, jo tas ir vieglāks, smags, jo tam mazākus ātruma zudumus rada smilšu pretestība - un šie abi atšķirīgie (!) faktori var kompensēties.

Sarēķināt var faktiski visu. Aprēķina precizitāti nosaka trases reljefa un šķēršļu apraksta precizitāte.

Mmm! Tātad A jāsaprot kā pretestību, kurai spēj pretoties vai nu lialāks m vai v0? Ja vēl varētu (kā atļautu paņēmienu) gonkas laikā atbrīvoties no tā 2nieka saucējā...uuu...! kaut vai dažreiz...!

Jā. Par lielu atvieglojumu rēķinātājiem, tā ir, lai atbīdītu/deformētu kādu šķērsli, braucot tam cauri, jāveic noteikts DARBS. (Lai saskaldītu un sakrāmētu malku kaudzē, arī jāveic noteikts darbs.)
Tu vari pirms caurbraucama šķēršļa uzlikt plecos pēc iespējas smagāku mugursomu, ko uzreiz pēc šķēršļa veikšanas nomest:)