SEB Tukums
Jūlijs jau pusē, un aktīvā riteņbraukšanas sezona ir sasniegusi savu zenītu.
Vieni cīnās Francijā, citi sacenšas pa dzimtās zemes ārēm, beigās katram pašam sava Tūre. Nebeidz pārsteigt Dabas māte - nav vēl aizmirsusies drebināšanās 1.posmā Cēsis-Valmiera, tāpat kā atmiņā paliks svelmainā Tukuma saule. Kā minēja SEB maratona 4.posma komentētājs Indulis Caucis, termometra stabiņš ēnā ap plks. 15.00 uzrādījis +31.2 o C. Mūsu platuma grādiem tiešām karsti. Domājams, daudziem šīs paliks atmiņā kā karstākās sacensības.
Esam beidzot saņēmuši arī savas jaunās formas, un jāatzīst, ka padevušās tās tiešām ļoti kvalitatīvas. Šoreiz būs attaisnojies teiciens „kas lēni nāk, tas labi nāk”. Daudzi vaicā, kas tas par putnu ir attēlots uz krekliņa? Tas putns ir ķikuts, viena no mūsu komandas galvenā atbalstītāja „Ķikuti-99” grafiskais attēls.
Kas attiecas uz Tukuma trasi, tad vēlamies bilst tikai labus vārdus tās veidotājiem. Nu ļoti jau netipiska SEB formātam ar daudziem meža celiņiem un takām. Paldies tukumniekiem un posma veidotājiem.
Zemāk visu mūsu komandas dalībnieku rezultāti SEB MTB maratona 4.posmā:
44.Agnis Apse 2:30:22 (7.v. M-35 gr.)
50.Reinis Markss 2:31:43 (32.v.M-Elite.)
61.Jānis Roskošs 2:34:30 (9.v. M-35 gr.)
67.Andrejs Iļjenko 2:38:02 (5.v. M-40 gr.)
76.Guntars Baranovskis 2:42:40 (7.v. M-40 gr.)
Komandu ieskaitē Smiltenes komanda ierindojās 11.vietā posmā, saglabājot 10.vietu komandu kopvērtējuma iekaitē.
Nobeigumā vēl pāris piezīmes par braukšanas kultūru kopumā. Tā nu šogad ir sanācis, ka IJSA organizētajos maratonos „sporta klases” distance kļūst aizvien garāka, kā rezultātā „tautas klases” dalībnieki noķer 2.aplī braucošos maratona distances braucējus. Iepriekšējos gadus tas nebija tik izteikti, bet šogad negatīvā nozīmē pārsteidz un kaitina, atsevišķu īsās distances braucēju uzvedība un klaigāšana „ceļu”„malā” trasē vietās, kur tās platums ir pietiekams apbraukšanai, gan vietās kur apdzīšanas manevri nav iespējami . Varbūt es kļūdos, bet šī slimība, izskatās, ievazāta dēļ biatlonistu un slēpotāju desanta savulaik, kas savu izpratni par sacensībām mēģināja automātiski pārnest uz riteņbraukšanu. Cita skaidrojumu šai sērgai man nav. Riteņbraukšanā , atšķirībā no visa veida slēpošanas un biatlona sacensībām, ceļš mežā nevienam nav jādod, un tāda veida uzsaucieni ir vienkārši nevietā. Pāris vārdos var atgādināt, ka apdzīt vēlošam braucējam pašam ir jāatrod veids un vieta, kur droši veikt šo manevru. Apdzenamajam tāpēc krūmos nav jālec un trajektorija tamdēļ nav jāmaina. Apdzenošam vēlams painformēt apdzenamo pa kuru pusi notiks apbraukšana un neaizmirst pateikt „paldies” par ceļa došanu. It kā viss vienkārši un saprotami.
Ir vēl priekšā virkne sacensību, bet līdz SEB MTB maratonu sērijas beigām palikuši vairs tikai divi posmi.
Atslēgvārdi: Vieni cīnās Francijā, citi sacenšas pa dzimtās zemes ārēm, beigās katram pašam sava Tūre. Nebeidz pārsteigt Dabas māte - nav vēl aizmirsusies drebināšanās 1.posmā Cēsis-Valmiera, tāpat kā atmiņā paliks svelmainā Tukuma saule. Kā minēja SEB maratona 4.posma komentētājs Indulis Caucis, termometra stabiņš ēnā ap plks. 15.00 uzrādījis +31.2 o C. Mūsu platuma grādiem tiešām karsti. Domājams, daudziem šīs paliks atmiņā kā karstākās sacensības.
Esam beidzot saņēmuši arī savas jaunās formas, un jāatzīst, ka padevušās tās tiešām ļoti kvalitatīvas. Šoreiz būs attaisnojies teiciens „kas lēni nāk, tas labi nāk”. Daudzi vaicā, kas tas par putnu ir attēlots uz krekliņa? Tas putns ir ķikuts, viena no mūsu komandas galvenā atbalstītāja „Ķikuti-99” grafiskais attēls.
Kas attiecas uz Tukuma trasi, tad vēlamies bilst tikai labus vārdus tās veidotājiem. Nu ļoti jau netipiska SEB formātam ar daudziem meža celiņiem un takām. Paldies tukumniekiem un posma veidotājiem.
Zemāk visu mūsu komandas dalībnieku rezultāti SEB MTB maratona 4.posmā:
44.Agnis Apse 2:30:22 (7.v. M-35 gr.)
50.Reinis Markss 2:31:43 (32.v.M-Elite.)
61.Jānis Roskošs 2:34:30 (9.v. M-35 gr.)
67.Andrejs Iļjenko 2:38:02 (5.v. M-40 gr.)
76.Guntars Baranovskis 2:42:40 (7.v. M-40 gr.)
Komandu ieskaitē Smiltenes komanda ierindojās 11.vietā posmā, saglabājot 10.vietu komandu kopvērtējuma iekaitē.
Nobeigumā vēl pāris piezīmes par braukšanas kultūru kopumā. Tā nu šogad ir sanācis, ka IJSA organizētajos maratonos „sporta klases” distance kļūst aizvien garāka, kā rezultātā „tautas klases” dalībnieki noķer 2.aplī braucošos maratona distances braucējus. Iepriekšējos gadus tas nebija tik izteikti, bet šogad negatīvā nozīmē pārsteidz un kaitina, atsevišķu īsās distances braucēju uzvedība un klaigāšana „ceļu”„malā” trasē vietās, kur tās platums ir pietiekams apbraukšanai, gan vietās kur apdzīšanas manevri nav iespējami . Varbūt es kļūdos, bet šī slimība, izskatās, ievazāta dēļ biatlonistu un slēpotāju desanta savulaik, kas savu izpratni par sacensībām mēģināja automātiski pārnest uz riteņbraukšanu. Cita skaidrojumu šai sērgai man nav. Riteņbraukšanā , atšķirībā no visa veida slēpošanas un biatlona sacensībām, ceļš mežā nevienam nav jādod, un tāda veida uzsaucieni ir vienkārši nevietā. Pāris vārdos var atgādināt, ka apdzīt vēlošam braucējam pašam ir jāatrod veids un vieta, kur droši veikt šo manevru. Apdzenamajam tāpēc krūmos nav jālec un trajektorija tamdēļ nav jāmaina. Apdzenošam vēlams painformēt apdzenamo pa kuru pusi notiks apbraukšana un neaizmirst pateikt „paldies” par ceļa došanu. It kā viss vienkārši un saprotami.
Ir vēl priekšā virkne sacensību, bet līdz SEB MTB maratonu sērijas beigām palikuši vairs tikai divi posmi.
