Tev, paul, nu gan vajadzētu zināt par paradoksu, ka "aprakt" jaunu talatntīgu sportistu ir daudz vieglāk nekā ne tik ļoti talantīgu. Runa ir par muskuļu šķiedras uzbūvi.
Vidēji bērni sāk trenēties 11-12 gadu vecumā, sirds vēl ir kārtībā, tad sākas pubertātes periods, muskuļi ātri aug, bet sirds līdzi netiek. Ja šis bērns ir tiešām talantīgs, tad viņam ir ļoti daudz "lēno" muskuļu, bet "ātro" nav vispār. Lūk tas ir TALANTS. Sirds pagaidām ir maziņa, bet muskuļi ir ar lielisku potenciālu. Tāds bērns stundām var braukt (skriet, slēpot un t.d.) pie pulsa 200. Un kas notiek?? Notiek tas ka sirds oksidējas, un dabūtā saucāmo diastoles defektu, bet muskuļi neoksidējas. Lūk kas notiek.  Pēc dažiem gadiem puikam miokārds jau ir novājināts (distrofija), bet viņš ir LV labākais zēns, jaunietis... Brauc 25h nedēļā un individuālajos braucienos ar vid. ātrumu tuvu profu līmenim.  Bet kad paliek 18-19g. un ir jāpalielina slodzes un jāvīrzas tālāk- viņš nevar, sirds jau ir baigta. Vienkārši nevelk.

'

Izklāsta ideju sapratu, lai gan sarežģīti atbildēt, jo Tu lieto netradicionālu terminoloģiju.
..."Tāds bērns stundām var braukt (skriet, slēpot un t.d.) pie pulsa 200. " - tas ir ļoti slikti, jo sākotnēji izraisa sirds muskuļa šķiedru hipertrofiju, kas, turpinoties neadekvātām slodzēm vēlākajā periodā, izsauc sirds muskuļa šķiedru sklerotizēšanos. eksistē neof. normas, kas nosaka,kādos vecumos kādos pulsu režīmos bērns var trenēties. TĀ IT KĀ BŪTU VISPĀRZINĀMA PATIESĪBA. Īstenībā viss nav tik vienkārši. Paradokss ir tas, ka Lielajā sportā vairāk ir izņēmumu kā likumsakarību. Jau zēna un jaunieša vecumā liela nozīme ir ne tikai trenera spējām un drosmei, bet arī sporta medicīnas sasniegumu pieejamībai - rezultāti būs redzami tikai pēc ilgāka laika.

eksistē neof. normas, kas nosaka,kādos vecumos kādos pulsu režīmos bērns var trenēties. TĀ IT KĀ BŪTU VISPĀRZINĀMA PATIESĪBA.

Piekrītu, bet tas nan  likums... Vēl jo vairāk, kā Tu pats saki, tas pat nav OFICIĀLI. Treneri nenes nekādu atbildību par savu "darbu".

Bet pagaidām viss turpinās un bērni jāj savas sirsniņas ar viņu vecumam raksturīgu entuziasmu.

Mēs esam aizsākuši ļoti sarežģītu un ietilpīgu tēmu. Neesmu pārliecināts, ka tā ir interesanta xc auditorijai

kāpēc tad nē - mani ļoti interesē, uzzināju daudz jauna.

http://lv.wikipedia.org/wiki/Vitam%C4%ABni

Iespējams, ka ilgstoša vitamīnu pārmērība ir kaitīga. Noteikti pierādīts tas ir attiecībā uz A, D, K un PP vitamīniem. Varbūt turpmākie pētījumi to apstiprinās arī attiecībā uz citiem vitamīniem. Ir zināms, ka baltā lāča aknas, kurās ir daudz A vitamīna, ir toksiskas; lielu A vitamīna devu ilgstoša lietošana dzīvniekiem rada deģerenatīvas izmaiņas aknās un apmatojuma noiešanu. Bez tam ir pierādīts, ka organisms līdz noteiktai robežai spēj aizturēt vitamīnus audos. Arī viena vitamīna pārmērīgs daudzums organismā var radīt citu vitamīnu maiņas traucējumus, ja tos neuzņem attiecīgi palielinātās devās.

Galvenais vitamīnu avots ir uzturlīdzekļi, kuros vitamīnu daudzums ir dažāds.

Saņemot vitamīnus ar uzturlīdzekļiem, vitamīnu pārdozēšana praktiski ir neiespējama. Tiesa, ir aprakstīta A hipervitaminoze ekspedīcijas dalībniekiem ziemeļos, kuri bija lietojuši uzturā baltā lāča aknas.

Latvijā galvenie vitamīnu avoti ir rupju miltu maize, rupji putraimi, piens un piena produkti, sviests, dārzeņi, augļi, kartupeļi, liesa gaļa, olas. Pētot Latvijas lauku iedzīvotāju organismā vairāku svarīgāko vitamīnu rādītājus, B1, B6, PP vitamīna deficītu neatrada, toties konstatēja B2 vitamīna trūkumu piejūras rajonu iedzīvotājiem. Tas izskaidrojams ar relatīvi mazāku piena un lielāku zivju patēriņu uzturā. Gandrīz pusei (43%) izmeklēto piejūras rajona iedzīvotāju C vitamīna rezerves organismā bija samazinātas. Arī pārējo pārbaudīto rajonu iedzīvotāji jūnijā ar uzturu saņēma maz C vitamīna – 20 – 30 mg dienā. C vitamīna deficīts izskaidrojams ar dārzeņu un augļu nepietiekamu lietošanu. Apsekotajos rajonos pieaugušie iedzīvotāji lietoja vidēji 110 g dārzeņu un augļu uz 400 g kartupeļu dienā.

Droši vien, galveno atšķirību mūsu viedokļos ar Alpe D'Huez nosaka atieksme pret jēdzienu "NORMA" vai "NORMĀLS" sportā.
Normu parametram parasti nosaka aprēķinot vidējo aritmētisko rādītāju kādai indivīdu grupai, nosakot pieļaujamās novirzes robežas. Uzskatu, ka sportā jēdzienu "NORMA"  pielietot nav lietderīgi.
Piemērs:  1)P - 28x1'   normālam cilvēkam - AV blokāde (rīta pulss daudziem izciliem sportistiem)
              2) P - 240x1' normālam cilvēkam - ventrikulāra tahikardija - dzīvībai bīstams stāvoklis (max pulss vairākiem izciliem sportistiem)
              3) Normāls cilvēks pēc 3.infarkta parasti ir invalīds (ja izdzīvo), bet peldētājs S. pēc 3.infarkta kļuva par Olimpisko čempionu - jāpiebilst, gan - pateicoties medicīnas sasniegumu pieejamībai;
              4) Normālam cilvēkam ikdienā nepieciešams 2000 - 4500kcal, bet riteņbraucējam - 7000 - 8000;
              5) Normāls cilvēks nevar ar riteni uzbraukt  Alpe D'Huez pat dienas laikā, bet cik laika tam nepieciešams Rasmusenam vai Contadoram? 
... u.t.t..

Last edited by pauls (29.04.2009 15:58:03)

Ja vinja buutu sataupiijusies vinja nebuutu olimpiete jau 20 gadu vecumaa. Taa slodze bija vajadziiga lai vinja buutu tas kas vinja ir tagad.

1. Viņa 14-17 gados IR sataupījusies, kā ir pati rakstījusi savās intervijās (pēc panākumiem NYC maratonā to bija daudz), un kā to pārpublicē arī sporta žurnālisti.
2. Tā slodze, kādai viņa reāli izgāja cauri, bija 'trenera uzliktā slodze' - 'apzinātā sačkošana'. Ar pirmo faktoru vien viss būtu sačakarēts līdz 30 gadu vecumam.

Tam gan laikam jāpiekrīt - treneri, uzliekot slodzes grupai, veic korekciju, jau paredzot šo "sačkošanas" momentu. Tādēļ izpildīgie un apzinīgie biežāk cieš no pārtrenēšanās un gūst traumas.

ka tur bija ar tiem vitamīniem......

vispār man liekas, ka man vajag hromu, jo esmu uzsēdies uz sokolādes/cukura diētas....

a kur vislabak ņemt hromu?

Hroma pikolināts gan parasti ir sporta multivitamīnu preparātu sastāvā.
Ja uzskati, ka Tev ir lieks svars un savādāk to nenodzīsi - labāk pamēģini kādu komplekso (kalcija piruvāts + L-karnitīns) preparātu - pie nosacījuma, ja pietiekoši nopietni trenējies.

Man nav ne grama lieka svara ... bet šokolādi gribās.

Es sāku lietot Sannas Super Poly vitmin

NEVIENS NAV TEICIS, KA LIELAIS SPORTS IR PRIEKŠ VISIEM!!!
UZVAR TIKAI TIE, KAS IZTUR!!

Tev, paul, nu gan vajadzētu zināt par paradoksu, ka "aprakt"  talatntīgu bērnu ir daudz vieglāk nekā ne tik ļoti talantīgu. Runa ir par muskuļu šķiedras uzbūvi.
Vidēji bērni sāk trenēties 11-12 gadu vecumā, sirds vēl ir kārtībā, tad sākas pubertātes periods, muskuļi ātri aug, bet sirds līdzi netiek. Ja šis bērns ir tiešām talantīgs, tad viņam ir ļoti daudz "lēno" muskuļu, bet "ātro" nav vispār. Lūk tas ir TALANTS. Sirds pagaidām ir maziņa, bet muskuļi ir ar lielisku potenciālu. Tāds bērns stundām var braukt (skriet, slēpot un t.d.) ar pulsu tuvu 200. Un kas notiek?? Notiek tas ka sirds oksidējas, un dabū tā saucāmo diastoles defektu, bet muskuļi neoksidējas. Lūk kas notiek.  Pēc dažiem gadiem puikam miokārds jau ir novājināts (distrofija), bet viņš ir LV labākais zēns, jaunietis... Brauc 25h nedēļā un individuālajos braucienos ar vid. ātrumu tuvu profu līmenim.  Bet kad paliek 18-19g. un ir jāpalielina slodzes un jāvīrzas tālāk- viņš nevar, sirds jau ir beigta. Vienkārši nevelk.

Kur tu ņēmi tādus tekstus par lēnajiem un ātrajiem muskuļiem? Katram cilvēkam muskuļu proporcijas ir iedzimtas. Tēpēc vieni ir sprinteri, bet citi staieri un labu staieri, lai kā arī trenētu, par labu sprinteri pataisīt navar. No sākuma visus trenē vienādi, bet pēc tam vienus būtu jātrenē tempa, bet citus sprinta grupās. Protams, katram ir atsķirīgas spējas, bet muskuļu tipam ar pārtrenēšanu un distrofiju ir tāds sakars, ka: 1) ja staieri trenē kā sprinteri, viņš savas uzbūves dēļ nekad nevarēs konkurēt ar īstiem sprinteriem, 2) pārtrenēt var pilnīgi visus, tikai bērnus daudz ātrāk bet pieaugušos vēlāk.

Piekrītu tiem kas runā par sabalanēto saturu, bet diemžēl ne katrs to spēj pavilkt materiāli. Lai to kompensētu vislabākais varētu būt aiziet pie kāda kas labi zin kādi ir nepieciešami vitamīni un mineralvielas slodzes laikā un pēc tās un uzzināt sev piemērotāko sastāvu, pēc tam tad var staigāt pa cviekaliem un izmēģināt dažādus preparātus, līdz atrodi kas tev palīdz vislabāk... Ieteikt ko konkrētu nav iespējams, jo pateicoties vielmaiņas un uztura atšķirībām katram ir nepieciešams kāds īpašs sastāvs... Nedrīkstam taču aizmirs ka visi vitamīni un mineralvielas arī iedarbojas savā starpā un iedarbības efektivitāte ir atkarīga no proporcijas sastāvā...

(RRS 12-16g.v. zēni nedēļā trenējas 18-25 stundas)

Brīnos, kāpēc neviens nerūpējas par bērnu veselību? Kā treneriem ļauj šitā mocīt tos nabaga puišeļus?
Kāpēc valstī, konkrētāk LRF, nav izstrādātas normas kādā vecumā kādai ir jābūt (drīkst būt) gada kilometražai jeb stundu skaitam? Pirms 15 gadiem mus dzina, un izdīvoja tikai tie, kas visvairāk sačkoja [spilgtākais piemērs ir Motja]. Jā, bija labi rezultāti, bet kurš zināja, Kuldīgas kausā uzrādītie rezultāti tā uz visu mūžu arī paliks par Pesronal Best 98% no visiem braucējiem? Diemžēl, arī šodien nekas nav mainījies. Un tas, ka sasniedzot U23 vecumu, reti kurš spēj vai grib pabraukt, nav jauniešu vaina, jo talanta un darba spēju viņiem ne toreiz, ne arī tagad netrūka un netrūkst. Viņus izspieš kā citronus 14-17 gadu vecumā, jo treneriem piķo nevis par miglainu perspektīvu, bet rezultātiem kalendāra mačos. Gan treneriem, gan sportskolām, gan federācijai- pilnīgi visiem, ir galīgs un absolūts pofigs par to, kas ar tiem bērniem būs pēc junioru vecuma. Tie daži izņēmumi [Gača, Motja], ar kuriem visi tik ļoti lepojas, nav sistēmas augļi, bet gan izņēmumi, kuriem noteiktā dzīves posmā ir ļoooti paveicies tikt cauri LV sportskolām un saglabāt veselību un interesi pret šo sporta veidu.

Tam es Tev pilnīgi piekrītu. Nopietni trenēties ir jāsāk apmēram tikai no 18-20 gadu vecuma. Pirms tam var dzīt pilnīgo luni, spēlēt sporta spēles, skriet, peldēt un protams braukāties ar riteni. Tas ir vecums kurā organismam ir jāļauj augt, nevis jābremzē tie proceci ar milzīgām slodzēm! Plus vēl jau netikai ir fiziskās slodzes, bet arī psiholoģiskā sagatavotība. Zēnu, jauniešu vecumā čaļi pieiet pie treniņiem un gonkām nopietnāk nekā tam vajadzētu būt veču gados. Vienvārdsakot Tev sačakarē prātu, gan treneri, gan sportu skolu sistēma. Domāju paies vēl ilgi gadi, kamēr pie mums te kāds to piesečīs...

Last edited by velopasaule.com (03.09.2009 11:47:00)