Slāpeklis riepās
Vairākos autoriepu servisos piedāvā tādu jaunu pakalpojumu, kā slāpekļa uzpildi riepās.
Galvenās atziņas, ko ieguvu no i-neta:
"Kādas ir slāpekļa priekšrocības? Slāpeklis ir inerta gāze ar palielinātu molekulāro blīvumu salīdzinājumā ar gaisu, kas nemaina spiedienu mainoties temperatūrai. Ko tas nozīmē? Iepumpējot riepā +5 grādu gaisu ar spiedienu 2,5 atmosfēras, vasarā, riepai uzkarstot līdz +30 grādiem, spiediens riepā sasniegs jau 3 atmosfēras. Taču, ja riepā būs slāpeklis, tad spiediens tanī neatkarīgi no temperatūras būs nemainīgs .Ko mēs iegūstam - optimālu riepas saķeres laukumu, mazāku rites pretestību, līdz ar to pareizu riepas nodilumu.
Vairāki riepu centri, piemēram, Laneks un Note, piedāvā slāpekļa uzpildi, ko skanīgi sauc par Power Air. Ārzemēs šī tehnoloģija pazīstama jau sen, un, lai palielinātu riepu ekspluatācijas drošību, to izmanto arī Formula-1 sacensībās, aviācijā, speciālajai tehnikai un sabiedriskajam transportam."
Savam auto arī esmu iepumpējis autoriepās slāpekli, un, uzdodot jautājumu, servisa darbiniekam, IZRĀDĀS, KA DAŽI DŽEKI TO PUMPĒ ARĪ KALNU VELOSIPĒDU RIEPĀS, nerunājot par močiem.
Vai vispār kāds ir dzircējis par līdzīgiem gadījumiem un ko tas dod velosipēdam, varbūt kāds jau ir sapumpējis savā velosipēdā (riepā) slāpekli, un kāds ir efekts?
By Ansis 09.05.2007 20:51:00
Member++ · 3,682 comments"Vai vispār kāds ir dzircējis par līdzīgiem gadījumiem... "
1. Kāds ir dzirdējis, ko fizikā sauc par ideālu gāzi. Tā pēc definīcijas ir gāze, kuras modelī netiek ņemta vērā mijiedarbība starp tās melokulām. Pirmajā tuvinājumā jebkura reāla gāze ne pārāk augstā spiedienā (un 3 atm nav pārāk augsts spiediens mums interesējošai precizitātei) ir uzskatāma par ideālu gāzi. Kas šeit svarīgākais - gaiss vai slāpeklis vienlīdz labi.
2. Kāds ķīmijas grāmatā var paskatīties, ka gaisa molmasa ir 29 g/mol, slāpekļa 28 g/mol (2*14, divatomu molekula). Tātad arī apgalvojums "Slāpeklis ir inerta gāze ar palielinātu molekulāro blīvumu salīdzinājumā ar gaisu" tā īsti neatbilst patiesībai.
3. Visbeidzot kāds fizikas grāmatā var atrast Gei-Lisaka likumu ideālai gāzei: "nemainīgā tilpumā gāzes spiediens ir tieši proporcionāls termodinamiskajai temperatūrai".
Tātad p/T=const.
Ievietojot dotos datus: p=2,5*(273+30)/(273+5)=2,72 . Līdz 3 atm vēl patālu:)
4. Man ir jautājums. Ja Latvijas fizikas ekspertu komisija (oficiāls vēlēts zinātniskā personāla orgāns) šīs informācijas izplatītājus iesūdzētu tiesā; - vai tiešām viņi ir tik bagāti/ietekmīgi, ka dabūtu sev tādus advokātus un tādu tiesas sastāvu, ka izlocītos sveikā?...
5. F-1 slāpekli pumpē daudz smalkāku apsvērumu dēļ, kas parastai autobraukšanai un velobraukšanai ir nenozīmīgi.
By Edzjuss 09.05.2007 20:58:40
Member · 309 commentsUz tik maziem tilpumiem, kā velo, moto un vieglo auto riepas nav nozīmes kas tur atrodas N2 vai gaiss, minimālu efektu var just smago auto riepās, bet vai tas ir to veerts nemāk pateikt arī zviedri, kur N2 pumpēšana riepās ir ļoti izplatīta.
By bobcom 09.05.2007 21:15:29
Member++ · 1,217 commentsKa nesāk vēl ūdeņradi pumpēt, izies vēl kā dirižablim 'Hindenburga' 
Ā, starp citu gaiss satur apt. 78% slāpekļa (pec wikipedia)... bet mēs taču zinām, ka vissvarīgākā no zinātnēm ir mārketings
Last edited by bobcom (09.05.2007 21:26:04)
Caur atsperēm uz asterēm
By LOOK 09.05.2007 21:52:17
Member# · 2,702 commentsNezinu par riepām, bet amortizatoros gan pumpē argonu. Iemesls pavisam vienkāršs, tur kur gaiss izlien starp blīvslēgu, tur argons cauri netiek. Neesmu fiziķis bet iespējams argonam ir lielākas molekulas. Iespējams ka tubeless gadījumā varētu mēģināt arī riepās to iepūst un tas nelīstu arā pa gumijas porām.
Karbons vienkārši brauc ātrāk!
By Ansis 09.05.2007 22:09:04
Member++ · 3,682 comments"bet iespējams argonam ir lielākas molekulas"
Jā. No Mendeļejeva periodiskās tabulas redzams, ka argons ir 3. perioda, slāpeklis un skābeklis 2. perioda elementi. Tātad argonam par vienu elektronu orbītu vairāk.
By costx 09.05.2007 22:59:52
Member+ · 386 commentsNu baigi nopietnie veči salasījušies, tāds disputs! Es reiz biju domājis par Hēliju, ko, ja iebliezt to riepās, jo relatīvā atommasa tam ir vēl mazāka un teorētiski tas ir vēl vieglāks kā N2 ,un štrunc ar to tilpumu, tāds svars būtu! Nopirkt to varētu SIA AGA, bet pumpēt ar tām pašām iekārtām kā N2. Taču tas ir dārgāks. Ko domājat par to jūs?
By scott 09.05.2007 23:07:33
Member+ · 391 commentsJa gadīsies uz autobagažnieka baiks un būšu blakus attiecīgam iestādījumam, tad joka pēc iepūtīšu pirms sačiem N2:) Vēl tik jānopērk tā pārēja no sporta ventiļa uz auto:)
Last edited by scott (09.05.2007 23:14:28)
By KarlisB 09.05.2007 23:13:13
Member+ · 911 commentsAnsis ar fiziku rullēē.... 
FS 29er
By Helmars 09.05.2007 23:26:52
Member+ · 196 commentsGaisā ir ~78% slāpeklis , bez tam slāpeklis NAV inerta gāze. Manuprāt, tā ir kārtējā cilvēku muļķošana. Vieglākas gāzes var sapumpēt iekšā, taču pie lielāka spiediena masas atšķirība kļūst nenozīmīga.
By Ansis 10.05.2007 00:30:25
Member++ · 3,682 comments"... tad joka pēc iepūtīšu pirms sačiem N2:) "
Iespējams, ka rezultāts sačos būs labāks dēļ psiholoģiskā pacēluma:)
"bez tam slāpeklis NAV inerta gāze."
Pareizi, inertās gāzes ir VIII grupas gāzes, kurām ārējā elektronu čaula ir aizpildīta: He, Ne, Ar, Kr, Xe... Tās sauc par inertām, jo minētā fakta dēļ tās faktiski neiesaistās ķīmiskajās reakcijās.
"Vieglākas gāzes var sapumpēt iekšā, taču pie lielāka spiediena masas atšķirība kļūst nenozīmīga"
Vai gribiet, es ātri uzmetīšu, cik var ievinnēt?:) Normālos apstākļos (1 atm) mols gāzes ieņem 22,4 l tilpumu. Tātad 3 atm 22.4/3=7.5 l. 1,95" 26" riepas iekšējais tilpums apmēram ir:
V=PI*r^2*2*PI*R=3.14*0.21^2*2*3.14*3.05=2.65 litri, tātad pie 3 atm riepā saiet 2.65/7.5=0.35 mol gāzes.
GAISA molmasa 29 g/mol. Riepā ir 29*0.35=10.15 g gaisa
HĒLIJA molmasa 8 g/mol (2*4, divatomu molekula). Riepā ir 8*0.35=2.8 g hēlija
Starpība 10.15 - 1.4 = 7.35 g, uz abām riepām 14.7 g.
Last edited by Ansis (10.05.2007 01:13:48)
By riexc 10.05.2007 01:35:25
Member+ · 597 commentsBez Anša šis forums daudz ko zaudētu.. respect
stresa nav
By Biker 10.05.2007 09:12:26
Member+ · 954 commentsJā, paldies tev Ansi! Domāju, 14,7 grami uz gaisa rēķina ir weightweenies cienīgs rezultāts ))
Galvenais ir motivācija.
By LOOK 10.05.2007 09:36:04
Member# · 2,702 commentsVēl tikai jāparēķina, vai tā nav dārgākā svara ekonomijas metode.
Ansis rullē. Neaizskarts palika fakts ka helijs ir vieglāks par gaisu un veidojas cēlējspēks (gaisa svars riepā pie 1 atm ir 3,3833...g , bet hēlija pie 3 atm tikai 2,8 g - starpība ir 0,5833...g). Ansi palabo ja es iebraucu auzās.
Karbons vienkārši brauc ātrāk!
By Ansis 10.05.2007 13:03:02
Member++ · 3,682 comments"Neaizskarts palika fakts ka helijs ir vieglāks par gaisu un veidojas cēlējspēks"
Liekas gan, ka šis fakts manā aprēķinā palika neaizskats tāpēc, ka ir apslēpts:)
Cēlējspēks tiešām veidojas (tāpēc jau gaisa balons lido!), un LOOK pareizi saka, ka tas šādā aprēķinā būtu jāņem vērā, bet padomājiet, kā ir GRADUĒTS PUMPIS! Iedomājieties pilnīgi cauru riepu, kurā dēļ caurumiem ir tas pats apkārtējā gaisa 1 atm spiediens. Uzmauciet pumpi ar manometru, ko tas rādīs? Tas rādīs 0 nevis 1 atm! (Tikpat labi var atvērt pumpja klapi tukšā gaisā). Tātad pumpis ir jau graduēts, lai šo apkārtējās vides 1 atm atņemtu nost - un tieši šī apkārtējās vides 1 atm veido cēlējspēku. Matemātiski, ja pumpis rāda, ka riepa ir uzpumpēta līdz 3 atm, fizikāli (=vakuumā) tā ir uzpumpēta līdz 3+1=4 atm, un, pēc LOOK ieteikuma ņemot vērā cēlējspēku, mums eleganti vajadzētu atkal atrēķināt 1 atm nost: 4-1=3. Par cik es šo 1 atm nekur neesmu skaitījis klāt pumpja rādījumam, iznāk, ka cēlējspēks vislaik tiek ņemts vērā.
Ar šo lietu ir jābūt ļoti uzmanīgam. Es pašlaik rēķinu kaut ko pavisam citu, bet esmu nu tā... ap 95% drošs, ka paskaidroju pareizi. Ja kādam veidojas domu gājiens, ka tas tā nav, iepostojiet, es padomāšu!
Last edited by Ansis (10.05.2007 13:18:15)
By scott 10.05.2007 13:18:05
Member+ · 391 commentsPiekrītu Anša aprēķiniem, tomēr nevajadzētu atteikties no praktiska eksperimenta.
Vēl dzirdēju, ka slāpeklis vairāk amortizē bedres un saknes, līdz ar to šis jautājums varētu būt aktuāls "cietastēm" un "cietpriekšām".
By KKTK 10.05.2007 14:01:38
Member+ · 2,298 commentsJaa un sastuukjeeti batoni ausiis arii paliidz finisha rezultaatos pakaapties vismaz par 5. vietaam )))
By Yeti 02.08.2007 18:23:27
Member · 686 commentsAuto riepās sapūtu slāpekli...
Gaisā nepacēlās, jūtama degvielas ekonomija arī nav, ja iemauc bedrē, domāju ka sitiens pa piekari tik un tā tāc pac...
Bet! riepu radītais troksnis salonā patiešām klusāks...
Kā arī, nepārbaudīju, bet pildītāji stāsta, ka ārējās temperatūras vai berzes dēļ nemainās spiediens riepā...
By scott 02.08.2007 23:07:37
Member+ · 391 commentsEsmu iepūtis arī velo riepās - liela jēga nav:)
By Ansis 03.08.2007 01:10:45
Member++ · 3,682 comments"bet pildītāji stāsta, ka ārējās temperatūras vai berzes dēļ nemainās spiediens riepā..."
Nu nekādi nevaru tam noticēt...
Vai no kāda pildītāja nevar izvilināt pamatojumu, kāpēc? (Cerība 0,00...)
Spiedienā 2-3 atm gaiss un slāpeklis vienlīdz labi modelējas kā ideāla gāze, tas nozīmē, ka tiem vienlīdz labi var pielietot Gei-Lisaka likumu.
Vēl varēja būt tāds knifs: par cik gāze riepā uzsilst no sakarsušās riepas, jo gāzei mazāks siltuma vadīšanas koeficients, jo siltums lēnāk iespiežas gāzes tilpumā, un uzsilst lēnāk. Bet arī šeit nav pārsteiguma, es apskatījos tabulā, gaisam silt.vad.koef. ir 0,0236, slāpeklim 0,0237.
Klusāk? - tur vismaz ir cerības uz fizikālu pamatojumu, jo skaņas vadīšana un absorbēšanās gāzē ir ļoti kaprīza lieta. Pats pirmais to rēķināja Ņūtons, un savos aprēķinos nonāca līdz vietai, kur bija jāpieņem, kā tad tā skaņa izplatās - izotermiski vai adiobātiski. Ap 1700.g. to nebija iespējams nomērīt. Ņūtons izdarīja minējumu, ka izotermiski, un tāpēc visi viņa tālākie rēķini ir nepareizi:( (Kā parasti, superloģiski domājošs cilvēks neko neprot pareizi uzminēt.)
By tors 03.08.2007 08:48:03
GuestA kā ir ar molekulu izmēriem? Sāpeklim ir lielāka molekula par gaisā atrodamajām molekulām? Ja ir, tad vienkārši pluss ir tas, ka ar slāpekli pildīta riepa laika gaitā lēnāk nolaiž:)) Kaut kāds tāds ir tas izskaidrojums no mārketinga puses. Bet neticu, ka reālā dzīvē tas ir jūtams- tāpat kā lielāka daļa preču ar it kā pamatotām jaunām fīčām- piemēram, sporta ūdens ar palielinātu skābekļa saturu:)))- kur cena ir x2 vai x3, bet efekts ir +0,0000000.....
By bobcom 03.08.2007 08:59:24
Member++ · 1,217 commentsVakar iepumpēju riepās augusta gaisu - vot tā ir štelle! Ar jūlija gaisu ne salīdzināt, i ātrāk ripo, i ķēde tīrāka... Bet maģisko starpību, ko dod papildu 22% slāpekļa tīrā veidā salīdzinājumā ar parastā gaisa 78%, tā arī nevaru aptvert....
Caur atsperēm uz asterēm
By Ansis 03.08.2007 10:00:54
Member++ · 3,682 commentsTor, gaisā ir 78% slāpekļa, 18% skābekļa, pārējais ir sīka vienība. Skābeklis un slāpeklis ir blakusstāvoši 2. perioda elementi, tātad elektronu orbītu skaits vienāds, slāpeklim ārējā čaulā tikai par vienu elektronu mazāk. Tātad izmēri vienādi... ja gribam būt ļoti sīkumaini, slāpekļa molekulas ir tās, kurām būs mikroskopiski labāka "proņicaemostj".
Kas attiecas uz sporta ūdeni ar palielinātu skābekļa saturu, mediķi un zoologi saka, lai kuņģī šķidrumā izšķīdinātu skābekli varētu novadīt asinsvadu sistēmā, tam vajadzīgs speciāls orgāns. Tjipa žaunas. Cilvēkam to nav. Bet kas zin, varbūt Tour de France spicākajiem večiem tādas ieoperē...
By Andersons 03.08.2007 11:00:04
Member+ · 2,638 commentsKas attiecas uz sporta ūdeni ar palielinātu skābekļa saturu, mediķi un zoologi saka, lai kuņģī šķidrumā izšķīdinātu skābekli varētu novadīt asinsvadu sistēmā, tam vajadzīgs speciāls orgāns. Tjipa žaunas. Cilvēkam to nav. Bet kas zin, varbūt Tour de France spicākajiem večiem tādas ieoperē...
Ha-ha:D:D šitas arī riktīgi labs, bet ideja varbūt tiešām nav slikta ieoperēt žaunas VO2max palielināšanai.
Team Velo+ Bottari Baltic
From 10km ITT to 1,500km ultra.
By GUF 03.12.2007 18:31:28
Member · 292 commentsSlāpekli riepās lieto Space Shuttle un vēl vienā otrā virsskaņas lidmašīna (SR-71 piem.) ar domu, ka riepai ilgstoši atrodoties paaugstinātā temperatūrā gaisā esošais skābeklis sāk reagēt ar gumiju saārdot tās polimērus un rezultātā tā kļūst trausla. Slāpeklis attiecībā pret gumiju esot diezgan inerts.
Attiec. uz velo - var jau būt, ka ilgstoši braucot pa tuksnesi kas bišķi labāks arī būtu bet IMHO tā ir klaja naudas kāšana.
By Ansis 03.12.2007 21:22:37
Member++ · 3,682 commentsGUF skaidrojums izklausās jēdzīgs, vēl jo vairāk, ka skābeklis gumiju var ārdīt arī netiešā veidā - uzturot dzīvību kaut kādām baktērijām, kas ārda gumiju. Iepumpējot bezskābekļa gāzi (slāpekli), baktērijas nobeidzas.
By Andersons 04.12.2007 00:40:25
Member+ · 2,638 commentsTagad zināšu kāpēc riepas ar laiku kļūst vecas.
Team Velo+ Bottari Baltic
From 10km ITT to 1,500km ultra.
By scott 09.05.2007 18:26:57
Member+ · 391 comments