OMG! Ko nozīmē speciāli sportam taisīta sarežģīta trase? MTB sacensības ar reljefu un meža takām, pa kurām neripo kā pa asfaltu? Katrs pats jebkuru trasi sev var padarīt par sarežģītu, ja bez pietiekoša fiziskā pēc starta, acis pāgriezis, mauc ar pilnu gāzi. Līdz pirmajam kalnam. NK, sadali savus spēkus vienmērīgi visai distancei un tad nevajadzēs čīkstēt.

Kāpēc igauņiem var būt Tartu MTB maratons, kura visus 90 km var nobraukt ar baudu un tas ir vieglāk kā daudzas mūsu īsās tautas distances. Tartu MTB to pašu trasi brauc arī sportisti, dalībnieku skaits ir vairāki tūkstoši, latviešu tur ir vairāk kā daudzās mūsu "īstajās MTB sacensībās". Igauņi laikam nezin, ka tādas trases nedrīkst būt. Nerzin, ka ir tikai divas iespējas - vai nu šoseja vai "kalni, meži, saknes, akmeņi, ūdeņi".
Mēs gan Latvijā varam lepoties ar gudriniekiem, kuri zin, kas ir "īsts MTB", ka labāk ir nevis braukt, bet mīcīties līdz ausīm pa dubļiem, stiept riteni padusē un ņirgāties par tiem, kuri ir iedomājušies, ka ar MTB riteni varētu izbraukt ari uz ceļa.
Braucu pietiekoši ilgi, lai redzētu, ka SEB trases ar katru gadu kļūst arvien sarežģītākas. Negribētos lai šī tendence turpinās.
Par laimi vēl nav likvidēts Cēsis-Valmiera, kas nu noteikti nav nekāds "īsts MTB", bet dalībnieku skaits tur vienmēr ir vislielākais. Kāpēc gan tiem muļķa cilvēkiem patīk šāda trase?

Sezonas pirmajām gonkām parasti ir lielākais dalībnieku skaits (vismaz 2015-2014), tad tas lēnām samazinās visas sezonas garumā (Ikšķilē gan pagājšgad, kurā bija diezgan forša un "tehniska" trase gan skaits pieauga, gan sportā, gan tautā, bet tas manuprāt skaidrojams ar atrašanās vietu), nedomāju ka Cēsu-Valmieras trases vienkāršībai ar to ir sakars.

Šogad Cēsīs-Valmierā arī ir līdzīgs dalībnieku skaita kritums kā augšējā grafikā, varbūt "īstā (šosejas) MTB" cienītāji iet mazumā?

Būtu labi ja kāds paskatītos kā ir VIVUSā ar dalībnieku skaitu.  atradu tabulu un nedaudz atjaunoju - http://i.imgur.com/azh1cSj.png par datu precizitāti negalvoju

Last edited by suugoi (05.05.2016 20:55:49)

OMG! Ko nozīmē speciāli sportam taisīta sarežģīta trase? MTB sacensības ar reljefu un meža takām, pa kurām neripo kā pa asfaltu? Katrs pats jebkuru trasi sev var padarīt par sarežģītu, ja bez pietiekoša fiziskā pēc starta, acis pāgriezis, mauc ar pilnu gāzi. Līdz pirmajam kalnam. NK, sadali savus spēkus vienmērīgi visai distancei un tad nevajadzēs čīkstēt.

Kāpēc igauņiem var būt Tartu MTB maratons, kura visus 90 km var nobraukt ar baudu un tas ir vieglāk kā daudzas mūsu īsās tautas distances. Tartu MTB to pašu trasi brauc arī sportisti, dalībnieku skaits ir vairāki tūkstoši, latviešu tur ir vairāk kā daudzās mūsu "īstajās MTB sacensībās". Igauņi laikam nezin, ka tādas trases nedrīkst būt. Nerzin, ka ir tikai divas iespējas - vai nu šoseja vai "kalni, meži, saknes, akmeņi, ūdeņi".
Mēs gan Latvijā varam lepoties ar gudriniekiem, kuri zin, kas ir "īsts MTB", ka labāk ir nevis braukt, bet mīcīties līdz ausīm pa dubļiem, stiept riteni padusē un ņirgāties par tiem, kuri ir iedomājušies, ka ar MTB riteni varētu izbraukt ari uz ceļa.
Braucu pietiekoši ilgi, lai redzētu, ka SEB trases ar katru gadu kļūst arvien sarežģītākas. Negribētos lai šī tendence turpinās.
Par laimi vēl nav likvidēts Cēsis-Valmiera, kas nu noteikti nav nekāds "īsts MTB", bet dalībnieku skaits tur vienmēr ir vislielākais. Kāpēc gan tiem muļķa cilvēkiem patīk šāda trase?

Te nu es ar neizturēju! Ja SEB tautas distances ir sarežģītas..... nu mojns
To tekstu.... braucu pietiekoši ilgi.... varēji nerakstīt, jo te ir tikai 2 varianti, vai nu tas pietiekoši ilgi ir pāris gadi, vai arī tev liekas, ka Tu brauc ar velo.... tie pāris izbraucieni vasarā neskaitās Savādāk, cik tizlam ir jābūt, lai nevarētu pievarēt Smiltenes 37km?!? Drīzāk sāc tiešām braukt ar velo un ne tikai pa šoseju, iemācīes sadalīt spēkus visai trasei izejot no sava varējuma un viss būs kārtībā Ja nevari nobraukt 37km Smiltenē, tad nestāsti, ka vari nobraukt 89km Tartu!!! Tas vienkārši neiet kopā! Tartu ir forša gonka, par to šaubu nav, bet arī tur riteni tikai ar paša ciskām uz priekšu ir jākustina

Beidziet ķildoties kā mazi bērni.
Esmu sieviete, trenējos velobraukšanā priekam, bet pa spici nebraucu. Braucu Virši-A distanci.
Trase praktiski visa izbraucama, bez nokāpšanas no velo, ja neskaita dubļaino taciņu.
Saknes - jā ir, bet tas piederas pie meža. Mierīgi var izbraukt arī ar cieto dakšu.
Trase grūta - nē...interesanta un visi kalni ir uzbraucami... un taisno gabalu piekritējiem arī ir kāds gabaliņš kur uzņemt ātrumu.

Par trasi tikai to labāko.

Vienkārši smieklīga te diskusija NEVIENS taču NESPIEŽ braukt to vai to gonku! Latvijā ir pilns dažādu sacensību, pat vairākas vienā dienā. Ja SEBs liekas par grūtu, tak brauciet kādus Jūrmalas vai Rīgas maratonus, vai Ķekavas vai vēl kādas citas plaknes! reku šeku nedēļas nogalē ... sestdien granteņu cienītājiem - Piebalgas ezeri vai tai pašā dienā samērā vieglā un negarā Ādažu MTB gonka. Nu nekādīgi nevaru saprast cilvēkus kuri nobrauc to pašu SEBu, špļaudās un lamājas ... bet pienāk nākamais SEBs un atkal brauc! Cirks!

Kāpēc igauņiem var būt Tartu MTB maratons, kura visus 90 km var nobraukt ar baudu un tas ir vieglāk kā daudzas mūsu īsās tautas distances. Tartu MTB to pašu trasi brauc arī sportisti, dalībnieku skaits ir vairāki tūkstoši, latviešu tur ir vairāk kā daudzās mūsu "īstajās MTB sacensībās". Igauņi laikam nezin, ka tādas trases nedrīkst būt. Nerzin, ka ir tikai divas iespējas - vai nu šoseja vai "kalni, meži, saknes, akmeņi, ūdeņi".

Kādās igauņu sacensībās bez Tartu MTB maratona esi piedalījies?

Tartu maratoni savā ziņā ir seriāls, kuru veido slēpošanas, skriešanas, skrituļslidošanas, šosejas un MTB riteņbraukšanas sacensības. Atbilstoši tam trases vairāk veidotas izturības prasībām, nevis tehniskas.

"Apkārt Piebalgas ezeriem" piedalīses?

Džeks sēž parkā uz soliņa un raud.
Pienāk skuķis un prasa: "Kas noticis?"
Dž: "Nekas, uz naglas uzsēdos"
S: "Tak celies augšā!!!"
Dž: "Nekas, pieradīšu...."

... Uz tikšanos Smiltenē!

Ta tomēr brauksi ... kaut gan Smiltene no laika galiem ir skaitījusies kā viena no tehniskākajām un grūtākajām SEBa trasēm ...
Ziņkārības pēc ... Kas tevi tomēr tik motivē braukt trases kuras nepatīk?
a) sieva no mājām padzīs
b) darba devējs prēmiju noņems
c) šefs no komandas izslēgs
d) nepatīk, bet jābrauc, tāpēc ka visi brauc
e) ar cerību ka Japiņš šoreiz vairāk grantenes saliks
f) vai cits variants? Kāds?

Pabrīdināšu, tiem kas dosies uz sacensībam pa Sigulda-Smiltene šoseju, Augšlīgatnē aizķersies pie luksofora, tilta remonts!!! Darba dienās lieli sastrēgumi nav manīti, bet nu tiem kas lido pēdējās minūtēs pierēķiniet 5 minūtes klāt!!!

Esmu pie taviem pieminētajiem 10% man patīk tehniskas trases, bet es negaužos ja trase ir mazāk tehniska, kā Kuldīga piemēram, es pieņemu piedāvātos noteikumus, sakarā par trasēm, ne organizācijas,ko vienmēr var uzlabot.
P.S. man ir draugi, paziņas, kas brauc savam priekam pa astes galu(tie 90%) un laikam paveicies ar viņu kompāniju, jo viņi ir pozitīvi un nežēlojas par grūtām trasēm, bet pasmaida un saka ka jātrenējas vairāk Ir, kas paprovējuši un nepatīk, min tikai šoseju.

+1

Un domāju, ka tie nav 10%, bet krietni vairāk.

... Uz tikšanos Smiltenē!

Ta tomēr brauksi ... kaut gan Smiltene no laika galiem ir skaitījusies kā viena no tehniskākajām un grūtākajām SEBa trasēm ...
Ziņkārības pēc ... Kas tevi tomēr tik motivē braukt trases kuras nepatīk?
a) sieva no mājām padzīs
b) darba devējs prēmiju noņems
c) šefs no komandas izslēgs
d) nepatīk, bet jābrauc, tāpēc ka visi brauc
e) ar cerību ka Japiņš šoreiz vairāk grantenes saliks
f) vai cits variants? Kāds?

Braukšu, tāpēc, ka patīk gan trase, gan sacensības, gan pasākuma organizācija kopumā. Kur Tu ņēmi, ka man šī trase nepatīk?
Vienīgais, kas man nepatīk, ir mūsu pseidogudrinieku galvās nez no kurienes izperinātās idejas par kaut kādu viņu pašu izdomātu "īstu MTB" ārpus kā viss pārējais ir nederīgs, apkarojams un nozākājams.
Braucot vairāk kā desmit gadus, neatceros gadījumu, kad būtu nožēlojis piedalīšanos kādās sacensībās vai bijis neapmierināts. Un ir forši, ka bez "īsta MTB" ir arī "neīsts MTB" ko tāpat var braukt un baudīt. Ir forši, ka ir dažādība, ir forši pieņemt un respektēt sacensību rīkotāju izdarīto, pieņemt to un nozākāšanas vietā izvērtēt - piedalīties vai ne.

Palasot komentārus, katrs var pārliecināties, ka čīkstētāji un mūžīgi neapmierinātie pārsvarā ir tikai šie "īstā MTB" zinātāji. Sāku rakstīt tāpēc, ka piegriezās šie aizskarošie un ar pārākuma sajūtu rakstītie komentāri.
Droši vien, ka pietiek cepties.

Piekrītu katram POKEMONS rakstītajam vārdam

Kāpēc bērnu starti ir tik agri? Būs mazajam trijos pa nakti jāceļas

Esot kaut kādas negaidītas izmaiņas trasē, tikai nekur nav nekādas informācijas...