Šādiem pasākumiem daudz piemērotākas un interesantākas trases būtu līdzīgas kā Tartu MTB maratonā. Diemžēl mums tādu trasu nav. Igauņiem paveicies, ka viņi nezin, kas ir "īsts MTB".

Igauņi ļoti labi zin kas ir "īsts MTB", bet jāsaka ka igauņi daudz labāk zin kur labāk pielietot un kā noorganizēt "īstu MTB"

Eu, nu ko var cepties. Gribiet to super-īsto MTB, brauciet uz Beskidien, Sudetiem, Transalpiem, vai tepat LV uz Gruzis Acī, XCO čempionātu vai Veloprofu.
Lielākajai daļai to tūsktošu tautas braucēju tas īstais nemaz nav vajadzīgs MTB (tāds kāds šodienas Zilo kalnu beigu daļa ar saknēm un smagiem kāpumiem). Liela daļa nav spējīgi ~3 h pa smagām trasēm nobraukt, un prieku no tā negūtu.
Tāpat svētdiena lieliski pavadīta, gonka nobraukta, un kāja uzmīta.

https://www.youtube.com/watch?v=gQRQ_b2lRVk
Nobrauciens Ogres Zilajpos kalnos

Kādus 8km pirms finiša mežā gulēja viens dalībnieks, rokas atmetis, bez kustības. Skats pabaiss. Nu nobremzēju, pabraucu atpakaļ. Sāku ar šo runāt. Par laimi, +/- viss bija kārtībā. Kritiena nebija. Teica, ka neesot vairs spēka. Klau, veči, no manas grupas pat neviens neapjautājās, kas un kā, arī pārējie no muguras vālēja garām. Nemaz nerunājot par apstāšanos. Nu tā nevar. Kāda jums starpība, kurā simtā finišēsiet? Žēl ziedot pāris minūtes? Kas ir svarīgāk?

Trase tautai diezgan solīda sanākusi. Paldies! Pat piemirsies, cik tās grantenes īsti bija, jo atmiņā palikušas foršās taciņas, augšā/lejā. Nu jā, tā laipa un iešana pēc tās nebija tas labākais. Droši vien savādāk nevarēja, lai novirzītu no grantenes mežā.

Lasu un liekas ka kāds manā vietā uzrakstījis. Identiski piestāju pie šī paša čaļa, gulēja atmetis rokas. Pastāvēju 2 min., aprunājāmies. Teica, būšot labi.
Gribās saprast , Tu pirms vai pēc manis pie viņa piestāji? Es finišēju ~630. vietā.

Tiem kam interese sevi apskatīt un paskatīties trasi, tad te viss no 5.koridora starta līdz 245.vietai finišā.

3. https://youtu.be/KaxxYvR4tj4

A kur aizbrauca visi konkurenti, kas bija priekšā, pēc tiltiņa un kāpuma galā? 10:00.

Biju tur mežā un redzēju, kad tie džeki inerces pēc sāka braukt nepareizi, uzreiz uzsaucu, ka šie brauc pa mamma daba un viss bariņš.., kādi 5-6 apgriezās un aizbrauca pareizi!!!

Trase super! Viss patika! Stūķu nebija, no riteņa nokāpt nevajadzēja. Liels paldies par to, ka sportu palaida stundu agrāk, šī prakse varbūt jāsaglabā? Es kā sporta astes braucējs tikai novērtēju to, ka nav jāstūķējās kopā ar tautu. Vēlreiz paldies!

Ja visi laicīgi sabremzētos, lēnītēm sasniegtu tiltu (nevis līstu pa malām utt) un to pārbrauktu/strauji pārstumtu, tad problēmas visdrīzāk nebūtu.
Bet šāda tipa problēmas ir neizbēgamas, ja grib šķēršļus kurus nevar šķērsot teju 30km/h.

Last edited by Gerids (28.09.2015 09:35:01)

Nezinu varbūt man ir nepareiza domāšana,bet manā skatījumā ja trasē ir sastrēgums kurš veidojies nevis braucēju nespēka ,bet gan distances šaurības dēļ tātad orgi ir slikti izdarījuši savu darbu tautā to sauc par brāķī.Par sastrēgumu uz tiltiņiem zināja,ka  būs jau iepriekš nu neviens neuzskatīja par vajadzīgu kaut ko mainīt.

Skaidrs, ka nepareiza. Protams, bija trases sašaurinājums, bet nu lielākais sastrēgums bija tieši tā dēļ, ka braucēji nerubī braukt un pārslēgt ātrumus. Varētu padomāt, ka pirmie nebrauca tur pakā, bet kaut kā spēja visi tur ierakstīties un uzbraukt.

tur jau tā lieta, cik tizli dzīvē, tik tizli raud arī forumā, būtu labāk taisnojuši rokas nobraucienos un iemācītos, kam tie 9-11 zobrati ir aizmugurē domāti.

Tiem kam interese sevi apskatīt un paskatīties trasi, tad te viss no 5.koridora starta līdz 245.vietai finišā.

3. https://youtu.be/KaxxYvR4tj4

A kur aizbrauca visi konkurenti, kas bija priekšā, pēc tiltiņa un kāpuma galā? 10:00.

Tas jau sen ir skaidrs ,ka tadu brauceju ir pilns,bet orgiem jau pofig par sho visu Nesaprotu vai tiesham gruti ir nolikt kadu kameru vai normalu tiesnesi ,kas ja aizbrauc pa mammas dabas trasi uzreiz piefikse nr. Kada vispar jega no tiem tirliniem ,kas stav trases mala un spaida mobilos ? Un tad tikai dzird apkart runajot varonus ,kas ir no hz kada 7 vai 8 koridora iebraukushi pirmaja 100nieka

vecīt, tur nav nekas pārdabisks.
es šogad esmu izbraucis kādus 5treniņus, ko vispār var dēvet par treniņiem.
vakar sebā startēju no 9koridora beigām(ierados uzreiz pēc vilciena, kad tas aizbrauca garām, kādas 2min līdz startam), finišeju pāris vietas aiz pirmā 300nieka, turklāt, braucu es ar 26nieku, viens no rrs kurš startēja kkur ar mani, un lielu distances daļu nomaucām kopā, šams arī iebrauca pirmajā 100niekā, es braucu ar rezervi, bez treniņu bāzes sacensību režīmā pēc 30km ir ļoti smagi

Kādus 8km pirms finiša mežā gulēja viens dalībnieks, rokas atmetis, bez kustības. Skats pabaiss. Nu nobremzēju, pabraucu atpakaļ. Sāku ar šo runāt. Par laimi, +/- viss bija kārtībā. Kritiena nebija. Teica, ka neesot vairs spēka. Klau, veči, no manas grupas pat neviens neapjautājās, kas un kā, arī pārējie no muguras vālēja garām. Nemaz nerunājot par apstāšanos. Nu tā nevar. Kāda jums starpība, kurā simtā finišēsiet? Žēl ziedot pāris minūtes? Kas ir svarīgāk?

Trase tautai diezgan solīda sanākusi. Paldies! Pat piemirsies, cik tās grantenes īsti bija, jo atmiņā palikušas foršās taciņas, augšā/lejā. Nu jā, tā laipa un iešana pēc tās nebija tas labākais. Droši vien savādāk nevarēja, lai novirzītu no grantenes mežā.

Lasu un liekas ka kāds manā vietā uzrakstījis. Identiski piestāju pie šī paša čaļa, gulēja atmetis rokas. Pastāvēju 2 min., aprunājāmies. Teica, būšot labi.
Gribās saprast , Tu pirms vai pēc manis pie viņa piestāji? Es finišēju ~630. vietā.

Es finišeju ~ 860 vieta un ari redzeju to džeku! Guleja un klausijas mūziku!
Teica ka vienkarši nav speka brauks talak!

Paldies Raimondam, kurš kalniņā stāvēja un skaitīja 'vietas' - ļoti motivējoši! nebūtu slikti tādu informatīvu uzskaiti ieviest visos maratonos (:

Paldies Raimondam, kurš kalniņā stāvēja un skaitīja 'vietas' - ļoti motivējoši! nebūtu slikti tādu informatīvu uzskaiti ieviest visos maratonos (:

Pievienojos, liels paldies.

Uzrakstīju izvērstāk, kādas sajūtas un novērojumi tirinoties tautas 20-niekā.

Iesildoties izbraucam finiša cilpu, līdz mototrasei un atpakaļ līdz pat finiša līnijai. Pēc tam vēl nobraucu dažus paātrinājumus pa asfaltu, lai darītu kājām zināmu, ka "šodien būs jāpastrādā". 15 minūtes pirms starta stājos koridorā.

Starta šāviens, un sākam ripot. Starta kilometri ir SEB standartiem samērā mierīgi. Ir bijuši ātrāki un stresaināki. Beidzas asfalts, sākas grants. Esmu tuvu grupas priekšgalam, turos kreisajā pusē. Pēc pirmā asā kreisā pagrieziena grupas priekšgalā kritiens, riteņi un miesas veļas arī manā ceļā, bet veiksmīgi apbraucu tos pa kreiso pusi un dzēšu atstarpi bez atskatīšanās. Nodomāju–cerams, neviens no komandas netrāpīja kritienā. Īpaši vēl nodomāju par day2, jo viņam šī ir pirmā sacensība pēc traumas un ārstēšanās.

Viegli paredzēt, ka īstā dalībnieku retošanās notiks vietā, kur nobrauc no grants, šķērso tiltiņu un iebrauc takā. Tā arī notiek, pēc takas priekšā ir apmēram 10 braucēju grupa, tai seko 4 braucēji, starp tiem es. Divi Sportlife, viens MySport, viens A2/Dema. Attālums līdz priekšējiem vēl it kā nav liels, bet... Jūtu, ka es varētu nodzēst varbūt 1/3 no atstarpes, bet pēc tam draudētu izkrišana arī no 4-nieka. Acīmredzot, līdzīgi domā arī mani kolēģi. Toms no aizmugures uzkliedz, "Zigi, velc!" un Zigis vienu maiņu nostrādā. Varam redzēt, ka viņam enerģija ir, bet šobrīd vēl tiek pietaupīta.

Šķērsojam slaveno "bedri". Es tā sapriecājos par milzu šķērsli, ka visai neprecīzi trāpu nākošajā līkumā.

Ar nelielām izmaiņām sastāvā aizbraucam līdz Ogrei. Uzreiz pēc laika kontrolpunkta abi Sportlife braucēji palielina tempu un brauc prom. Braucam tālāk pa Zilo kalnu takām, Zigis ir aizbraucis, bet Toms vai nu saguris, vai ritenim kas noticis, jo viņu panākam, un kalniņā pirms skatu torņa viņš saslēdzas pavisam zemā robā.

Treniņos braucot Ikšķiles SEB trasi, man bija "patīkamas priekšnojautas", ka sacensību dienā es nomocīšos takās, īpaši sakņu sekcijā un tai sekojošā kāpumā. Stiprāki braucēji mani paspīdzinās, gribēsies riteni sviest krūmos un gulēt ar seju sūnās. Sacensību dienā tomēr viss nav tik slikti. Ir laicīgi apēstas želejas. Stiprie braucēji ir jau aizbraukuši un esmu palicis kopā ar spēkos līdzīgiem. Un negantā kāpuma augšgalā vairāki fani sauc manu vārdu, kas momentā dod vismaz +50W jaudu uz pāris minūtēm!

Pēc OZK izbraucam uz asfalta, un, pametot skatu apkārt, atklājas, ka mūsu grupā tagad ir arī svētdienas jubilārs Reinis. Zinu, ka grūtākais aiz muguras, tagad tikai jādzer energy shot, jāturas aizvējā un "jābriest" finiša sprintam. Izbraucam cauri Ikšķilei. Mototrases smiltīs es dodos pirmais–lai nebūtu tā, ka kādam priekšā samisējas un nākas aizkavēties. Braucam pa taciņu gar šoseju, pāri grāvītim, cauri tunelim.

1,3km pirms finiša ir ēnains, līkumains nobrauciens. Tajā es atkal manos iebraukt no grupas pirmais un cītīgi paātrinos. Nobrauciena lejā pametu skatu atpakaļ un redzu, ka pārējie ir 50m aiz manis. Līdz finišam vēl 1km. Ja saņemtu visus spēkus, vai varētu noturēties līdz finišam? Pēc 20 sekundēm saprotu, ka nevarētu gan. Pārējie man pietuvojas un Reinis saka: "Labs mēģinājums". Braucam ciešā grupiņā nu jau finiša taisnē, es iesāņus Reiņa aizvējā. Sprints sākas 300m no līnijas. Tālāk jau viss notiek ātri, es nelabā balsī bļauju uz mammas dabas bērniem, kas brauc tieši bifeļu ceļā. Sev blakus acu kaktiņā manu grupas biedrus, viss apkārt zib, klaigas, finiša arka un bīīīp, nopauzēju garminu, 2015.g. SEB sezona ir galā.

Uzrakstīju izvērstāk, kādas sajūtas un novērojumi tirinoties tautas 20-niekā.

Iesildoties izbraucam finiša cilpu, līdz mototrasei un atpakaļ līdz pat finiša līnijai. Pēc tam vēl nobraucu dažus paātrinājumus pa asfaltu, lai darītu kājām zināmu, ka "šodien būs jāpastrādā". 15 minūtes pirms starta stājos koridorā.

Starta šāviens, un sākam ripot. Starta kilometri ir SEB standartiem samērā mierīgi. Ir bijuši ātrāki un stresaināki. Beidzas asfalts, sākas grants. Esmu tuvu grupas priekšgalam, turos kreisajā pusē. Pēc pirmā asā kreisā pagrieziena grupas priekšgalā kritiens, riteņi un miesas veļas arī manā ceļā, bet veiksmīgi apbraucu tos pa kreiso pusi un dzēšu atstarpi bez atskatīšanās. Nodomāju–cerams, neviens no komandas netrāpīja kritienā. Īpaši vēl nodomāju par day2, jo viņam šī ir pirmā sacensība pēc traumas un ārstēšanās.

Viegli paredzēt, ka īstā dalībnieku retošanās notiks vietā, kur nobrauc no grants, šķērso tiltiņu un iebrauc takā. Tā arī notiek, pēc takas priekšā ir apmēram 10 braucēju grupa, tai seko 4 braucēji, starp tiem es. Divi Sportlife, viens MySport, viens A2/Dema. Attālums līdz priekšējiem vēl it kā nav liels, bet... Jūtu, ka es varētu nodzēst varbūt 1/3 no atstarpes, bet pēc tam draudētu izkrišana arī no 4-nieka. Acīmredzot, līdzīgi domā arī mani kolēģi. Toms no aizmugures uzkliedz, "Zigi, velc!" un Zigis vienu maiņu nostrādā. Varam redzēt, ka viņam enerģija ir, bet šobrīd vēl tiek pietaupīta.

Šķērsojam slaveno "bedri". Es tā sapriecājos par milzu šķērsli, ka visai neprecīzi trāpu nākošajā līkumā.

Ar nelielām izmaiņām sastāvā aizbraucam līdz Ogrei. Uzreiz pēc laika kontrolpunkta abi Sportlife braucēji palielina tempu un brauc prom. Braucam tālāk pa Zilo kalnu takām, Zigis ir aizbraucis, bet Toms vai nu saguris, vai ritenim kas noticis, jo viņu panākam, un kalniņā pirms skatu torņa viņš saslēdzas pavisam zemā robā.

Treniņos braucot Ikšķiles SEB trasi, man bija "patīkamas priekšnojautas", ka sacensību dienā es nomocīšos takās, īpaši sakņu sekcijā un tai sekojošā kāpumā. Stiprāki braucēji mani paspīdzinās, gribēsies riteni sviest krūmos un gulēt ar seju sūnās. Sacensību dienā tomēr viss nav tik slikti. Ir laicīgi apēstas želejas. Stiprie braucēji ir jau aizbraukuši un esmu palicis kopā ar spēkos līdzīgiem. Un negantā kāpuma augšgalā vairāki fani sauc manu vārdu, kas momentā dod vismaz +50W jaudu uz pāris minūtēm!

Pēc OZK izbraucam uz asfalta, un, pametot skatu apkārt, atklājas, ka mūsu grupā tagad ir arī svētdienas jubilārs Reinis. Zinu, ka grūtākais aiz muguras, tagad tikai jādzer energy shot, jāturas aizvējā un "jābriest" finiša sprintam. Izbraucam cauri Ikšķilei. Mototrases smiltīs es dodos pirmais–lai nebūtu tā, ka kādam priekšā samisējas un nākas aizkavēties. Braucam pa taciņu gar šoseju, pāri grāvītim, cauri tunelim.

1,3km pirms finiša ir ēnains, līkumains nobrauciens. Tajā es atkal manos iebraukt no grupas pirmais un cītīgi paātrinos. Nobrauciena lejā pametu skatu atpakaļ un redzu, ka pārējie ir 50m aiz manis. Līdz finišam vēl 1km. Ja saņemtu visus spēkus, vai varētu noturēties līdz finišam? Pēc 20 sekundēm saprotu, ka nevarētu gan. Pārējie man pietuvojas un Reinis saka: "Labs mēģinājums". Braucam ciešā grupiņā nu jau finiša taisnē, es iesāņus Reiņa aizvējā. Sprints sākas 300m no līnijas. Tālāk jau viss notiek ātri, es nelabā balsī bļauju uz mammas dabas bērniem, kas brauc tieši bifeļu ceļā. Sev blakus acu kaktiņā manu grupas biedrus, viss apkārt zib, klaigas, finiša arka un bīīīp, nopauzēju garminu, 2015.g. SEB sezona ir galā.

Paldies par lielisku stastu! Lasot sajuta ka it ka pats braucu pirmaja 20-ka!