Tas ta skaidrs. Cerēju kādu super puper metodi atrast.

čoms ar fullīti pa tām saknēm šodien vai nu atpūtās vai gāja visiem garām... )  Cenubit, kāda dakša - alu, cro/mo, karbonniece? Principā, karbonniecei jāstrādā labāk

Pierīgas meži ir pilni ar sakņainām takām. Cik man zināms, tad mugura un rokas mazāk sāp, ja ceļas kājās uz sakņainām vietām (brauc pussēdus).

Izbaudīt saknes iesaku aizbraukt uz Lietuvu, Viļņu. Tur rudenī ir XC sezonas noslēgums ap Zaļajiem ezeriem, nu TĀDAS saknes un TĀDU pieredzi dabūsi, ka maz neliekas.

Neesmu MTB braucējs jau ilgu laiku, bet par vienu:

muskuļiem ir kā īpaši ātri jāreaģē uz nepārtraukto kratīšanos, un man tas nav un es strauji nogurstu

Nogurums sākas galvā un lielākoties notiek galvā. Kamēr domāsi "man tas nav" tikmēr ātrā noguršana būs. "Kareivīguma" prāta treniņš ir ne mazāk svarīgs kā ķermeņa sagatavošana.

Kamēr domāsi "man tas nav" tikmēr ātrā noguršana būs. "Kareivīguma" prāta treniņš ir ne mazāk svarīgs kā ķermeņa sagatavošana.

Muļķības, ja cīpslas/muskuļi ir noguruši, tad reakcijas laiks daudz lielāks un saknēs/tehniskajos posmos būs kritiens.

Par sakneem visprieciigaakais bija dzeks ar DH riteni, vieniigi pilnajaa DH kjiveree vareeja buut par karstu...

1. Ar saknēm ir tā ka Latvijā (atšķirībā no Polijas, Čehijas, Slovakijas) tās drīz vien beidzās. Ok, citreiz beidzās pēc kilometra, citreiz pēc 50 metriem. Respektīvi - labākais ietekums ir to momentu vienkārši pārciest, un necerēt uz kaut kādu izšķirošo izrāvienu sakņainā takā.
2. Ieteikums- skatīties uz priekšu, un filmēt notiekošo - 30% sakņu var mazināt tās apbraucot (taka ir pus metru plata, ir iespēja braukt pa vienu vai otru malu, un izlavierēt starp asākajām saknēm). Maukt pāri  pa taisno ar spēku jau katrs prot.
3. CENUBITa rakstītais ir tiesa: Roku, preses un muguras musīši riteņbraukšanā ir svarīgi. Īpaši MTB, tāpēc iesaku trenēt ne tikai cisku, bet arī  paņemt hanteli, svaru stieni vai svaru zāli, neaizmirst par presi un tieši muguru (vislabāk to darīt jau laicīgi ziemā).
4. Bez trenēšanās pa reljefu neiztikt - tātad ņem un mauc pa sakņu takām līdz nelabumam. Izmēģini visādus variantus (lēnāk, ātrāk, pa taisno, apbraucot, sēžot, kājā stāvot, palecoties ... visu kas ienķa prātā) atradīsi sev labāko risinājumu - tad saknes nepārsteigs Tevi trasē nesagatavotu.

Last edited by raiter (13.05.2013 10:37:37)

Īpaši MTB, tāpēc iesaku trenēt ne tikai cisku, bet arī  paņemt hanteli, svaru stieni vai svaru zāli, neaizmirst par presi un tieši muguru

hantele neko nedos, tā trenē spēku, nevis izturību. Vienkārši daudz jābrauc ziemā pa tīrītiem grantiniekiem/takām, kur daudz kratīšanas un spēcīgas stūrēšanas.

Negribu piekrist. Ar hantelēm var trenēt gan spēku, gan izturību. Un taisnība Raiter, jātrenē viss korpuss: gan prese, gan mugura. Jātrenē ķermeņa dziļie muskuļi, būs stabils core. Vakar SEBā braucu pirmo velogonku mūžā, pa mežiem līdz tam maz biju braucis, bet savos 40+ un 90+ kg jutos komfortabli pat ar savu veco V-breiku cieto alu dakšu. Taisnība par pareizās trajektorijas meklēšanu, visu laiku jāstādā ar ķermeni, vajag raustīt stūri pareizajā brīdī, cilāt dibuā līdz ar sēdekli, un taisīt "ottjažkas".

No sevis varu piemest:

Nelīdzenās vietās lieku smagāku pārnesumu - stabilāka mīšanās, kājās stāvot ar mazāku kadenci. Ilgi tā nobraukt nevar, bet bedrainākos posmus var pārdzīvot.

Nu un, protams, ar kājām un rokām jāamortizē, cik var, atslogojot beņķi.

Muļķības, ja cīpslas/muskuļi ir noguruši, tad reakcijas laiks daudz lielāks un saknēs/tehniskajos posmos būs kritiens.

Man liekas, ka autoram runa bija par ļoti ātru nogurumu, nevis par "normālu" nogurumu.

Varu aprakstīt precīzāk. Ap 40 km bija paliela dubļu pļacka un blakus lielas saknes. Tik tad kad, no saknēm mani iemeta tajos dubļos es samanīju ka to vietu varēja smuki apbraukt caur mežiņu. Kā nu bija kā nē, pēc tam kad izlīdu no tiem dubļiem mans spars bija krietni mazinājies, tik aptuveni uz 50 km  cik necik atdzīvojos, bet pa to laiku es biju bezcerīgi atpalicis. Man liekas tieši šajos 10 km dominēja saknes. Tādēļ ar aizdomājos par treniņu intensīvuma palielināšanu pa saknēm.

cenubit runā par 40 km un 50 km - tātad brauca garo distanci?

Ja nevar nobraukt 40km, par kādu vēl sagatavotību(izturību) var runāt...   jābrauc ziemā vismaz 1k km, nevis cilāt hanteles un kačāt presi, audzējot nevajadzīgus musīšus

Ziemā izlīdzos ar velotrenažieri kurã ieliek riteni. Bet tas skaidra lieta netrenē kratīšanos.