skriešana esot laba bāzes likšanai- garie, lēnie skrējieni ir ok, kaut arī tas trenē tomēr citus muskuļus kā r-braukšanā.
beigt skriet ar sprintu? neizklausās prātīgi..

jā 10 km ik vakaru neizklausās pārāk bērnišķīgi, es pat teiktu, ka tu gatavojies jaunajai orientēšanās sezonai. Sprintu točna labāk uztaisīt kaut kur pa vidam. Kaut gan bieži vien ir vēlme beigt treniņu ar sprintu, jo vismaz es tad jūtos daudz stingrāks (ir izkustināti visas muskuļu grupas), tas nav prātīgi. Treniņa sprinta komponente ir jāveic treniņa sākumā, ja ir vēlme uzlabot savas sprintera dotības. Ja tādas vēlmes nav tad līdz autam sprintot točna nevajadzētu (jocīgi, ka 200m garā distancē tas vispār ir iespējams).
Skrienot patiešām strādā citas muskuļu grupas, bet kā sirds un elpošanas sistēmas treniņš tas ir lieliski. Piedevām neaug liekie kg. Tikai tuvojoties pavasarim pakāpeniski jāsāk sēsties virsū ričukam, aizvietojot arvien vairāk skriešanas treniņus ar līdzīgas intensitātes velotreniņiem.
Katrā ziņā ieteiktu turpināt. Bet ja tu esi spējīgs katru dienu pa stundai noskriet, tad vasarā tu laikam normāli arī ar ričuku iemočī...

nuu es skrienu apmeeram 15 km dienaa.. tas saglabaa to, ko esi ieguvis vasaraa + veel papildina baazi..!

nu par to sprintu es nezinu, bet man liekas, tas ir normaali, peedeejos metrus noskriet uz maksimuma!!! )) tas ieies psihologjiski iekshaa, un piem, sachjaas, tu jau automaatiski njemsi finishu liidz savu speeku izsiikumam, un nebuus taa, ka tu panjemsi pa aatru finishu, un pirms finisha paarus desmit metrus noluuziisi, un kaut kaads kretiins tieshi tai laikaa tevi apdziis!!! )) taa ka iesaku jau tagad sevii ielikt tieksmi finishu nomachiit liidz galam visos speekos!!! ))

SiSei žetons!

Lēns un ilgs treniņš- vispārējās izturības attīstīšana un trenēšanās spēju uzlabošana. Parasti to dara ziemā, jo vasarā tam vairs nav laika. Šitas ir ļoti grūti, jo ātri iestājas garlaicība. Pamēģīnat 2 mēnešus katru dienu braukt pa divām stundām vieglas iesvīšanas tempā (pulss līdz 130-140, tas individuāli). Bez izturības bonuss ir tāds, ka pecāk tieši to pašu treniņa efektu var panāk īsākā laikā. Efektivitāte uzlabojas līdz pat 2 reizēm.

īsie sprinti- ātruma treniņš. Veicami atkārtojumos. Sistēmas te dažādas. Lieta tāda, ka sprintos strauji aug pienskābes līmenis, un ja tas ir augsts, organisms vienkārši atsaka pieņemt trenēšanās efektu. Tieši tāpēc nav iespējams noskriet 1 km ar max ātrumu, kā tu skrien 30-70 metrus. Pat 100 metrus mēs, neprofesionālie sportisti, nolūzīsim.

Lēnā tempā ogļhidrāti reaģējot ar skābekli veido enerģiju un CO2. Pie lielākām slodzēm vienkārši viss nepaspēj pārstrādāties, rodas daļa CO2 un dažādi blakusprodukti, kā piemēram, pienskābes. Pie mega lielām slodzēm- tikai pienskābes. Viss jau būtu ok, ja vien tās pienskābes turpinātu reakciju līdz galam. Par nelaimi tas notiek lēni un tikai pie salīdzinoši mazas muskuļu aktivitātes (nedarot neko- vēl lēnāk).

Tas nozīmē, ka sacīkšu laikā notiek praktiski notiek gandrīz tikai tikai pienskābju uzkrāšana. Kad koncentrācija ir pietiekama, tad ir lielais lūziens, gan jau katram tā ir gadījies, ka viss, vairāk nevar.

Ck no jums pēc sacīkstēm turpina lēnā tempā braukāties vēl 20-30 minūtes? Neturpinat? Ai cik žēl.. Ja nākamajā dienā sāp kaut kur kaut kas, tad vienkārši neesat atsildījies- muskuļos pienskābe palikusi.

Superkompensācijas princips- treniņa laikā forma nedaudz nokrītas, enerģija tak zūd, vai ne? Pēcāk notiek atjaunošanās. Organisms jūt, ka labi nav, var nākties vēl skriet, un atjaunojas mazliet vairāk, kā līdz sākotnējam līmenim, tā arī ir trenēšanās. Pēc dažādām slodzēm un dažādām muskuļu škiedrām atjaunošanās notiek ar dažādu ātrumu. Lēnajam treniņam tās ir stundas, ātrajiem diena, savukārt pēc svaru zāles- 2 dienas.

Par rīta un vakara treniņiem- rīta pusē, ap 10-11 ir vieslielākā efektivitāte. Agrāk organisms nav īsti pamodies, vēlāk pa dienu uzkrājas nogurums. Protams, ir tāda lieta, kā iešana uz darbu, un tur nu neko nepadarīsi.

Paldies Eduardam, ļoti uzskatāmi paskaidrots treniņu ABC. Varu piebilst ka treniņu nedēļā (5 dienas) jāiekļauj gan lēnie,garie treniņi, gan sprinti, jeb precīzāk  - intervālu treniņi. Un 2 dienas nedēļā - tikai atpūta

sveiciens! no savas puses varu papildinat. lidzigi ka daudzam lietam dzive, ari treninu procesam ir savi principi, pamati, kuri butu jaievero, ja velamies sevi attistit kadu konkretu fizisku ipasibu - speku, izturibu, atrumu. nav aizliegts savas nodarbibas ieklaut  "dazadas atraktivas aktivitates", kas pasam patik. tiesi otradi, ta butu jarikojas, ja baudam treninu ka procesu. tacu tad jarekinas, ka tas nav efektivakais cels sevi attistit konkretas ipasibas. attiecigi par pamata principiem, dazi rakstitaji jau pareizi noradija ziemas perioda galveno pielietojumu - bazes jeb visparejas izturibas veidosana, ka ari mineja skreisanas un velo brauksanas atskiribas. ja jautatajam tiesam si lieta interese prieks sevis, ieteiktu jautat pec padoma lietpratejiem, gan iegustot vispareju izpratni par to, ko un kad darit (lasi trninplanu sev), gan parbaudot savas ipasibas (kas ir svarigi, lai merktiecigi pareizi izveletos pareizos treninu rezimus). te butu viena no iespejamam vietam, kur sikak jautat.
http://www.vipsport.lv/
veiksmigi treninos!

tema veca, bet tomer - es ta ari isti nesapratu (2reiz lasit slinks! ) ka ir ar to sprinu pirms finisa? tas uzreiz saboja visu treninju? uzkrajas pienskabes un treninsh paliek nevertigs! nju esmu dzirdejis, avukart, ka tas ir ieteicams, noruda kermeni cinities lidz beigam, ari treninjos... bet tatad - ka tur isti ir?

Cik man zināms, tad ar sprintiņiem labāk darboties treniņa sākumā, kamēr vēl nav nogurums un ir iespējams pilnīgi un tehniski pareizi uzņemt maksimālu paātrinājumu.
Un starp citu, kaut kur lasīju, ka pēdējie pētījumi parādījuši, ka pienskābe tomēr nav noteicošais "nākamās dienas muskuļu sāpēm". Lielāka nozīme ir muskuļšķiedru mikrotraumām. Palīdzēt tiešām var atsildīšanās, kas saglabā vēl kādu laiku palielinātu asins pieplūdumu muskuļiem, kā arī labs uzturs drīzumā pēc finiša (ogļhidrātu+proteīni).

runa jau ir par to, ka sprintu uzbliež pēc ļoti garas distances (skriešana).. tas nava ok... pat nerunājot par to, ka cilvēks bliež līdz out-am..

...tāpat kā masāža vai viegls treniņš atjaunošanās ritmā...