Tā kā pirmajā lapā tika runāts par ķēdes pārslēdzēju regulāciju, tad uzdošu arī savu jautājumu. Nesen tika nomainīta ķēde un aizmugures zobratu kasete (9 zobrati). Ātrumi tika veikalā nedaudz pieregulēti un pēc maiņas slēdzēs apmierinoši. Tomēr dažreiz pārslēdzoties uz augšu no otrā uz trešo zobratu, ja ar pārslēdzēju nedarbojās samērā strauji, pārslēgšanās nenotika un nācās nedaudz „piepalīdzēt” ar pārslēdzēju. Līdzīgi mēdza gadīties arī pirms zobratu un ķēdes maiņas, ar kuru tika nobraukti aptuveni 2t km.

Izlasīju instrukciju iepriekšējā lpp. un veicu regulāciju. Tā rezultātā iepriekš minētā problēma pēc daudziem mēģinājumiem tika novērsta, tomēr šovakar izbraucot pamanīju, ka citu problēmu, kuras pirms tam nebija (vai nebiju manījis?). Uzslēdzot priekšā lielāko zobratu un aizmugurē 6-to (atsevišķos gadījumos arī 5-to) un minot pedāļus atpakaļ, ķēde mēdz pārmesties uz mazāku zobratu. Ar priekšējo lielāko zobratu ik pa laikam mēdzu izmantot 6-to aizmugurējo zobratu (augstākus gan nē). Iespējams, ka regulējot (tika mainīta H un L skrūves pozīcija, kā arī trozītes nospriegojums izmantojot pārslēdzēja regulāciju), esmu kaut ko izregulējis pārslēdzējam.

Jautājums, vai un kā to varētu novērst?

Pārslēdzēji ir SRAM X9, nomainītā kasete un ķēde uzlikta atbilstoši oriģinālajai komplektācijai. Trosīte un tās apvalki nav mainīti – ar tiem nobraukti arī aptuveni 2t km.

Ķēdei tiešām ir samērā liels lauziens, ja priekšā ir lielākais zobrats, bet aizmugurē 5 vai 6 zobrats. Jautājums ir vai tas nozīmē, ka tur neko nevar darīt veicot regulēšanu?

Varbūt tad, kad jaunā ķēde (tagad kādi 80 km nobraukti) uz zobrati piebrauksies, šī pārlekšana uz mazākiem zobratiem būs mazāka?

Nav jau tas tik svarīgi (t.i. mīt atpakaļ pedāļus, kad priekšā ir lielākais zobrats). Nobraucu šodien SEBu un šī nelielā "problēma" nekādas neērtības neradīja. Parasti mīt atpakaļ sanāk lēni manevrējot, bet tad lielākoties priekšā nav trešais lielais zobrats. Šī lieta vairāk psiholoģiski iespaido Vienkārši gribēju noskaidrot, vai tas kaut kā ir novēršams vai arī apstākis, ar kuru ir jāsadzīvo.