Aizbrauc uz Poliju Beskidy mtb trophy un sapratīsi. LV kalnu nav, tikai pauguri!!!

tā bija atbilde uz jautājumu? vai tomēr "..man ir garāks pincītis, esmu bijis Polijā.."

Viss " atkarājas" no seguma. Ja ir stavs garš bet asfalta tipa segums, tad loki to ricuku cik gribi, ka tik augsā. Bet kad sākas kas slidenaks, sauraks, tad nakas to savu masu mētāt no prieksas uz aizmuguri.
Lai uztrenetu" nepiedzīt kajas"  uz bodybaika liec vidēji smagu parnesumu, pievelcies tuč tuvak sturei un imitē braukšanu stava kalna. Pie tam lai abas kajas strada pilnu apli(viena spiež, ūtra velk) Vidēji ātra tempa. Piemeram 5 piegajieni pa 2-3 min, starpa 5 min atlaid līdz pulsam110-120. Ar laiku piegajienus var pagarinat, vai palielinat slodzi.

Kaut gan braucot ar velosipēdu galvenais mērķis ir holesterīna un citu tauku dzenāšana, tomēr interesē arī uzbraukšna kalnā. No paša pieredzes niknākais kur nācies stumties augšā ir Drusku pilskalns,kurā uzbrauca Gints Jakovels un Didzis Slaidiņš, varbūt viņi var padalīties tehnikas niansēs.

Drusku pilskalns,kurā uzbrauca Gints Jakovels un Didzis Slaidiņš, varbūt viņi var padalīties tehnikas niansēs.

man jau liekas, ka nekādas tehnikas nianses tur nav, bet ir klasiskais "ko tu stipram padarīsi...". tas ir līdzīgi, kā te forumā apsprieda, kā var uzbraukt TREK kausa Riekstukalna trasē stāvajā kalnā aiz Observatorijas - ja ir spēks kājās, tad var "vingrot", bet ja nav tā spēka, tad nekā...

Uz velo trenažiera nevar atstrādāt pareizas kalnā braukšanas pozas, ja vien tas trenažieris kā karuseļa zirgs nesasveras ar purnu augstāK (bet tikai uzliek lielāku mīšanas slodzi)! Tas izmaina visu šī jautājuma būtību.

Man te ievilcies tāds CTS Climbing treniņ-DVD, tajā tiek rādīts, ka šādā nolūkā trenažierim ar fiksēto aizm.ratu, priekšējais rats tiek novietots uz apm 20cm paaugstinājuma. Tātad teorētiski varētu...

Taisnība ir Ansim par par to, ka braucot pa līdzenumu (horizontāli) kalnos stiprs nebūsi. Pēc paša pieredze vienu gadu it kā biju diezgan normāli pabraucis pa līdzenumiem, bet aizbraucot uz sacensībām, kā kalns, tā man garām. No tā seciināju, ka nepieciešami tieši kalna treniņi, vai biežākas sacensības, kur parasti ir kalni.
Vēl parasti kalnā braucot sēžu uz sēdekļa, jo man ir sajūta, ka tā es ietaupu spēkus. Iespējams, ka stāvus var pabraukt ātrāk, bet tam noteikti (vismaz man) ir nepieciešams lielāks spēks, piepūle.

Neatkārtošos par trenētību...
Man personiski lielos garos kāpumus ir vieglāk pieveikt sēžot un ar krūtīm max. tuvu sūrei un ar diezgan lielu "kadenci" minam augšā, sajūta tāda, ka priekša kuru katru brīdi atrausies no zemes, šādā situācijā max. svars uz aizmugurējo ratu labākā saķere un mazākā iespēja izslīdēt. ātrums mazs, normālos kalnos ir gana daudz akmeņi saknes dažreiz dubļi, līdz ar to perfekta līdzsvara sajūta nāk tikai par labu.
Ļoti bieži censoņi netiek kalnā augšā dēļ sliktā līdzvara nevis spēka trūkuma...
Daži manis iemīļoti līdzvara treniņa paņēmieni.
1) nekad nepielikt kāju pie zemes (krustojumos pie sarkanā, apgriešanās šaurās vietās, stāvēšana uz vietas ne vairāk kā 1m/min)
2) meža takās braucot augšā apstāties un pēc tam atsāk braukt nenokāpjot
3).... (vieta fantāzijai)

Last edited by KarlisB (09.02.2009 13:51:58)

..Latvijas kalnus (domāts kkas salīdzinoši īss un iespējams, ka stāvs) ļoti bieži pievarēt palīdz ieskriešanās pirms kalna, vienīgi, tad ne vienmēr ir iespējams saslēgties tā, lai varētu beigas uztīt..bet ja ar inerci ir tikts līdz pusei vai tālāk, tad jau arī var mazliet grūti pamīt..

Last edited by riexc (09.02.2009 14:41:34)

Kalnā braukšana, viss ir atkarīgs no paša psihaloģiskā stāvokļa (protams  arī no fiziskā) ja tu būsi noskaņojies tam , ka tev kalns ir jāpieveic tad 92% ka to izdarīsi. Ja kautmazākā nodoma būs par to ka sevi pažēlot un ka tas nav iespējam, tad kalns netiks pievarēts. Protam saslēdzot pareizos zobratus. Vai piekrītat.....

Nu taa nu gan nav.

Normaali to darbiibu nevar kontroleet apzinaati.
jebkurai kustiibai ir shaadi nosaciijumi:
* kaadas konkreetas kustiibas veikshanai CNS(centraalaa nervu sisteema) rekruitee noeiktu skaitu muskulja shkjiedras (1 kontrakcija).
Labaak treneetam muskulim mazaak shkjiedras tiek izmantotas viena un taa pasha darba veikshanai.

* taadaa pat veidaa tiek rekruiteetas paareejaas muskulja shkjiedras(mazaak vai vairaak atkariibaa arii no slodzes izmainjaam).  kameer tiek izmantotas citas shkjiedras - "izmantotaa" shkjiedra atjaunojas. Treneetam muskulim atjaunoshanaas notiek aatraak, slikti treneetam leenaak(atkariigs arii no muskulja shkjiedras tipa, I,IIA,IIB) .

*visas kustiibas laikaa noteiktaa seciibaa tiek rekruiteeti dazhaadi muskulji. vaajaakie muskulji tiek kompenseeti vairaak noslogojot speeciigaako.

Daudzreiz  atkaartojot kaadu kustiibu(treneejot):
* rekruicija(recruiting) optimizeejas.
* atjaunoshanaas uzlabojas
* vaajaakie muskulji nav jaakompensee(speej paveikt savu dalju darba)

Ar to es gribeeju pateikt to, ka nekaada magjija te nav:

"Treneeties vajag!"

Kalnā braukšana, viss ir atkarīgs no paša psihaloģiskā stāvokļa (protams  arī no fiziskā) ja tu būsi noskaņojies tam , ka tev kalns ir jāpieveic tad 92% ka to izdarīsi. Ja kautmazākā nodoma būs par to ka sevi pažēlot un ka tas nav iespējam, tad kalns netiks pievarēts. Protam saslēdzot pareizos zobratus. Vai piekrītat.....

ir lietas, kad var izdarīt vienu un to pašu lietu izmantojot mazāk enerģijas. Jā - no fizikas - darbs tiek padarīts vienāds, bet patērētā enerģija var krietni atšķirties.