Papuass, Rubē incidents bija sacensību laikā, nevis pirms starta. Varbūt diskvalificējam visus tos, kas, uz Ikšķili braucot, pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu? Un vēl par kaut ko attāli saistītu ar pašām sacensībām? Tā pentere no IJSA... nu malači, lieli malači, prot glīti un gari rakstīt. Ja drošība būtu galvenais, tad vienu no n-tajiem norīkotajiem pieskatītājiem varēja nolikt PIRMS pārbrauktuves un neļaut to šķērsot, nevis aiz pārbrauktuves pierakstīt numurus. Kad šādi pat rīkojas policija - ļauj izdarīt pārkāpumu un pēc tam soda - tad tas nevienam nepatīk, bet paši rīkojas tieši tikpat bezjēdzīgi. Bet to jau iedomāties nevarēja - par posma nerīkošanu Ikšķilē bija pat vieglāk iedomāties...

Tāda sajūta, ka Tu tur neesi bijis. Kamēr dega sarkanais signāls, nepārtraukti tika atgādināts, lai nebrauc. Pie pārbrauktuves to ļoti labi jau pa gabalu varēja dzirdēt. Lielākā daļa riteņbraucēju mierīgi stāvēja un gaidīja, un tie bija daudzi desmiti. Par tiem atsevišķiem pārkāpējiem šādā situācijā varēja tikai pabrīnīties. Sarkanais signāls deg, zvans skan, mašīnu rinda stāv un gaida, simts citi velobrauciena dalībnieki arī stāv un gaida, skaļrunī visu laiku brīdina - vai tad kādam vēl būtu jāskrien pakaļ tiem dažiem tipiem, kam tas viss pie kājas un viņus jālūdz tā nedarīt?
Tu tiešām domā, ka velobraucējam ar uzliktu sacensību numuru, ja viņš atrodas 100m no starta vietas līdz starta brīdim nav nekāda sakara ar sacensībām un to noteikumiem, un viņš var darīt visādas cūcības? Želejas paciņas ārpus trases arī mierīgi mētāt pa labi un pa kreisi? Šī ir publiska vieta un jebkurš cilvēks no malas Tevi ar uzliktu numuru uzskatīs par pasākuma dalībnieku, neatkarīgi vai Tu to gribi, vai nē. Loģiski, ka tas uzliek kaut kādu papildus atbildību.
Domāju, ka Tavi pārmetumi organizētājiem ir netaisnīgi. No malas skatoties, to rīcība, kuri brauca pie sarkanā signāla, izskatījās dīvaina un ne ar ko neattaisnojama. Vēl nesaprotamāka ir šādas bezatbildīgas rīcības aizstāvēšana.

Par želeju iepakojumiem piekrītu - tas parāda audzināšanas līmeni. Vai tiešām veloformā ir tik maz kabatu, lai nevarētu aizvest līdz finišam tukšo paciņu. Kaut gan tas, laikam, ir attieksmes jautājums. Tādā garā turpinot, pavasaros Lielās Talkas mums vajadzēs vēl gadu gadiem.

Es nekur neteicu,ka ar bmw pa ielu braucu. bet jaa,paraleles ir lidzigas,tiesi gribeju par to raksti,tik es nenemu vera,ka kads mani apdzen.

Kaa jau teicu, ari kalna uzbraukt nav problema,jo Vivus man ir lielaka cienaa,tur es esmu ari 87 vieta finisejis. Toties neskatoties uz to,ka Vivusa visiem ir smagak,takas saurakas ,cilveki azartiskak brauc,neviens nekad nejutas apbizots,pat pasi piedava palaist,bet es saku,nee paldies,jo neesmu parliecinats,ka taja bridi man bus pietiekami speka prieksa nemaisities.
Sen SEBS nebija bijis,biju jau atradis no taas bordo seju burkskesanas Pa lielam nav cepiena par pratigajiem utt.

Es laikam braucu kat kādā citā SEB'ā. Gadiem braukājot 4 - 5 koridorī neko no aprakstītā neesmu novērojis.

Priekā!

tapaec, ka tu saproti, ka tu neesi viens trase, a xc.lv 90% ir karali, kuriem jadod celjs

Last edited by nekas (28.09.2016 12:40:30)

Nu bet cilvēks jau tā ar nospiestām bremzēm cenšas noslīdēt pa nobraucienu lejā, tu vēl gribi, lai viņš pamūk malā, lai tu varētu lidot. Ar katru nākošo reizi ripinās drošāk un ātrāk lejā, bet ja stums, tad nekas nemainīsies.

Neviens, tak nesaka, lai pamūk malā tie, kuri, lai arī lēni un ar pēdējiem spēkiem, bet tomēr mēģina mīt kalnā.

Interesanti, kāda būtu tava reakcija, ja tu lidojot no kalna lejā ieraudzītu, ka pa tavu ideālo trajektoriju, kāds prātīgi stumj velo lejā

Neviens vel joprojam nav atbildejis,kapec pret kalnu jalasas prom no idealas trajektorijas,tas butu jastumj vai leni jamin pa malinu,bet no kalna viss ir otradak. Man tas nobrauciens laika ekonomesanas zina tik pat svarigs,kaa uzbrauksana kalna,lai del cita nebutu jakapj nost. Vispar nav runa par mani,es tur vispar nestresoju,tik ierecu,bet pastastiet atskiribu.

Nedaudz augstāk es tev tieši to arī centos paskaidrot. Nu vismaz kā es to redzu.

Mēģināšu savādāk.

Ja es nemāku braukt no kalna, bet mēģinu to darīt, nevis stumju, tad tas man jau tā ir bīstams pasākums un nedo dies vēl kāds no muguras man sāks bļaut virsū, lai es pavācos malā. Bet mēģinot to darīt es ar laiku (cerams) to iemācīšos. Te protams var diskutēt vai tas ir jādara sacensībās vai nē. Kaujas apstākļos tomēr ir labākais treniņš

Tur pretī stumties, tieši stumties nevis braukt, tādējādi nelaižot uzbraukt citiem gan es īsti argumentus neredzu.

Īstenībā jau vairāk sāp tas,ka brīvdienā aizbrauc uz sacensībām baudīt foršus nobraucienus(,tāpēc arī izvēlos mtb) un nokaut nedaudz sevi ,bet ne vienmēr tie nobraucieni sanāk.
Saprotu un ar to rēķinos. Tik galvenais,lai tie kam padodas atri uzbraukt augsa,neblauj uz citiem,jo pec tam trauces kadam nobraukt leja vai iznemt virazu. Ne tur tik daudz tās pārsimtās vietas svarīgas.

Labs treniņš ir tiešām sacensību režīmā,jo biju nesen uz Gruzi,tur jau bija interesanti,dazi nobraucieni bija tadi ,ja brauktu viens pats,varbut stumtu,bet azarta un kad kads aizmugure sezh,tad nav doma un laika atmesties. Cik sapratu,taa tada smagaka trase un daudzi ari stuma.

Oj.... lasīt nenolasīties Es būtu finišējis tur, man pienācās tā vieta,  bet neļāva uzbraukt, neļāva nobraukt, parrāvu ķēdi, Japiņš pa šauru trasi uztaisījis, pa vieglu uztaisījis, pa smagu uztaisījis.... protams, ka citi visi vainīgi, ka necīnijos ar līderiem, īpaši tie spēcīgo cisku šosejas minēji, kuri min ap 300-500 vietu, tie točna traucē baudīt SEBu Ir ko palasīt kafiju dzerot Un tad davai vēl pastaipīt gailīti, kurš ir īstāks amatieris, kurš nemāk nobraukt vai nemāk uzbrauk un kurš alu dzer pirms vai pēc un vai īsts amatieris sākas ap100-300 vai 1500 vietu.... respektīvi sākot no kuras vietas visiem jāvācas ir uz sportu, lai netraucētu īstajai tautai
Manuprāt. labi vien ir , ka tautenieks, kurš nejūtas pārliecināts nobraucienā, piebremzē, jo visticamāk, viņam rīt ir jāiet uz darbu un jāpelna ģimenei iztika, Īpaši, ja viņš cīnās tikai pats ar sevi. Ja ātrums pārsniedz meistarību, ir bīstamāk ne tikai viņam, bet arī apkārtējiem, tieši kā video augstāk redzams. Bet uzbraukt kalnā nenokāpjot, pat ja tas dažreiz ir tik pat ātri kā stumjot, tomēr ir foršāk, jo tās ir velo sacensības. Parasti man apkārt redzu braucējus, kuriem patīk un tie var uzbraukt, vismaz mēģina. Ja sanāk braukt starp stūmējiem un bremzētājiem..... jāmeklē vaina sevī..... tieši tā pat, kā ne visas, bet liela daļa tehnisko ķibelu ir tikai aiz nevērīgas attieksmes pret tehniku vai sava tizluma, piemēram, ķēdes pašas neplīst

Last edited by adix (28.09.2016 17:44:07)

Iesaistīšos diskusijā par braukšanas kultūru. Braucu gan Vivusā, gan SEB, un ir ko salīdzināt.
Faktiski sacensībās nedrīkstētu aizskart citu dalībnieku, vai viņa tehniku, ne braucot uz kalnu vai no kalna, vai vienkārši līdzenumā. Jo neviens nav laimīgs, kad sabojā viņa inventāru vai veselību.

Secinājums, kādai daļai dalībnieku vienkārši nav cieņas pret citiem dalībniekiem.
Kāpēc tāds secinājums, jo apspriežam, kurš ko var vai nevar, un kur katram jāatrodas (jāiet kājām, jāpaiet malā, kurš par lēnu vai par ātru u.t.t.), bet faktiski mēs katrs esam tur kur nosaka sacensību koridoru sistēma. Un jāpieņem, ka ja tu spēcīgs riteņbraucējs brauksi no beigām, tad daudzi tev maisīsies pa kājām, un nav vērts beigās braucošam norādīt kur viņam jābrauc, vai jādod tev ceļš.

Ar vārdiem "pa labi", vai "pa kreisi" ir jābrīdina cits dalībnieks, lai zina pa kuru pusi apsteigsi viņu, bet šie vardi nedod nekādas priekšrocības, lai tevi palaistu, vai tevis dēļ lektu krūmos.

Jāsaka par nožēlu SEB sacensībās visbiežāk kāds uzskrien virsū, vai mēģina līst tur kur nevar izlīst, vai mēģina mācīt, kā un kur jābrauc, kaut apdzīšanas vietas ir krietni vairāk, kā Vivus trasēs.

Vivusā ir liels bonus, ka tu pats izvēlies sev starta vietu (pēc laika ko tu pavadi trasē), un līdz ar to kaut cik pieredzējuši dalībnieki zin savu vietu, un konflikti par braukšanu ir liels retums. Protams SEB ir lielāks dalībnieku skaits, bet tajā pašā laikā Vivusā trases platumi ir krietni pašaurāki, un vietas kur paskriet garām ir mazāk, bet tas nerada lielas problēmas, jo katrs mēs cenšamies atrasties tur kur katram ir sava vieta, un jau no starta.

Ceru, ka manas atziņas kādam noderēs.

Neredzu jēgu cepties par palaišanām, nelaišanām, jo ja laipni palūgsi, tevi palaidīs arī uz šauras taciņas garām (Saku pēc pieredzes).

Vienīgais komentārs tautas klases braucējiem, startā braucot (pa brīnumu arī pirmajos koridoros) neraustieties no katras skaņas, un nevajag uzreiz pa bremzēm dot līdz galam, pat ja ir kritiens, trenējiet nervus un cieniet citus, jo sabremzēties var arī vienmērīgi bremzējot Būsim mierīgāki, būs mazāk kritienu un mazāk negatīvu emociju sacensībās..

Un nevajag baidīties no piestrīķēšanas grupā, jo viegla piestrīķēšana kritienu neizraisīs, bet asa izvairīšanās no piestrīķēšanas, gan

Kopsavilkumā tie, kas ņaud un raud par savu nelaimi sacensībās vaino citus - tā ir visizplatīgākā slimība. Laikam pēc sačiem vecākiem žēlojās, ka maziņiem bērniņiem traucēja lielie puikas vai otrādi.
Tas ir sports un te žēloties, ka cits vājāks vai stiprāks - nav pamata

pacietība un cieņa sportā ir daudz vērtīgāks par nevieksi vai veiksmi pret sevi un citiem  !

Beidzam,

Pēdējais posms tak - kad tad vēl?

Papuass, paldies, beidzot atradu ari sevi