Redz citiem organisms prasa čipsus un alu... Lai klausīt organismu vien man liekas jābūt ļoti pārliecinātam, ka organisms nav sačakarēts un tiešām spēs pareizi paprasīt.
Un ko nozīmē, kad slāpst? Baigi stiepjams jēdziens. Vienam tas ir kad prasās uzdzert jo sen nav dzerts un taisns gabals, otram tas ir jau tad ka rīkle sausa un acis greizas.

čalis raksta pretēji vispārpieņemtajam uzskatam- kurš tieši tāds arī ir "kā visur teikts ik pēc ~10 - ~15min pa malciņam pirms slāpēm."
tā māca armijniekus Irākā, un tā dara daudzos un dažādos sporta veidos.

kāpēc? tāpēc ka tad, kad jau slāpst, dehidrācija jau ir sākusies. kad tā notiek, tu zaudē performanci. labāk piepildīt bāku laicīgi, nevis kad mašīna noslāpst ceļmalā.

Last edited by fubar (25.09.2008 13:07:21)

kāpēc? tāpēc ka tad, kad jau slāpst, dehidrācija jau ir sākusies. kad tā notiek, tu zaudē performanci. labāk piepildīt bāku laicīgi, nevis kad mašīna noslāpst ceļmalā.

Man arī šis variants liekas pareizāks, bet nevaru arī galīgi ignorēt viņa teikto, jo viņš tomēr ir zinātnieks un domāju, ka viņš šo, to saprot.

Gacha - izmēģini abus variantus un sapratīsi, kas ir kas. tagad, kamēr vēl ir palicis pulveris pēc sezonas nobrauc vienās brīvdienās 80-100 km labā tempā, dzerot tikai tad, kad sagribas, bet nedēļu vēlāk - to pašo distanci, dzerot ik pēc 10-15 min. tad jau manīsi, kas tev labāk patīk.

es parasti cenšos padzerties ik pēc 5km, jo braucot uz velodatora rādās tieši distance. ja braucu vairāk par 50km, tad arī ik pēc 20km kaut ko apēdu (un nav svarīgi, ka pēc pirmajiem 20km nemaz negribas ēst). ja braucu krosu, tad dzeru tur, kur atļauj trase (parasti 1-2 reizes aplī). esmu ievērojis - ja sāku dzert tikai tad, kad sāk slāpt, tad gribas izdzert uzreiz daudz (savādāk slāpes nerimstas) un tad pielej pilnu vēderu, ūdens nepaspēj uzsūkties un rodas zināms diskomforts, bet dzert gribas tik un tā.

vienīgais, kas liekas nedaudz dīvaini ir autora uzskats ka jādzer tikai tad kad jau slāpst. Viss pārējais principā nav pretrunā. Jāatceras ka KATRS cilvēks ir individuāls, vienam pietiek ar 500 ml stundā, citam tas ir jau par daudz, bet vēl cits var atdot galus tik maz dzerot. Katrs svīst savādak - viens vairak cits mazāk, no tā arī patērētais ūdens daudzums. Arī malciņs katram ir savādāks - cits iedzer 50grami vai pat mazāk, cits 4-5 malkiem iztukšo pudeli 
Ar izotoniķiem arī laikam visiem nav vienādi - piemēram ja es tos dzeru tādā pat daudzumā (vidēji ap 0.5 litri stundā) kā sulas, ūdeni utt, tad man nākas gandrīz vai katru stundu skriet čurāt - nenormāli dzen cauri šķidrumu un nesaprotu no kurienes tas rodas. It īpaši Powerbar.
..sorry, tikai tagad pamanīju ka jautājums adresēts Pieredzējušiem braucējiem ))

Last edited by onkulis (25.09.2008 15:33:49)

Ja tas kaut ko dod. Es 3.5 stundu laikā vasaras treniņā izdzeru 3 x 0.7L sporta dzēriena. Esmu svēries pirms un pēc treniņa. Ar visu izdzerto ūdeni svara zudums var būt 2-2.5 kg. Tātad zaudēt var 4 kg 3 stundās. Tas būs gan sviedri, gan "zaļās pieturas", gan vienkārši kalorijās nodedzinātais svars kopā.

Gacha, es to varētu izdarīt no tāda viedokļa, ka varu to uzrakstīt angliski, bet es jau paskatījos, tur jāreģistrējas kā blogotājam:(

Lai arī autors 3. daļā uzsver, ka atbildēs uz jautājumiem bez "it depends" un principā to izdara, eksaktajā līmenī darbs ir vājš. Ar darbā dotajiem skaitļiem var viegli izrēķināt interesantas un svarīgas lietas, bet autors to nedara. Kāpēc? Eksaktā domāšana nepiemīt?...

Bez tā, ko es jau šeit izrēķināju, otrs aprēķina vērts jautājums ir šāds: cik reizes vajag dzert mazāk (1/n) sporta dzērienu nekā zaudēt šķidrumu, lai sāļu koncentrācija saglabātos ideālie 140 mmol/l? Paņemot vid. vērt. no sporta dzērienu dotā diapazona (18 mmol/l), vienādojums sanāk šāds:

(5600-40x+18xn) / (40-x+xn) = 140

risinot šo vienādojumu, x noīsinās (kā tam jābūt!) un 1/n sanāk 1,6. Tātad sporta dzērienu ar sāļu koncentrāciju 18 mmol/l vajag dzert 1,6 reizes mazāk nekā tiek zaudēts šķidrums, lai saglabātu organismā ideālo (sākotnējo) sāļu koncentrāciju.

Palasiet Lensa Armstornga grāmatu. Tur arī aprakstīti gari aprēķini, uz cik zaudētiem kg ir jāizlieto šķidrums... 
Lieta jau nav tikai ūdenī, bet arī šeit pat pieminētajos sāļos un citās minerālvielās, kuras izsvīst vai izstrādājas. Tāpēc jau arī pliks ūdens ilgstošai smagai slodzei būs par maz, kāds vitaminizēts vai sportisks dzēriens der.
Par to dzeršanu pie slāpēm - slāpes jau arī ir tīri gastronomiska cilvēka sajūta, un rodas jau vairākas minūtes pēc tam, kad organizmam sāk trūkt ūdens (un arī minerāļi). Tā kā man jau prātīgi šķiet ka ik pa laikam kas jāiemalko... Slāpēs var pus pudeli iztemt, un tad vēderā tā skalojas, ka nekāda pedalēšana un MTB vairs nav prātā:)

Gacha, nu labi, es aizsūtīju šādu te (esot pieņemts izskatīšanai pirms iepostošanas):

In your publication I paid attention that with given data it is possible to calculate how liters of pure water (x) one must drink to reach the treshold of hyponatremia (128 mmol/l), assuming the initial concentration to be 140 mmol/l. The equation to solve is:
(5600-40x)/40=128
note that keeping denominator constant means an athlete who compensates all water lost - as suggested by ACSM, and I take "medium sweat", i.e. 40 mmol/l. This equation returns x=12 liters. I dare to say that nobody loses 12 l of water during exercise... even if we imagine n-times Ironman distance and the athletes do, it seems to be insane to compensate such a huge amount without taking any food.
With solving this simple equation I have to conclude that the threat of hyponatremia due to compensating all water lost with pure water in fact is negligible (?).