Stumšana purvā arī skaitās kā pauze?

Jūtu, ka top 18. novembra brauciena maršruts?! ;-P

Ja tomēr jau ir pamata bāze izveidota un ziemā braukšana notiek uz trennažiera/ruļļa, Cik daudz, reizes nedeļā būtu jātrennējās uz trennažiera/ruļļa, un kādā tempā?
Cik saprotu uz trennažiera/ruļļā tukšgaitā arī nav liela jēga mīties, tur jābūt intensīviem trenniņiem, tādēļ gribetu jautāt cik intensīviem un cik daudz, pulss, cadence, km?

Cik pulss, pateikt var tikai slodzes tests. Taisa LOV un vipsort.

Tālāk atkarībā no testa rezultātiem, veslības stāvokļa, fiziskās sagatavoitības un "ticības" utt.

Ja tik divi treniņi nedēļā tad nav tur ko par "bāzi" filozofēt. Par bāzi un zemajiem pulsiem ir jādomā, ja brauc 20-25 stundas nedēļā.

Ja tik divi treniņi, tad jāmauc uz 100%, pulsometru atstāj mājās. Organismam tāpat pietiks laika pilnībā atjaunoties.

Ļoti pareizi, vajag tikai šitādiem ticēt. Ja grasies sekot šim padomam iesaku laikus nopirkt ļoti labu veselības apdrošināšanu. Protams var jau paveikties, un ja gadi zem 25, tad visdrīzāk jau organisms piedos.
Lieta tāda, ka, pa lielam, ar muskuļiem būs o.k., ar vienu izņēmumu - sirdi. Un to var uztrenēt tikai braucot bāzīti aerobajā slodzē. Visas augstas intensitātes slodzes sirdi beidz nost, un ja, Tu brauksi tikai treniņus kas beidz sirdi nost, bet tos kas uztrenē ignorēsi... . Vienkārši negribu lai piedzīvo manu personīgo pieredzi. Man ar savlaik likās ka jūra līdz ceļiem un visi sporta ārsti ir muļķi. Labi jau, ka Latvijā tik labi kardiologi, ka varu turpināt mīt pedāļus.

Vai kādam ir viedoklis par braukšanu 2+ h bez ēdiena?

Atkarīgs no intesitātes, ēdiena un indivīda.

Neprecīzi izteicos. Vai ir viedoklis par braukšanu "tukšam"? Braucot bāzi pēc brokastīm un patērējot tikai ūdeni, pēc 2-3 h agrāk vai vēlāk esi "tukšs". Vai ceturtā stunda, minot tukšam, ir treniņš organismam efektīvāk ražot enerģiju no taukiem? Vai tā ir nevajadzīga organisma mocīšana, kas rezultējas ar muskuļu masas zudumu un samazinātu organisma spēju pārstrādāt ogļhidrātus pie augstākām slodzēm? Eksistē abi viedokļi.

Vai kādam ir viedoklis par braukšanu 2+ h bez ēdiena?

Atkarīgs no tāk cik daudz ēdienu esi uzņēmis pirms brauciena. Atkarīgs arī no temperatūras. Ar Velomenu vasarā nobraucām 300+ bez pārtikas 9h. Uz Sočiem braucot jau pēc stundas var noķert galaduhu pie feels like -30.
Tā neēšana 2h ir ļoti stiepjams jēdziens.

Man gan izklausās, ka cilvēks domā, jo lielākās mokās brauks, jo ātrāk uzkačāsies...

Tagad, lai arī te nefigurēja viennozīmīga nostāja, esmu izlēmis tomēr pabraukt bāzīti.

https://youtu.be/HTuaxOGdeXU

Drusku man te pa retam rada izbrīnu cilvēku lētticība,..uzdodot jautājumu,..padomu,..klausa kaut kādam nezināmam cilvēkam,kurš slēpjas zem nika, nezinot kāds viņš ir "specialists",..kāda viņam pieredze,..cik ilgi pats brauc. Nu ļoti,..ļoti liels procents te ir iesācēji,(uzskatu ka iesācējs ir arī2-3 gad). Bieži vien mēs izvēlamies nepareizo variantu ,..ātro,..tikai vien aiz laika trūkuma,..darbs,.ģimene,...Laika nav,..vēlme ir,..nu tad ar pa to mazo laika sprīdi ko atvēlam sagatavošanās periodam-MOČĪJAM. Nu nevar tā,...nē,..var,..bet nav pareizi. Uzskatu ka te ir 3-5 foruma (vēl palikušie) biedri,..noteikti ar kads jauns ir gana zinošs..Nevar klausīt jebkuru padomu ar domu,..vot,..šitas padoms der manam dzīves grafikam,..  .
Nāk ziema,.brauciet,...skrieniet ,..slēpojiet,..peldiet,..sēdiet uz ruļļa,..sporta zāle,..dariet visu,..bet regulāri,..ar atpūtas pauzēm,..pa laikam kadu garāku treniņu(sevis pārbaudei,..sava ES celšanai).Atcerieties ,..šis mums ir HOBIJS,..gūstam baudu nenodarot sev ļaunu,.un rezultāti nekur neizpaliks.

Ja nav noslēpums hencisk, cik ātri tev ripo ar šādu pulsu?

Braucu tā nopietni šo, kā pirmo sezonu. Savus 2x (maks. 3) nedēļā treniņus esmu kapājis pietiekoši agresīvā režīmā, jeb ar vidējo pulsu 150-170. Teiktu arī, ka arī progress ir bijis diezgan ievērojams.
Sezonas otrajā pusē biju uzmīt sporta laboratorijā. Viņi teica, ka sirds esot realīvi vājākā, starp elpošanu un muskuļiem. Bet tā, kā sezonas otra puse, ieteica turpināt ar jaudu.
Tagad, lai arī te nefigurēja viennozīmīga nostāja, esmu izlēmis tomēr pabraukt bāzīti.
Vakar arī to pamēģināju pa tādu līdzenāku asfalta maršrutu izdarīt. Kalniņos jāpiedomā, lai nebrauc pāri tiem 135, bet caurmērā labi noturēju.
Vidējais ātrums ap 23-24kmh

Nu lūk, bāzēti braucēji šādā pulsā var braukt ~30 km/h+, kas nozīmē var braukt un braukt un braukt kaut visu dienu, kamēr maucēji ar pulsu 170 nomauc 1 st. un tad ilgstoši atjaunojas, jo visas cukura rezerves ir bezjēgā izsmeltas. Un tad vari iedomāties, kas notiek, ja šādi 30 km/h+ tam visam pa virsu uzliek intervālus utt.

Kas attiecas uz ēšanu, tad badošanās nez vai ir prāta darbs, jo organismam tāpat pietiek stresa, lai to čakarētu ar ēšanu, labāk ievērot sabalansētu uzturu, kas sniegs vēlamo rezultātu.

Tagad, lai arī te nefigurēja viennozīmīga nostāja, esmu izlēmis tomēr pabraukt bāzīti.

https://youtu.be/HTuaxOGdeXU

Klipā, šķiet, tomēr iet runa par pieredzējušiem sportistiem nevis iesācējiem, manuprāt tā ir milzīga atšķirība.

Last edited by Gerids (23.10.2015 10:17:23)

Tomēr piemetīšu savu ierakstu šai tēmai. 1. Bāzes treniņi sportistiem ar stāžu un iesācējiem (mazāk par 3 gadiem treniņu) atšķiras. Otrajiem vajag vairāk. 2. Personīgi pazīstu divus cilvēkus, kas savā sportā nodarbojās ar ļoti augstu pulsu. Viens ir motokross, kur kā starts, tā pulss tuvu maksimumam, otrs- klinšu kāpšana, slodze īsāka, ap minūti, bet jau pēc patsmit sekundēm pulss 180. Šodien abi vairs nevar uzkāpt uz 2. stāvu, lai pulss neietu virs 150. Sirdij čau, gadi zem 30, bet viss mūžs vēl jādzīvo. Motokrosa džeks atzina, ka jaunībā gribējis tikai braukt, bet skriet krosiņus galīgi nebijis forši, attiecīgi tos izlaidis.

Gerid, kā vispār iespējams patiek ar ko, kur, un kādā stāvoklī šis cilvēks brauc? Man personiski nekas daudz nav skaidrs no tiem trim teikumiem.
Ātrumu ar pulsu salīdzināt, kas tā par mērauklu? Nejēdzība... Es te vienu ziemu zieminieku saliku ar to 30+km/h pa perfektu šoseju "pufaikā" bija hārdākais intervāls.
Es arī neesmu nekas vairāk kā iesācējs.

Vēl viena pilnīga bezjēdzība ir runāt par konkrētiem sirds sitieniem, 135, 150, 170. Citādi apmeklēt laboratorijas būtu naudas izšķiešana. Normāli izmanto konkrētus apzīmējumus robežām, AE AN. http://www.vipsport.lv/literatura/index.php?jautajumi=1

Progress nenāk vienā dienā. Un kā klips informē, tad tam nav obligāti jābūt mega "bāzes" nedēļām.

Kurjers gana precīzi uzrakstīja, dazādība un regularitāte:

Nāk ziema,.brauciet,...skrieniet ,..slēpojiet,..peldiet,..sēdiet uz ruļļa,..sporta zāle,..dariet visu,..bet regulāri,..ar atpūtas pauzēm... ...un rezultāti nekur neizpaliks.

Pulss kā viss pārējais katram ir individuāls, bet šā vai izmantojot 135 kā pieņemto laktāta pieauguma robežu nez vai var iebraukt tādā grāvī kā minēja Eduards.
Bet par ātrumu, ja brauc pa plakni, vasarā un ar puslīdz mūsdienīgu adekvātu velo, tad 30 ir ļoti normāls ātrums.

PS.
Arī skaidrs, ka zinātnei nav skaidrs kā darbojas cilvēka ķermenis un ir tikai versija spar tēmu, tādēļ labāk nemesties visās iespējamajās galējībās, jo tas tavs ķermenis var noderēt arī pēcāk.

Last edited by Gerids (23.10.2015 12:20:53)

PS.
Bāzes braukšanas noslēpums slapjās https://lv.wikipedia.org/wiki/Mitohondrijs, ja ir interese vari pagooglēt.

paguglēju

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/21451146

Labais!

Laikam viedokļi sadalīsies 2 daļās - vieni kas māk angliski lasīt un dara to daudz, bet otriem, kas angliski nelasa būs otrs viedoklis. Vismaz pagaidām izskatās, ka veidojas 2 pretējas izpratnes šajā forumā.

es ar visu Anglu valodu pieturesos pie bazes treniniem , bet protams, svar'igs aspekts ir ar planotie sacensibu apjomi (distances), jo garaka, jo lielaka nozime bazei. Protams tautas sebiniekiem noteikt pietiek ar intensivajiem treninjiem

kaa jau visur tiek apspriests katram jau tas kermenis savadaks un ieteicamas devas ar, tik jautajums cik katrs spej savu kermeni izprast.

Tomēr piemetīšu savu ierakstu šai tēmai. 1. Bāzes treniņi sportistiem ar stāžu un iesācējiem (mazāk par 3 gadiem treniņu) atšķiras. Otrajiem vajag vairāk. 2. Personīgi pazīstu divus cilvēkus, kas savā sportā nodarbojās ar ļoti augstu pulsu. Viens ir motokross, kur kā starts, tā pulss tuvu maksimumam, otrs- klinšu kāpšana, slodze īsāka, ap minūti, bet jau pēc patsmit sekundēm pulss 180. Šodien abi vairs nevar uzkāpt uz 2. stāvu, lai pulss neietu virs 150. Sirdij čau, gadi zem 30, bet viss mūžs vēl jādzīvo. Motokrosa džeks atzina, ka jaunībā gribējis tikai braukt, bet skriet krosiņus galīgi nebijis forši, attiecīgi tos izlaidis.

Nevis sirdij pilnīgs čau, bet VO2max ir nokrities līdz kaut kādam pacienta/slimnieka līmenim. Atceros no kursiem tādu vienu stāstu par džekiem, kas katru dienu pēc darba aizgāja uz 1h paskriet un pulsu turēja ap laktāta slieksni, jeb skrēja tik ātri cik spēj. Un pēc kāda laika, tādu treniņu rezultātā, VO2max nokritās tik dramatiski, ka par izturības sporta veidiem var aizmirst. Starp citu, daudziem hokejistiem ir šī problēma, jo tas sports kā tāds ir bāzēts uz AnT tipa slodzēm, aerobā izturība īsti netiek trenēta; bet tas ir liels pluss, ja papildus tā tiek trenēta, tad rezultāti/sasniegumi pilnīgi noteikti pieaugs. Tā, kā daudzi, kas piedalās velo sacensībās, bet principā nevelta laiku treniņiem, ir pakļauti šim riskam - rezultāti var un iespējams arī paliks arvien sliktāki. Labāk izlaist tos dažus sacensību posmus un tajā svētdienā izbraukt kādu nopietnāku garo treniņu, tas būs neslaīdzināmi vērtīgāk.
Zinu, ka vislabāk ir pieturēties pie attiecības 1:3 - 1 daļa paaugstināta slodze / tempa braucieni / intervāli un 3 daļas aerobā. Bet kā jau te vairāki biedri minēja, katram sava fizioloģija, katrs savādāks, katram vajadzīga sava pieeja, tāpēc nav iesakāms kopēt citu sportistu grafikus.

Last edited by arvils (23.10.2015 14:30:54)