Rangu medības vai vienalga kas, bet tomēr skumji un žēl tās meitenes, kuras visu trasi, vienalga vai tā taisna vai kalnaina, pieveic pašu spēkiem un visu prieku izbojā šādas "kompānijas". Arī mana sieviņa pamatīgi nokapāja, divreiz "bietes palasīja", bet cēlās un mina tālāk, pēdējo kāpumu pati saviem spēkiem uzmina un finišā iegāja ar tādu spurtu ka prieks pašam un skatītājiem. Jāizsaka tikai nožēla par tomēr savā ziņa respektablu un atpazīstamu uzņēmumu/komandu, kas atbalsta šādu "sporta" (fair play) popularizēšanu jau posmu pēc posma un izskatās, ka organizatori laikam nevar (negrib??) kko mainīt šajā sistēmā.
Vēl viena jau iepriekš pieminēta un man šķiet samērā bīstama paraža ir, ka jau finišējušie dalībnieki brauc atpakaļ trasē "pret spalvu" - godīgi sakot tas ir sviests, īpaši šajā posmā ,kad dalībnieki cīnās ar mīšanu pēdējā kalnā, bet te pēkšņi pretī nesās kāds uz 50 km/h. Jau Kuldīgas posmā kādu 1,5 km pirms finiša braucām 5-6 cilvēku grupiņa un līkumā pa iekšmalu (ideālo trajaktoriju, kura būtu jāizmanto vēl tiem, kas nav finišējuši) pēkšņi pretī nesas divi džeki ar baltajiem numuriem, kā rezultātā tikai laimīgas sagadīšanās dēl nebija pamatīgs kritiens.

Burkānbein, ko Tu cepies? Man liekas, ka šeit rakstošās meitenes ne stumj, ne tiek stumtas, tāpēc visa tava taustiņu klabināšana ir velta, sevišķi jau nu rezultātu tabulas iepostēšana ar norādi, ka niki ir līdzīgi tabulā esošajām dāmām. Mums jau protams Latvijā ir tikai viena dace, viena Iveta, un viena Elīna.

Brīžiem vispār šeit rakstošajiem cilvēkiem gribas ieteikt mazāk tēlot privātdetektīvus un nodarboties ar atmaskošanu, bet vairāk braukt ar velosipēdu. Varbūt arī žults un naids izsviedrēsies.

ar manu pedāļu mīšanos viss ir kārtībā, arī ar nevlēlmi vai vēlmi tēlot privātdetektīvu, kā Tu to nosauc, par to visu vari neuztraukties. Arī finišēju draudzīgā spurtā, kā ar pavisam nepazīstamu cilvēku, tā - pēdējos 4 km - ar komandas biedru, kaut gan pašā finišā kopā neiebraucām.

Kā jau teicu, mans cepiens rodas par meitiešiem, un vēl vairāk - par komandām, kas to atbalsta (tieši tā, Buru sports veikalos nez vai iegriezīšos), un pēc tam piebilst - man nav nekas pretī, ka kādu pastumj. Kā jau te kāds teica, stumšana vai cita veida palīdzēšana atbalstāma tikai pie fiziskas nespējas nobraukt, vai kad cilvēks kādu citu medicīnisku/fizisku problēmu dēļ to pats nespēj izdarīt (kaut gan te būtu jādomā par cilvēka spējām un iemaņām sabalansēt savus spēkus un spēkus atdot ar prātu; kā arī par ātro palīdzību, ja paliek pavisam švaki, nevis tālāku mocīšanos pa trasi - kaut gan, gados jaunākām braucējām pieredzes trūkuma dēļ attiecībā uz organisma spējām tas, iespējams, būtu normāli). Bet te, kā redzams, iet runa tieši par vietām un tiem meitiešiem, kuri visu trasi strādā godīgi un tikai ar SAVU darbu nopelna savu vietu. Kā cilvēks, kuru tieši neskar notiekošais sieviešu grupas galvgalī, bet kurš nekad nepieņems palīdzību un nepalīdzēs, ja runa ies par šādā veidā negodīgu nokrāptu vietu citiem, esmu, jā - sašutis un iecepies - par cilvēku vērtībām. Šīs savas domas izteicu jau diskusijā par Kuldīgu, no tā neatkāpšos, un jautājums Tev pašam, Alias - kāpēc tāds iecepiens par manis noraidošo attieksmi?

Šādās SEB MTB sacensībās piedalījos pirmo reizi.. Iespaidi labi Patīkami ir arī tas, ka nepazīstami cilvēki tevi atbalsta un lielākā daļa ir draudzīgi.. Man jau patika cepties saulē braucot tos pardesmit kilometrus pa granti (nezinu precīzi cik km bija pa granti) Braucu savā tempā sākumā neforsējot un tas atmaksājās beigās, jo pietika spēka pēdējā kalnā augšā braucot aizšaut garām daudziem
Vienīgais ko varētu labot, ir tie īgņas cilvēki, kuriem laikam patīk pie visa piekasīties.. Labi es atzīstu, es piedalos pirmo reizi un man gruti katru reizi teikt "apdzenu pa labo/kreiso", bet tāpēc jau nav jābļauj man virsu "MALĀ", uz kuru malu ta lai šauju pa šauru taku? Krūmos vai?  Un arī cilvēku ko apdzīnu iebraucot mežā, sākumā ceļš ir tik plats ka tur varētu 3 cilveki blakus braukt mierīgi.. Protams, es dzīnu vienu vīrieti kas vilkas pa kalnu lejup.. Un aizmirsu pateikt ka dzenu pa labo pusi.. Bet vieta tak bija daudz un viņš brauca pa kreiso pusi, vai tad tāpēc man jābļauj es dzenu pa LABO..  Jasaka jau ir ja nav galīgi vietas, vai arī kļūdos.. BEt tāpēc man no muguras nav jābļauj virsū.. "JA NEPATEIKSI NĀKAMREIZ LIDOSI KRŪMOS!".. Un nebraucu es ar lielu ātrumu, viņš brauca ar mazu.. Piedodiet ja kļūdos, bet varēja vnk aizrādīt nevis tā uzreiz..    Bet no kļūdām mācās.. Nākamreiz piedaloties teikšu vislaik pat pa ceļu dzenot, kaut lielākā daļa to nedara mani dzenot..! Bet izklaide ideāla ...

ai, burusports komandu nepiemini. vinji braukt nemak, tikai miit maak. vinji trasee gatavi pat savus komandas biedrus gaast, lai tik vinneetu. drausmiigi nepatiik vinju attieksme...

un tomēr, mūsdienu komercijas lielākā kļūda ir pārspīlēta pašapziņa un kļūdains iespaids par "viena klienta nespēju"

Gribu pievienoties fimija pārdomām, jo man arī trasē bija līdzīga situācija: visi džeki nopietni min pa savām trajektorijām, kulturāli brauc garām, palaiž ātrākos vai draudzīgi saka "pa labo pusi", "pa kreiso pusi", bet 1502 nummurs kā zvērs no mugurpuses uz platās grantenes, kur vietas gana uz visām pusēm, brauc gaudodams un mainīdams trajektorijas: MALĀ!!!! Un tad es nesaprotu, ko tas nozīmē, kāpēc tā izturas un kur man likties! Manuprāt, tas nekorekti! Šis MALĀ nevienam neko neizsaka, bet tikai mulsina....!
Protams, arī es ne bez grēka un gribētos atvainoties pārējiem braucējiem, kurus satraucu! Jo man parāva bišku dusma uz šo 1502 un nolēmu viņu pārmācīt. Pēc maza gabaliņa panācu šo braucēju, piebraucu tieši aiz muguras, iesēdos astē un tikpat nenormāli un nekulturāli kā viņs, sāku klaigāt: "Malā... malā... malā!" 

Itkā Burusports būtu vienīgais kas piepalīdz savām meitenēm.
Arī sporta klasē ir šāda pavilkšana, ko pats labi novēroju Siguldas sačos, kad braucot grupā ar Marsa komandu tika veikta regulāra meičas pavilkšana, stumšanu gan neievēroju. To pat varēja ievērot drusku sacensību bildēs, viena kompānija daudzās bildēs kopā. Citās trasēs nav sanācis braukt kopā tā ka nezinu.
Neesmu cītīgi lasījis nolikumu, bet, ja tas nav aizliegts, tad to var veikt. Paliek protams morālais faktors.
Ne jau tas ir svarīgākais, dalība ir brīvprātīga.

Es pārāk daudz no komandu startēģijām nesaprotu, bet, tomēr.

Tur jau tā lieta, izmantot komandas stratēģiju ir normāli. Tikai MTB vienīgais man zināmais veids, kā izmantot komandas stratēģiju ir, ja tavas komandas dalībnieks ir priekšā, mēģināt piebremzēt ar atļautiem paņēmieniem konkurentus. Ņemot vērā, ka grantinieka un asfalta nav pārāk daudz, citas komandas stratēģijas kā vilkšanas ir diezgan sarežģīti realizējamas.

Protams, šosejā, kur vietas vairāk un distance garāka, galvenā komandas sadarbība ir komandas līderu vilkšanā.
Labi ir redzams Rīgas velomaratonā un Vienības braucienā, kad vienas komandas pārstāvji velk (taisa aizvēju) līderus un/vai sievietes

Ja meitene vilktu meiteni un pat piestumtu brīžos, kad iet pagrūti un abas brauktu uz ieskaiti - viss būtu ok! Diez vai Jums patiktu, ja mani ik pa laikam iestumtu puisis, kurš brauc pirmajā 100, tikai šoreiz bez nummura, ar mērķi uzlabot manu rezultātu, pieņemot kaut vai to, ka nākošajam gadam ieskaita taču tikai 4 labākos rezultātus. Es taču varu uzlabot, vai ne? Varu derēt, ka mans ātrums un rezltāts būtiski palielinātos.
Un vilkšana nav stumšana