es domāju, kas tas tiek darīts sportiskuma dēļ. triatlons nav grupas brauciens. velo posmu varētu pielīdzināt gonkai ar atsevišķu startu. Gala rezultātam ir jābūt atkarīgam no katra varēšanas, nevis "taktikas" (kā atsēdēšanu pie mums ir pieņemts saukt).

Pieņemu, ka triatlona cienītājiem vai vienkārši sportiskiem cilvēkiem būtu interesanti uzzināt, kādas izjūtas un piedzīvojumi rodas, startējot iepriekš pieminētajā IRONMAN distancē.
2008.gada 22.jūnijā Francijā, Nicā, starp 2500 citiem sportistiem no 50 valstīm, (t.sk. bijušais un slavenais riteņbraucējs Lorāns Želabērs) startēji veseli 7 Latvijas pārstāvji, no Venteko/Riga Ironman Team un Swiss Ironman Club,  un distance sastāvēja no 3.8 km peldēšanas Vidusjūrā, pēc tam indiviuduālais jeb "razģelkas" brauciens 180 km, pa kalnainu trasi, un pēc tā - 42,152 km skrējiens pa Nicas slaveno Promenade des Angleis.

Mārtiņa Pevko apraksts par IRONMAN FRANCE (02.07.2008)   

M.Pevko OBJEKTĪVS apraksts par to, kas 22.06.2008 notika Nicā.

1. VIETAS IZVĒLE.

Pirmkārt, izpētījām Ironman series grafiku. Pasaulē notiek 22 Ironman sacensības pilnajā distancē. Eiropā sacensības notiek – Francijā (22.06.), Austrijā (06.07.), Šveicē (13.07), Vācijā (13.07.) un Anglijā (07.09). Pārējās sacensības notiek USA, Brazīlijā, Austrālijā, Malaizijā utt. (starp citu, manos nākotnes plānos ietilpst ceļojums uz Āziju un kā par pārsteigumu mani veikalā uzrunāja MALAYSIA IRONMAN organizētāji un piedāvāja startēt ½ vai pilno IRONMAN, teica, ka tur sadzīve un citas lietas esot ļoti lētas salīdzinot ar Eiropu; kas zin, varbūt, ka apvienošu un nostartēšu ). Pagājušo gadu jau startējām Šveicē, tamdēļ automātiski šo iespēju atmetām. Starp citu, mēs ceļojam ar ģimenēm. Sievām šie ceļojumi ir kā pateicība par pacietību, ka vīri Latvijā treniņos pavada daudz laika. Tāpēc cenšamies katru startu neorganizēt vienā un tajā pašā vietā. Anglijā nestartējām tāpēc, ka laika apstākļi tur ir pretīgi. Pagājušo gadu biju aizbraucis līdzi Atim un Romānam uz startu Anglijā. Sherborne ir miests pasaules nostūrī un mani tas neuzrunāja. Starts notika ezerā ar ūdens t +16. Skriešana pa dubļainām meža takām utt. Vācijā vai Austrijā mēs startēsim nākamgad, to apsolījām Jurim Jansonam, kurš Toskānas treniņnometnē krita uz salauza atslēgas kaulu un 4 ribas. Izvēle krita uz Nicu, jo Francija ir skaista zeme  Tev.

2. GATAVOŠANĀS.

Jebkuram triatlētam Latvijā, kurš vēlas nostartēt Ironman silti iesaku trenēties pie ROMĀNA MELDERA. Viņš ir profesionāls treneris. Domāju, ka Slavika kļūda bija tā, ka viņš trenējas viens pats, nevis profesionāļa pavadībā kopā ar RIT. R.M. treniņu metodika pilnībā attaisnoja manas cerības. Kopā ar mums trenējas arī Mārcis Pētersons, domāju, ka varēsim sagaidīt labu startu no Šveices, jo Mārcis ir spēcīgs puika.

Gribu uzsvērt, ka RIT ir vīriešu komanda bez sportistu pagātnes (izņemot I.Kassalis), un attiecīgi mūsu organismus (bez iepriekšējas pieredzes) ir sarežģītāk adaptēt tādām sporta disciplīnām kā peldēšana, riteņbraukšana un skriešana. Līdz šim neviens no mums nebija noskrējis maratonu!!!! Es personīgi peldēt iemācījos R.M. pavadībā pirms 16 mēnešiem. To es nesaku tāpēc, lai kaut kā attaisnotu mūsu viduvējos finiša laikus, vien gribu uzsvērt, ka mēs startējām ar mērķi finišēt un kaut cik pieklājīgā laikā. Idioti mēs būtu bijuši tad, ja mēs nebūtu nopietni attiekušies pret treniņiem un tad centušies finišēt.

Slavik, gribu pateikt, ka tiešām jutos ļoti labā formā un tas ir Romkas nopelns, šobrīd ir pagājusi nedēļa, neesmu sportojis, esmu kārtīgi ēdis un jūtu, ka forma sāk pamazām atkāpties. Tas nozīmē, ka Romāns visu dara pareizi un profesionāli.

3. SWIM

Vidusjūra. Pludmale, netālu no slavenās NEGRESCO viesnīcas. Plkst. 6:00 ierodamies mix zonā, lai uz riteņa saliktu ūdens pudeles. Iepriekšējā vakarā biju sataisīji maizītes ar makaroniem un ievārījumi (kopā 6 gb..), kuras satinu folijā. Maisiņu ar maizītēm atstāju uz riteņa stūres, lai pēc peldēšanas tās sakrāmētu riteņbraukšanas jakas kabatās (jaka iepriekšējā dienā tika nodota BIKE maisā). Sasmērējāmies ar saules krēmu un lēnām virzījāmies uz telti, kur bija jāuzvelk hidra, kad pēkšņi atskanēja šāviena troksnis un puse no velo parkā esošajiem sportistiem sāka ūjināt. Izrādījās, kāds sportists bija pārpumpējis savu riepu un 5 minūtes pirms velo parka slēgšanas tā uzsprāga. Kaut ko tādu negribētos piedzīvot 

Pludmale bija sadalīta laika zonās. Es ieņēmu vietu laika zonā ar 1h 14. Kopā ar mani arī Kārlis un abi Jāņi, izņemot Ivaru, kurš ieņēma 55 min zonu. Peldēšanas segmentu biju paredzējis veikt pa 1h 15 – 20, jo ziemā ar hidrām un baseinā nopeldēju pa 1h 07. Attiecīgi liku klāt laiku, kas veidotos pārvarot dažādus dabiskos šķēršļus, kas nav baseinā.

Uzreiz pasaku – peldēt bija ļoti stresaini un sarežģīti. Tas dēļ lielā dalībnieku skaita (2500 sportisti). Man likās, ka pēc 500m pūlis izklīdīs un būs iespējams uzņemt savu tempu, taču cerības nepiepildījās – sitieni pa galvu, paraušana aiz kājas, grūdieni un bakstīšanās notika līdz pat pēdējiem peldēšanas metriem. Jānim Vingrim pat cepure nokritusi un bailēs no diskvalifikācijas tā bija jāuzmauc atpakaļ. Varu iedomāties, kādu piepūli tas prasa, ja man pat krastā stāvot ir grūtības ar tās dabūšanu galvā. Laikam liela galva 

Vēl interesanta lieta, kuru ievēroju ir tā, ka diemžēl bija tādi sportisti, kas peldēšanas zonu ieņēma neatbilstoši savām spējām. Es pats personīgi dažiem tādiem brutāli un agresīvi pārpeldēju pāri visā augumā, jo viņi izveidoja sastrēgumus un, kad es pacēlu galvu no ūdens, lai apskatītos "Kas notiek Vidusjūrā", tad izrādās, ka ceļš ir brīvs un vājākie peldētāji vienkārši nelaiž garā pārējos. Iesaku šai lietai pievērst uzmanību.

Jāpeld bija divi apļi (2400 un 1400), ar izskriešanu krastā un kontrollaiku.

Nopeldēju pa 1:12:36. Biju pārsteigts, ka tik sakarīgs laiks. Juris un Romāns man kliedza, ka Kassalis ir priekšā 9 minūtes, bet Vingris 3. Skrēju uz mix zonu.

BIKE

Mix zonas koridors bija kādus 100-150 m garš un celiņš pilns ar sportistiem, kas necentās tā ātrāk visu izdarīt. Līdz ar to Mix zonā sanāca pavadīt 6 līdz 7 minūtes. Teltī novilku hidru un uzvilku triatlona tērpu un tam pa virsu velo jaku ar lielajām kabatām. Salādēju kabatās savas maizītes folijā un skrēju uz mix zonas beigām, kur ļāva kāpt uz velo un doties "īsā pastaigā pa kalniem".

Godīgi sakot no riteņbraukšanas distances neko daudz neatceros, jo gandrīz visā tās garumā bija nepieciešams koncentrēties, tādus īstus atslābuma brīžus pat nedabūju pabaudīt. Kāpēc? Tāpēc, ka braucot augšā kalnos Tu visu laiku esi zem fiziskas slodzes un attiecīgi arī augstiem sirdspukstiem, bet ripinot lejā no kalna atkal ir jāstrādā, jo tā ir vienīgā iespēja noķert sāncenšu, kas Tevi apdzina braucot kalnā augšup. Savukārt, līdzenumus, kuru nebija pārāk daudz, es parasti izmantoju barības uzņemšanai – ēdu savas folija maizītes. Interesanti bija tad, kad es kabatā gribēju sataustīt pēc kārtējās maizītes, kad atskārtu, ka kabatas ir tukšas – tās bija izkritušas no kabatas. Izskaidrojums ir tāds, ka saburzīts folijs ir abrazīvs materiāls, kas ļāva maizītei "uzkāpt" pa kabatas iekšpusi un izkrist. No savām 6 maizītēm es paspēju apēst tikai 3  Pārgāju uz banāniem un želejām.

Nestāstīšu to cik kalnu bija daudz un cik tie bija stāvi, tas katram pašam ir jāpiedzīvo, lai gūtu pareizo iespaidu. Atzīšu, ka Romāns visnopietnāk mūs gatavoja tieši velo segmentam un tas bija pareizi, jo tieši velo laika ziņā ir garākā no distancēm.

Vēl viena interesanta lieta, kuru varu ieteikt, kad riteņbraukšana sāk kļūt pārāk vienmuļa un neinteresanta (kā nekā jābrauc 6 h) ir "pakaitināt" kādu no sportistiem  tā es kaut kā neapzināti, jo gribējās paeksperimentēt, iesēdos astē kādam itālim un kādus 20 m noripināju aizvējā aiz viņa muguras (pēc noteikumiem tas ir aizliegts un draud diskvalifikācija), kad viņš mani sāk lamāt. Man tas "uzsita asinis" un iemācīju viņam pāris izteiksmīgus vārdus latviešu valodā. Zināju, ka manējie nav tuvumā, tāpēc runāju visu ko mācēju  Viņam tas patika un viņš man bēra pretī itāliski un tā kādas 3 minūtes mēs apmainījāmies laipnībām. Itālis visu laiku čekoja vai tik es nesēžu tam atkal astē un man to tik vajadzēja – tā es viņu kaitināju kādu laiciņu līdz viņš saņēmās un aizmuka no manis. Laikam stiprāks bija  Mācība no šitā visa ir tāda, ka es pēc tam jutos tāds pacilātāks un adrenalīna piesātināts. Tas ļāva saglabāt labu tempu turpmāk un domas galvā pamainījās, galvai vispār liela nozīme šajā stellē, bet par to vēlāk 

Velo segmentu pabeidzu 5:50:35. Vidējais ātrums 30.81 km/h. Atzīmēšu, ka pēdējos 36 km (pēdējie 20 km no tiem bija pa līdzenumu) nobraucu ar vidējo ātrumu 47.66 km/h. Zamora Perez (uzvarētājs) to pašu darīja ar 55 km/h 

Velo segmentu no mūsējiem vislabāk nobrauca mūsu dabas bērns Jānis Vingris 5:47:47.

Nokāpjot no velo jutos diezgan žirgts.

RUN

Grūtākā no visām disciplīnām. To zināju jau no paša sākuma. Maratonu savā dzīvē nebiju nekad skrējis. Tāpat arī pārējie puiši. Karstums + 35. Sajūta ir apmēram tāda, kad sakarsētu gludekli tur 15 cm attālumā no sejas. Skaidras man bija 2 lietas - nedrīkst apstāties (pāriet uz iešanu) un maksimāli daudz dzert šķidrumu. Katrā otrajā ēdināšanas punktā jāēd želeja. Pie šī plāna stingri pieturējos un maratona pieveicu 4:17.

Neskaitāmas reizes gribēju sevi pierunāt uz iešanu, galvā biju pat izplānojis dažādas shēmas, piemēram, 1 minūte ejot un 5 skriešu, TAČU tajā pat brīdi sestais prāts man uzdeva jautājumu – Tu taču tagad, TIEŠI ŠAJĀ MOMENTĀ, skrien? Jā, skrienu! Man to tik vajadzēja – tas nozīmē, ka es varu turpināt skriet un man nav jāiet kājām. Tā es visu maratonu noskrēju. Ķermenis ir tendēts sevi saudzēt un lutināt, tikai smadzenes tam var sūtīt signālu kas jādara. Nenoliegšu, ka bija tādi vājuma brīži, kad lūdzu Dievu, lai palīdz tikt līdz galam (redzēju desmitiem sportistu, kas ģība, vēma un raustījās krampjos trasē) un lūdzu piedošanu par to, ka es Dievu atkal lūdzu tad, kad esmu iekūlies grūtībās un problēmās . Sieva man bija liels atbalsts un uzmundrinātājs trasē. Bučiņas viņai par to 

Kopējais laiks 11 stundas 34 minūtes 53 minūtes.

No 2500 dalībniekiem finišēju 522 vietā. Vieta vecuma grupā – 120.

Paldies SIA VENTEKO par možu garu un finansiālu atbalstu!

Tāpat visiem čaļiem, kas no Latvijas startēja - MALAČI!!!!

Mārtiņš Pevko

Nekad neesmu varējis apjēgt, kā to var izdarīt! Nevaru pat apjēgt, kā var ienākt prātā kko tādu izdarīt...:)
Monstri.:)

Kā tur ir, vai mix zonā pavadītais laiks tiek skaitīts iekšā? Triatlonēšu 1.reizi, uztraucos, ka visu zaudēšu uz šņoru siešanu...

Es domāju, ka uz kurpju šņorēšanu zaudētais laiks nebūs tas, kas tavi šķirs no pjedestāla

Triatlona apavus nešņorē

Es varu pastāstīt.

Triatlonā skriešanas apavu šņorēšana mix2 zonā tiešām aizņemtu liekas ap 20 sek (ja pie tam uztraukumā nemetās pirksti). Tāpēc populārākais veids ir auklu vietā ievērt gumijas apm. auklu resnumā (pārdodas Gandrā u.c. sporta/tūrisma veikalos). Ļoti svarīgi ir pirms mačiem izmēģināt, cik viegli ir iemaukt kāju ar gumijauklām sagatavotā kurpē, un vai gumija ir sasieta labā stiprumā - lai skrienot kurpe negribētu mukt nost no kājas, no otras puses, lai pārāk stipri nežņaugtu pēdas virspusi.

Eksistē arī speciāli triatlona apavi ar papēdi, kas, iemaucot kāju, ar platu gumijas lenti "atvāžas" nost... iespējamas arī citas konstrukcijas, bet savam pirmajam triatlona mačiņam tas nebūtu noteicošais.

vari kaut ar basaa kaajam skriet
Vieniigais noteikums, ka jaabut kreklam (vai kam liidzigam) velo un skrieshanaa.
Parasti pec peldes pakjer riteni, pie kura jau ir pieklipseetas velokurpes un tad peec mikszonas uzlec uz ritenja un gaitaa arii ievelk kaajas kurpees. Pirms otras mikszonas izvelk kajas no kurpeem un ieskrien mixzonaa ar riteni , ar basaam kaajaam, uzvelk skrieshanas kurpes un nesaas prom. Mix zonaa nedriikst braukt ar riteni, tikai stumt.
tautas klasee citi velo posmu brauc ar skrieshanas kurpeem
distanchu kaartiiba, ir taada kaa mineeji - peld, brauc , skrien

bez tam, atklātos ūdeņos parasti ir grūtāka peldēšana kā baseinā.
(cerams, ka nemeloju?)

Man jau arī patika gonka, tik trenēties vajag vairāk.
Es vienbrīd saskaitiiju 7 viriņus vienā grupā, kas kopā brauca...
Divaini, bet rezultatos nav neviena DSQ
Bet tas ir tāds neliels mīnuss pie ļoti labi noorganizētiem mačiem - manuprāt tie bija labākie pēdējo gadu triatlona mači

Piedalījos. Kopumā man ļoti patika. Paldies Sportlatam!
Vienīgi tās nelielās braucēju grupiņas velo posmā nebija foršas. Tomēr jāsaprot arī organizatori - cilvēku skaits, kurus var izsūtīt trasē, nav neierobežots. Tomēr nākamajā gadā pie šī posma tomēr nedaudz vairāk jāpiestrādā.

Vienīgi tās nelielās braucēju grupiņas velo posmā nebija foršas. Tomēr jāsaprot arī organizatori - cilvēku skaits, kurus var izsūtīt trasē, nav neierobežots.

Konkrētajos trases apstākļos varēja visai labi paklīdināt. Pie tam tiesneši velo posmā stāvēja pietiekošā skaitā! Ja negribas uzreiz dot sodu, varēja ieviest arī brīdinājuma došanu.

Ja kādu interesē, forumā www.triatlons.lv -> diskusijas pārdodas triatlona hidrotērps augumam līdz 175 cm.