Siguldas SEB laimēju "Wellnes" uztura aizvietotāja bundžu, nolēmu pāmēģināt nomest svaru.  Un izdevās, mēneša laikā no ~88kg uz 82kg

visgrūtākais, taču svarīgākais ir mainīt ēšanas paradumus, izsitot sevi no ierastajiem, ikdienas ēšanas paradumiem. tas ir ļoti grūti, it īpaši ja visi pārējie ģimenes locekļi paliek pie vecā režīma. centos nelietot neko ceptu, neēst saldumus, neēst kartupeļus, iespējami maz balto miltu produktus, ēdu vairāk svaigus dārzeņus, ēdu vairākas reizes dienā, taču mazas porcijas. visgrūtāk bija atteikties no našķošanās, jo esmu liels saldummīlis. sākumā mēģināju ēdienreizes aizstāt ar "Wellnes" pulveri, taču manam organismam tas nešķita pieņemams, tapēc no tā atteicos.

un protams: daudz vairāk laika uz velo, vēlie trenniņi, līdz 22:00 un ar tukšu vēderu likos gulēt.

cenšoties mainīt ēšanas paradumus nācās paskatīties no cita skatu punkta uz latviešu ierasto ēdienkarti, kura manuprāt ir ļoti aprobežota un neveselīga. pavērojie ko Lido vai jebkurā citā ēstuvē izvēlas "vidējais aritmētiskais" latvietis: tālāk par katrupeļiem un kaut kādā veidā ceptu gaļu netiek 80% cilvēku. patiesībā ārpus savas virtuves ir ļoti grūti atrast kaut ko, kas nebūtu cepts, būtu bez kartupeļiem un nebūtu salaistīts ar krējumu vai majonēzi. letiņš pie kartupeļa ir dikti pielipis.

bet pie šāda režīma var pierast un ļoti labi iztikt. esot neliela izsalkuma varā var justies daudz možāk, starp citu: uzlabojas oža, ēdienu var saost jau pa gabalu

un pats galvenais: ja gribas nomest svaru ir svarīgi nospraust sev konkrētu mērķi: līdz kādam datumam cik kilogrami ir jānomet un pie šī plāna ir jāturas. izvirzīt sev mēŗķi "..kaut kad jānomet svars.." ir bezjēdzīgi, jo tā sevi nevar motivēt.

un pats galvenais: ja gribas nomest svaru ir svarīgi nospraust sev konkrētu mērķi: līdz kādam datumam cik kilogrami ir jānomet un pie šī plāna ir jāturas. izvirzīt sev mēŗķi "..kaut kad jānomet svars.." ir bezjēdzīgi, jo tā sevi nevar motivēt.

Es teiktu, ka šāds piegājiens ne katram/katrai derēs, bet tas tāpat kā ar diētām un treniņu plāniem - jāizvēlas savam fiziskajam un psiholoģiskajam tipam atbilstošākais.

Tā es pat teiktu ka šis ir kļuvis par manu mīļako topiku....
Pats esmu ~ 1.69m un 95Kg.... Ar velo braucu kādu mēnesi..
Lasot jūsu komentus par nomestajiem KG vnk cepuri nost jums visim....
Bet tagad pie lietas....
Zinu ka Kg aug ātrāk nekā iet nost.... Pirmos divus soļu esmu spēris..... 1. Esmu aizmirsis kā gašo majonēze.... 2. Ūdenspīpei Nē... (Treknajos gados gāja 3 pīpes dienā.. )
Nu lūk... Ar ko lai aizstāj kartueļus un garšīgās krējuma mērcītes...??? Vnk varbūt padalās pieredzē......
Vēl... Tagad savu spēju robežās dienā mēģinu nobraukt 40km... (Ja braucu viens....).... kādā 30km bik sāk trūk enerģijas.....Gribas ko uzkost....
Vai uz šādiem "lielajiem" Km ir jēga ņemt līdz kādu pus banānu? 
Ā vēl kas... Pudelē ūdeni nevedu... Braucot dzeru remdenu tēju....!!??? Cik tas ir prātīgi...???
Lab gan jau ražošanas procesā radīsies vēl kāds jautājums....
Jau iepriekš Paldies

P.S Atceros... Pirms treniņa cenšos neēst kādas 1,5h-2h... Un pēc... arī kādu 1h......

Vajag ēst tad, kad gribas. ja aktīvi trenējies, enerģijas vajag dadz. badā dzīvojot, neko labu organismam Tu nedari. bet nedrīkst pārēsties. un lai to nedarītu, iesaku samazināt ēšanas ātrumu Jā, mācies ēst lēni! ēdot lēni, sāta sajūta parādīsies pirms esi paspējis piestūķēt pilnu vēderu. zinu, daudziem lēna ēšana tiešām sagādā grūtības, bet esmu pārliecināts, ka lēna ēšana ir daudz veselīgāka, par ātru kuņģa piestumšanu.

neēst pēc treniņa ir kaitīgi. organisms ir nostrādājies un tam vajag enerģiju, lai atjaunotos. iesaku tomēr pēc treniņa ēst, tikai jāskatās, ko ēd. no dārzeņu salātiem vēl neviens nav uzaudzējis riepu, pat ja tie ir iemaisīti krējumā.

Te ar nevajag jaukt 15 gadīgu čali ar 40 gadīgu veci. Jaunajiem ir jāēd daudz un kartīgi. Vienīgais ko esu ievērojis , šamie mīl aizrauties ar saldinātajiem dzērieniem-colas, pepsi, utt.

. Ar ko lai aizstāj kartueļus un garšīgās krējuma mērcītes...???
No šādām mercītēm vispar jāatsakas!
Pecca - iegadajies pulsometru obligati(ja nav!)

Pats esmu nometis no 113 uz 82, tagad ap 87 (jau kādus 5 gadus +- 3-4 kg).
Lielākā problēma ir svaru noturēt, nevis nomest. Var pielietot daudz un dažādas diētas, sportus, un agri vai vēlu, ja būsi peitiekami pacietīgs, svars samazināsies.
Un vairums (!) cilvēki sapriecājas sasniegto mērķa svaru, un palēnām svars aiziet atpakaļ. Paskatieties kaut vai kā te dažas slavenības tievē, ūberkruto ārstu uzraudzība. Notievē, ka redzams tikai deguns un ausis, bet skat, jau pēc pusgada - apaļīgs rausītis.
Ar to gribu teikt, jāmaina domāšana, un ne tikai uz svara nomešanas brīdi - forever!

Kaspar, Tev vienkārši ir paveicies ar vielmaiņu, citi nav tādi laimīgie Zinu cilvēkus, kuri ēd kā pagadās, un arī bez jebkādām fiziskām aktivitātēm ir tievi kā skali. Citi, savukārt, arī no tīra ūdens uzbarojas.

Taisnība tam, ko parazutis saka - ēšanas paradumu maiņai ir jābūt uz visiem laikiem! Tāpēc visādas ātrās diētas ir principiāli lemtas neveiksmei, un pie reizes var vielmaiņu sačakarēt. Loģika vienkārša - ja ilgstoši organismam būtiski pietrūkst barības vielu, tas ierubī taupības režīmu, sak, bada laiki pienākuši. Tiklīdz kā atsāk ēst mazliet vairāk, tā svars pieaug ģeometriskā progresijā.

Par to, ar ko un kā aizvietot kartupeļus - IMHO tas nu gan ir vienkārši, tagad taču visu gadu ir nopērkami dajebkādi dārzeņi (protams, labāks stils ir izvēlēties sezonai atbilstošu pārtiku...), kurus var tvaicēt vai vārīt; var izmantot rīsus, griķus vai putraimus. Ja gatavo labus gaļas produktus, tad no miltu mērcēm var atteikties kā no sugas.

19 - tavs 5) un 7) iet pretrunā viens otram Es tomēr popularizēju teoriju, ka ūdens lietošanai slodzes laikā ir liela nozīme. Neko ārā tas neskalo, tieši otrādi - uzlabo asins cirkulāciju, jo asinis saglabājas pietiekami šķidras. Protams jautājums diskutabls, jo pie intensīvās slodzēm tiek noārdīti muskuļu glikogēna krājumi, kas nozīmē, ka atbrīvojas arī pie glikogēna molekulām piesaistītās ūdens molekulas. Tas nozīmē, ka organisms itkā padzeras pats no sevis. Tomēr ir pētījumi, kas liecina, ka pie ilgstošas slodzes, kurā zaudē vairākus litrus ūdens (to nekompensējot), ievērojami zūd sportista darbspējas.
Kaspar! - lūdzu nenosit tautai apņēmību!!! Arī es pats esmu līdzīgs tievulis, bet tas ir ģenētiski nosacīts. Vairums cilvēku ir "normālais" tips, kuriem svars nāk klāt, ja muskulīši netiek pietiekami kustināti. Tāpēc visi šie padomi ir apsveicami.
Starp citu, interesanti ir tas, ka organisms maksimāli daudz tauku (masas vienībās, nevis procentuāli no izmantotās degvielas) patērē netrennētiem pie 50%, bet augsti trennētiem pie 62% no Vo2max. Tas nedaudz runā pretī lēnajiem apjoma darbiem. Tomēr lēnajos apjoma darbos nenoliedzami tiek izmantoti vairāk tauku nekā ogļhidrāti, tāpēc vienkārši ir jābrauc pietiekami ilgi, lai sadedzinātu pietiekami daudz tauciņu. Un svarīga ir nodarbību regularitāte, lai orgnismam rastos augstāks bāzes metabolisma līmenis, kas nozīmētu, ka tauki vispār tiktu vairāk izmantoti enerģijas ieguvei (ne tikai treniņa laikā).
Neviens laikam nepieminēja, ka liesie gaļas un zivju produkti ir pat ļoti draudzīgi tievēšanas aktivitātēs. Tu jūties paēdis, bet patiesībā esi uzņēmis maz kaloriju. Piedevām, organisms olbaltumvielas enerģijas ieguvei izmanto ļoti maz. Vienīgi ēdot daudz gaļu, organisms ļoti saskābst, tāpēc papildus jālieto bāzisko produktu grupas - galvenokārt dārzeņi. Vienīgi šobrīd gaļas ēšanai varētu būt ekonimska rasktura problēmas...
Un ja gribam tievēt, tad pēc garajiem treniņiem neēdam vismaz 2 stundas, lai glikogēna rezerves tiek atjaunotas uz tauciņu rēķina, nevis ar barību uzņemto ogļhidrātu rēķina (kas gan ir daudz efektīvāk). Lai visiem veicas un galvenais ir psihiloģiskais spēks!

Man varbūt arī ir paviecies ar vielmaiņu jo pie sava 183cm sveru 80 kg. un tas ir 5 gadu darbs. Iepriekš svēru 76kg un tas priekš mana auguma ir mazliet par maz.'Ēdu gandrīz visu ko, obligāti brokastis, bez tām es vispār nevaru iziet no mājas, pusdienas no 12-14 ja vēlāk, tad sākas galvassāpes un praktiski darba spējas ir uz 0, un obligāti vakariņas ap 19-20. No gandrīz visa neēdu treknu gaļu un nepatīk visādas sķidrās baltās mērces Kartupeļus ēdu reti, un arī tad cenšois neēst vaŗītus, kaut kā neiet pie sirds. Daudz labāk edu rīsus, griķus, makaronus, Jā un pārslas ar pienu vai jogurtu. Un pēc trenniņiem, man ļooti gribas ēst, kur nu vēl gaidīt 2h?! Tā ir pašnāvība, vismaz man
Bet, cik atceros no skolas laikiem, tad enerījas avots ir olbaltumvielas(tauki) un ogļhidrāti(cukurs). un cik man mācīja tad ogļhidrātu sadalīšanai organisma vajadzēja patērēt daudz mazāk spēka un atbrīvojās daudz vairāk enerģijas. Savukārt taukus bija grūti sadalīt un mazāk efektīvi. Ne jau velti sportojot iesak ņemt līdzi kaut ko saldu, rozīnes piem

2)Silti iesaku pāriet uz kombinācijām rīsi+gaļa vai dārzeņi mazos gabaliņos un ēst ar irbulīšiem. Nopietni Sanāk vienā reizē paņemt mazāk un ēst ilgāk. Tiesa, kad sasniegts zināms prasmju līmenis ēšanā ar irbulīšiem, tad tāpat iet ātri, bet nu tomēr labāk, nekā ar dakšiņu vai karoti. Šeit arī atbilde uz jautājumu "ar ko kopā ēst rīsus".
4)Tādos daudzumos majonēze tiešām nav veselīga; tā tomēr ir piedeva, nevis pamatēdiens.
5)Protams, labāk liesa gaļa, un labāk gatavota ar minimālām piedevām. Cepeškrāsnī vislabāk; es bieži gatavoju visu ko vokpannā, jo tā ir ātrāk un ērtāk.
Par lauku labumiem - viss ir vienkārši, liec uz šķīvja mazāk; kad šķīvis izēsts, aizskaiti līdz 10 un padomā, vai vajag vēl. Lauku labumi kā tādi jau nav slikti (katrā ziņā labāki par lielveikala pusfabrikātiem), problēmas rodas no pārspīlējumiem.

Te var papētīt visādas receptes iedvesmai http://virtuve.calis.lv/dazadas-recepte … ie-edieni/

19 - tavs 5) un 7) iet pretrunā viens otram Es tomēr popularizēju teoriju, ka ūdens lietošanai slodzes laikā ir liela nozīme.

Nu varbūt nepareizi izteicos...doma bija par to ka, ja lieto ūdeni vienu pašu teiksim sacensību laikā vai smagā treniņa kur brauc pietiekami augstos pulsos, kā rezūltātā dedzini ogļhidrātus nevis taukus, viens pats ūdens bez piedavēm tev neko nedos, vai dos pretējo efektu, jo tādejādi ātri iztukšosi savas rezerves un darba spējas neizbēgami samazināsies. Ja nemaldos kopā ar sveidriem izdalās tādas arī daudz nepieciešamamo mikroelemntu, kurus ar ūdeni vien neatliksi atpakaļ.
Tā kā to protams vajadzētu atšķirt ūdens lietošanu lielas slodzes laikā tīrā veidā no tā lietošanas ikdienā. Es ikdienā izdzeru ~2l tīra ūdens, bet treniņos gandrīz nekad neņemu līdz tikai tīru ūdeni.
Katrā ziņā tiešī šādu rekomendāciju saņēmu no laba sporta ārsta kas ir pazīstams ar manām analīzēm tā kā pieņemu ka tā nav universāla recepte

Par medu - es ar to tiešām aizstāju ļoti dauzd. Vienīgi to lietošanu ierobežo ierobežojumi tā termiskajā apstrādē, bet svaigā veidā ir tikai lietošanas/ēšans problēma.

Njā, un lauku labumi tiešām ir kruta, bet kā Antuanete pareizi teica bez galējībām. Katrā ziņā gan jau laukos ir no kā izēlēties un salātus, svaigus dārzeņus u.c. labas lietas var ieēst arī vairāk.
Man personīgi ir vienkārši - kad pienāk laiks izēsties (un gadrīz katram no mums tāds pienāk), vai tas būtu braucien uz laukiem, līgo vakars vai garie ziemassvētki es vienmēr cenšos izvēlēties mazāko no ļaunumiem. Resp., ja reiz gribās piesist kuņģi tad labāk to darīt ar vairāk veselīgu un svaigu pārtiku, jo no tās pastiepsies tikai kuņģis un ietekme uz svaru un vielmaiņu būs krietni mazāka.

Tīri interesei - viens amerikāņu stilā ieturēts līdzi jušanas "eksperiments" TDF braucējiem. Jā tur ir redzama arī viņu dienišķā ēdienkarte:  http://sports.espn.go.com/espn/page2/st … ein/090701

Last edited by 19 (03.07.2009 12:51:53)

kaut kur es palaidis garām atpūtas dienu
Atļauj organismam arī atpūsties, un viņš tev pateiks paldies

9 štukas vēl man nav izdevies nosvilināt, 7 ar astīti štukas pagājšgad izdevās kadas trīs reizes nosvilināt un šogad vienreiz, uz sezonas beigām būs jāpamēģina 9-10 štukas nodedzināt, pieļauju domu ka pa LV līdzenumiem iznāks virs 300km.