Ieprieks jau uzslavēju organizātorus par labu pasākumu(kārtīgu MTB trasi,ēdināšanu,mazgāšanos)!
Tikai izteikšu savas domas par apbalvošanu.Tā dīvaini liekas,kad posma iebraukušie pirmaja trijnieka,saņem balvas,bet kopvērtējumā našķus ar iztecējušiem termiņiem.Būtu japadomā arī par pārējām vecuma grupām,netikai par elites klasi...Uz priekšdienām tā var zaudēt ari daļu braucēju,ja pārklāsies vairāki pasākumi,jo zudis motivācija par kopvērtējumu...Teiksiet - balva jau nav galvenais,bet tieši šaja gadijuma sanāk tā jocīģi,esi nocīnījies divus posmus un...Tas tā,viela pārdomām organizātoriem!
Neskatoties uz nelielu kritiku,teikšu kad Trek mačos(Smiltene,Riekstukalns,Ape)trases ir bijušas vienas no labākajām!

NU, jā! Vakar bija riktīgi labais, es arī šitādos dubļos nebiju pērusies! Man galvenā doma bija -kaut nu ričuks izturētu un nenokrist līdz Drusku kalnam. Nokrist laikam nokritu kaut kādā lielā peļķē un tur atstāju savu velodatoriņu (tā kā navigācijas un laika izjūtas man pēc tam nebija nekādas..). Trase neapšaubāmi bija savādāka nekā sausā laikā -es pat riteni stūmu mazos uzkalniņos, kur bija iemīcītas špūres. Mani arī iedvesmoja foršie uzrakstiņi trasē. Nu super izdoma! Līdzijutēji bija baigi labie -gan pie Kalekaura ezera, gan igauņi, gan Vizlu kalnā, gan Drusku kalnā (bet kas tur bija -tā bija kapela vai deju kolektīvs? Bija tāds besis, kad kāpu augšā, dzirdēju tikai foršu mūziku, tas bija Super! ), gan bērni kaut kur jau ap Api! Un Drusku kalna nobrauciens bija labs-izvēlējos laist pa zāli nevis pa iemīto taku un nobraucu, lai gan biju paredzējusi kāpt nost...Kopumā -baigais gandarījums, ka nobraucu. Ja man jāsalīdzina ar Smilteni -tad Smiltenē varētu teikt, ka es braucu ar riteni, bet Apē -tomēr vairāk besījos, jo beigās pa tiem grants ceļiem varēju tīri ātri pabraukt,  tas nozīmē, ka pa tiem dubļiem un slidenajām takām vienkārši nevarēju pabraukt jebšu negribējās sevi mocīt?
Bet kopumā bija ļoti labs mačs! Es arī gribu pateikt visiem dalībniekiem lielu paldies, ka nekur un nevienā vietā nedzirdēju nekādus bļāvienus, uzbraucienus, patiešām vairāk bija  -oi, atvainojos, viss ok! utml..ĻOTI patika šī kultūra, arī tajā sākotnējā mazajā sastrēgumā -visi lēnām pacietīgi brauca uz priekšu. Nu baigie malači! Noteikti tāpēc arī braucu šajos mačos.
Paldies visiem dzirdināšanas punktos un pavārītēm finišā! Bija gan ūdens, gan banāni, gan rozīnes, gan gurķi, ko Mairis solīja startā. Zupu nedabūju, bet pati vainīga -vajadzēja ātrāk pedāļus mīt! Bet man pat tā īsti parasti neko negribās, es tad vakarā ieēdu...
Un kopumā -baigais paldies Mairim un visai komandai par foršas atmosfēras radīšanu kopumā! Nevaru saprast  -nu kā tas viņiem izdodas -nu tā vienkārši un sirsnīgi, es pat teiktu -bez "komerciālisma piegaršas". Man ļoti patīk, ka tos bērnus visus apbalvo, viņiem tak pēc tam ir stimuls censties! Un man patika vakardienas riteņa izlozē, ka ričuks tika tam onkulim no Tukuma! Forši!
Man tikai jautājums  spečukiem -kā Jūs savu riteni dabūjat tīru? Es viņu vakar tā kā nomazgāju, bet pēc apžūšanas -nu izskatās briesmīgs, tā kā nebūtu mazgāts...Vai tiek lietoti kaut kādi līdzekļi???

Man jau šķiet, ka tas onka no Tukuma dabūja elektronisko pulksteni kā balvu par ierašanos uz mačiem ar dažnedažādiem transporta līdzekļiem un kā stimuls turpmākam! A ričukus tie divi čaļi sadalīja!
Bet tas vecis tik un tā baigais mizotājs! Super!

Paldies! Paldies! Paldies!
Braucām visa ģimene un esam patīkami noguruši, priecīgi par to, ka pieveicām savas distances!
Trek rīkotajos mačos ir tāda īpaša aura, kur organizātori visu veic no sirds un arī dalībnieki ir draudzīgi velo braucēji!
Ieteikums tiem, kas domā sākt braukt MTB- dodaties uz jebkuru Trek rīkoto posmu ar labām domām un brauciet savam priekam ! Gandarījums būs Jums garantēts, jo Trek rīkotāji ar domu biedriem pieprot savu lietu!
Vēlreiz paldies viņiem par jaukajām sacensībām, jo tādā kvalitātē( dalības maksa demokrātiska, trase saprotami marķēta, ēdināšana, jaukie atbalstītāji, superīgas balvas, pilnvērtīga loterija) neviens cits to Latvijā, tādā līmenī nepieprot!!!
Paldies arī dalībniekiem, kuri ir saprotoši, kulturāli un draudzīgi !!!
Prieks arī par jauko pjedestālu, kuršs bija pilns ar smaidīgiem, jaunajiem, apbalvotajiem sportistiem!!!

p.s. Patīkami, ka organizātori nežēlo balvas un izceļ arī tādus dalībniekus, kā vīru no Jūrmalas! Lai Jūsu sponsoriem daudz klienti, veiksmīgs bizness un labs garastāvoklis !!!

Last edited by JP5 (11.08.2008 11:40:48)

Pasākums bija lielisks! Atkārtot! Atkārtot!

Iepriekš izteiktie pārmetumi, ka Ape ir pārāk tālu, lai uz turieni brauktu, nu gan neiztur kritiku. TĀDAS trases, sacensību, līdzjutēju un organizācijas dēļ ir vērts sēdēt mašīnā pusotru–divarpus stundas.
Tomēr tā nu sanāca, ka abos posmos no savas komandas piedalījos vienīgais. Nākamgad gan viņus vairs nebūs jāpierunā.

Trase bija vienkārši superīga. Bija grūti, interesanti un labi.
Tik netīrs es vēl līdz šim nebiju bijis (bet nu – man šīs tikai ceturtās MTB sacensības mūžā). Bet vismaz iepatikās braukt pa dubļiem, un nemaz nebija tik grūti un neiespējami. Vienreiz gan saslīdējos un iebraucu eglē, bet pēc tam uzreiz nātru pudurī. Toties nobraucu lejup pa to labi stāvo izcirtumu bez kājas pielikšanas pie zemes! Velo izturēja, pats arī. Peļķu un dubļu trases pirmajā pusē bija ļoooti daudz. It kā jau daļu peļķu varēja apbraukt, kā pirms starta tika teikts, bet apkārt esošie dubļi un citi braucēji tā tik vienkārši neļāva raustīties no vienas puses uz otru, tāpēc nācās vien laist cauri. Nu un vairākās vietās vienkārši nebija izvēles, kur braukt. Iepriekš ķivere man vēl nebija dabūjusi dubļus.
Braucēji arī labie, visi pieklājīgi, bez grūstīšanās. Ēdināšanas punktos labā attieksme, uzmundrinājumi no klātesošajiem. Līdz šim sacensībās nebiju tajos piestājis, bet šeit bez tā gan neiztiku. Laikam otrajā punktā meitenes runāja, ka "ārprāts, viņiem 30 kilometri jābrauc, man pat žēl viņu paliek". Bet nu, neviens jau mūs ar varu nespieda piedalīties. Kā jau iepriekš kāds rakstīja, es arī nedaudz sajutos kā daudzdienu izturības velosacensībās.
Uzraksti trasē arī bija labie. Un dabasskati! Tur pie "Ziemeļu tilta", kur uzreiz bija robežstabs un straujais pagrieziens pa kreisi – ceru, ka daudzi paskatījās pa kreisi atpakaļ uz ezeru, kam nupat braucām garām. Tik smuki! Igaunijas pusē viss tik jauki sakopts.
"Un tagad neliels ātrumposms pa grants ceļiem" arī bija labs un iederējās, vismaz varēju nedaudz atpūsties un vienkārši mīt. Tiesa, es gan labu laiku centos noķert / neatlaist lietuviešu pāri, līdz nodomāju "lai jau, lai tie jaunie skrien".
Pilskalns bija vienkārši vispār.. Neiespējami stāvs. Es ar nolūku kompīti biju uzslēdzis, lai rāda pareizu laiku, nevis kilometrus (psīcholoģisks triks – citādi mocītos pašpārmetumos, ka kilometri tik lēni skaitās). Kad stūmos augšā pilskalnā, lejā sāka skanēt mūzika, bet man jau apkārt lidinājās zvaigznītes. Nu, un pašā augšā iedvesmojoša zīme, ka vēl 30 km līdz finišam. Es jau tā esmu nomocījies, un vēl pat pusē nav! Pēc tam sāku braukt vienkārši, lai tiktu līdz beigām, vairs nedomāju par rezultātu. Un kļuva vieglāk. "Pa labi Munameģis". No pilskalna tīri mierīgi noripinājos, nemaz ne tik lēni, bet viens igaunis tieši tobrīd vienkārši aizlidoja garām.
Pēc tam "malači, grūtākais jau aiz muguras".
Vaidavu iepriekš biju nolēmis pārbrist, bet tad redzēju, ka pa priekšu braucošais vienkārši turpināja braukt, tad nu es arī. Līdz pusei gan tikai tiku.
Finišs gan bija tāds, ka īsti nevarēja saprast, kur tas ir. Vienkārši turpināju braukt līdz konfekšmeitenēm, un izrādās, ka tas arī bija viss. Varēja jau vēl!

Man personīgi Smiltenes trase likās daudz grūtāka. Vai nu maijā biju tik sliktā formā, vai arī šoreiz vairāk braucu prieka pēc, bet toreiz piecus kilometrus pirms finiša biju tuvu komas stāvoklim (to "kritisko" laipiņu tā arī nepamanīju), šoreiz gan ne. Pēdējais nemaz nepaliku, lai arī elites grupā man nebūtu jābūt.
Līdz šim man kaut kā bija iespaids, ka labāk izvēlos braukt pa putekļiem, nevis pa dubļiem, bet šīs sacensības pilnībā mainīja manas domas – pa dubļiem ir interesantāk, bet tikai tad, ja tie tādi, ka pa tiem vēl vispār var pabraukt.
Un lietus pārstāja līt tieši pirms starta, lai nedaudz atsāktu kādu gabaliņu no finiša! Ko vēl vairāk var vēlēties?

Starp citu, tas Valdis no Tukuma (vai Jūrmalas). Pirms kāda laika atklāju, ka esmu noķēris viņu kadrā vienā no Vienības braucieniem. Pēc tam vēlāk viņu pamanīju, skatoties Smiltenes bildes. Tagad beidzot uzzināju, kas tas par onkulīti. Nu, apsveicami, ka tāda uzņēmība viņam cienījamā vecumā. Pēc tam prombraucot redzēju, kā viņš ar divām velosomām minās pa ceļu. Žēl, ka viņa nav te forumā, tad noteikti varētu sarunāt ceļabiedrus ar mašīnu uz sacensībām, nebūtu jābraukā ar vilcieniem.

Cilvēcīga attieksme. Ko vēl vairāk par šīm sacensībām var teikt?
Tādas ovācijas pēdējiem diviem finišētājiem..

Šodien tāds patīkams nogurums un labas atmiņas. Strādāt negribas. Dzeru šokolādes pienu, ko te kaut kur forumā ieteica pēc sacensībām. Nezinu, vai palīdz, bet vismaz garšo!
Man ir nedaudz bilžu, ko safotografēju pēc finiša un apbalvošanas laikā, vēlāk izšķirošu un noteikti te ielikšu linku uz tām.
Padalieties ar pārējiem, kam ir!

Paldies braucējiem, organizatoriem un visiem, visiem, kas tur bija!
Nākamajā sezonā atkal tiekamies Philips MTB maratonā! Es būšu tur.

paldies trases licejiem un pasakuma organizatoriem. paldies idealajiem laika apstakliem. paldies cilvekam, kurs aizdeva pumpi. paldies meitenem, kas ar savu dzipu mani ka lielo aizgadaja lidz finisam pedejos 10km. paldies vecakiem, gimenei, utt.

Man personīgi TREK/PHILIPS pasākumi asociējas ar sava veida kvalitātes zīmi. Būtiskākais, ka orgi ir fanāti- tāpat kā Dailis Kandavā , Ivars Haanjā, G&G brigāde Polijā u.c.
Visi ir tikai cilvēki (šādas tādas organizatoriskas dabas nepilnības), bet sacīkšu būtiskākā daļa (vismaz man)- TRASE vienmēr ir labākais ko konkrētā apvidū var atrast. Nenožēloju, ka pat ar kārtīgu saaukstēšanos nolēmu vismaz mierīgi izbraukt Apes trasi (izrādījās gan, ka mierīgi braucami gabali bija vien daži km).
PALDIES! TĀ TURĒT!

ps. Man tomēr trāpījās viens azartiskais tips, kuram negribējās atbrīvot vienīgo braucamo trajektoriju pēc tam, kad pēdējā dubļainajā uzkalniņā šim izspolēja un nācās nokāpt, bet kopumā protams ka ļoti draudzīga un jautra atmosfēra (vismaz astes galā).

Ceru, ka rēķini ar drīz tiks izvietoti mājaslapā, lai statistiķi var apmierināt savas dabiskās vajadzības ;D

Foto nav nevienam no sacīkstēm?

pēdējie 5....3. kilometrs bija paši grūtākie kilometri manā mūžā, atskaitot velolemānas pēdējo apli. bet gribās jau braukt atkal un atkal tādā trasē ar tādiem organizatoriem, dalībniekiem un atmosfēru.

Lūk arī rēķini parādījušies
http://www.trek-kauss.lv/rezultati/?sac_id=9

Gaidam vēl tikai bildes

http://picasaweb.google.com/Chappa17/Ph … s100808Ape

Dažas bildes..pārsvarā bērnu sacensības un pjedestāls!

Last edited by Kasis (11.08.2008 22:18:12)

.....

man pēdējos 5 km ieslēdzās tāda raķete ka noķēru un apdzinu ~20 cilvēkus lai gan pēc tam apbalvošanas laikā bija grūti nostāvēt kājās.

Man arī likās, ka es apdzinu - tikai kā atklājās pārsvarā tie bija sīči un pārējie, kas izvēlējās 30 km distanci:)

Last edited by scott (12.08.2008 01:17:59)

Skatījos, ka spidometra laiks no rezultāta atšķiras par 5 minūtēm. Nav arī brīnums, ja velosipēdu met pie malas un skrien uz lielo pierīšanos pie katras iespējas.

..ka Kandavā krutas trases..

Daili, varbūt būtu vērts pastāstīt ko vairāk par Kandavas trašu veidošanas nedienām ar vietējo lēmējvaru, ja ne šajā, tad kādā citā topikā. Tik, cik nu tu man pirms aizbraukšanas paspēji pastāstīt, šķita interesanti. manuprāt tautai ir jāzin savi varoņi un "varoņi". Negribas lai piepildās tava apņemšanās!