Tajā slēdzienā viņi pierakstīja, ka pārtraukšanas iemesls bija sasniegtais ātrums, bet tas nav tik būtiski.

Vairāki pasaules klases sporta fiziologi vēršas pret brainless modeļiem. Cik es esmu lasījis, vistiešāk Timotijs Nouks:
http://www.ssisa.com/pages/science--res … es/?prev=1
Šajā jautājumā vislabākā ir viņa publikācija: NOAKES T.D. Testing for maximum oxygen consumption has produced a brainless model of human exercise performance.  Br. J. Sports Med., Jul., 42(7): 551-555, 2008.

Tev šis materiāls ir pieejams? Varbūt vari padalīties? Ieinteresēja no anotācijas šis teikums: ''even though they exercise at intensities below that at which the VO2max is reached and at which, according to that model, cardiovascular function is not maximal and cannot therefore, by definition, be the “limiting” factor.''
Šķiet, ka tas ir tieši par mani.

Vēl joprojām esmu apjucis, kapēc VO2 un VCO2 līknes nekrustojas, kādā veidā man šāda situācija ir radusies un ko tas nozīmē treniņu procesos. Nesen tikai par to esmu sācis intereresēties un šķiet, ka tā parasti nav.

Kaut kāds slinkums uznācis, lai skrietu; šis varētu būt objektīvākais skrējiens no tuvās pagātnes, ieskaitot iesildīšanos/atsildīšanos 9.59km@47min@4.55min/km@154bpm (ir bijis arī viens ar 4.28min/km) http://www.endomondo.com/workouts/173384502

Last edited by Spektators (24.07.2013 01:05:07)