sūdīgs ārts, ej pie sporta ārsta un trenera, kas iedos Tev atbilstošu treniņu programmu/slodzes un pateiks, ko ēst un neēst.

Jūs divi tak esat gudrāki par ārstiem Bet nu labi, forumā taču vienmēr taisnība. Ja tēmas autors pameklētu Googlē "labila nervu sistēma", tad droši, ka dažas atbildes atrastu, un labākas nekā "sūdīgs ārsts". Iespējams, ka ir pārtrenēšanās tai skaitā, taču tas nepadara bezjēdzīgu medicīnisku diagnozi par nervu sistēmu!

Nu man ši problēma ir ļoti sen, varētu teikt visu mūžu, vienkārši agrāk to tik spēcīgi neizjutu, esmu trenējies arī Murjāņos, tad tās sajūtas nebija tik dramatiskas, toreiz traucēja bradikardija naktī stājās sirds nost. Tagad bradikardija ir, bet minimāla, jā, ārsti saka labila nervu sistēma, bet neko ieteikt nevar kā atpūtu, nepārpūlēšanos, režīmu utml..  to jau itkā ievēroju gadu gadiem 3g. trenējos ļoti uzmanīgi ar pusometru pie zemām slodzēm viss ir kārtībā, bet tiklīdz sacensību režīms tā nakamajā dienā bezmaz ātrā palīdzība jāsauc, izpaužās tā, ka burtiski ļimst kājas, muskuļu spazmas, slikta dūša, spiedīga sajūta sirds apvidū, drebuļi, miega traucējumi, sajūta, ka gandrīz pēdējā stundiņa klāt. Bet ar sirdi un asinsvadiem viss kārtībā, n-reizes esmu pārbaudījis pie n-ārstiem. Kaut kāda pārslodze un pārtrenēšanās kaut kad jau ir bijusi pilnīgi noteikti, bet ja man nav pataloģisku izmaiņu, tad sen jau viņai bija jāpāriet. Treniņos praktiski nekad nepārsniedzu 150 bpm un arī tas ir reti, ja vairāk tad uz max. 5-10 min. Ar velo parasti vēl mazāk  120 -135 braucu vai nu 35 vai 50 km pēc tā viss kārtībā, bet tādā pat režīmā nobraucot 100 km jau gals klāt, bet tikai dēļ šiem nerviem. Līdzīgas sajūtas varu atraut arī vienkārši no negulēšanas, pietiek vienu nakti aiziet gulēt ap 4 un nākamajā dienā jāmirst nost kaut noguļu līdz pusdienlaikam. Ārsti tik raksta visādas sedatīvās ripas, pagaidām izlīdzos ar SedativePC kad vajag, tādā pavisam avārijas gadījumā xanax, bet to gada laikā vairāk, kā 10 tabletes neizdzeru. Stresa dzīvē pēdējos gadus nav, ikdienā nepārpūlos... kafiju nedzeru, kaitīgu ieradumu nav,  ēdu veselīgi, bet īsti labāk nepaliek...

Paldies, jankab, tas , ka skalojās kālijs jau ir kaut kas... es arī dzeru šad tad magne B6, bet neregulāri, neesmu novērojis īpašas izmaiņas, tas ir standarts ko visi iesaka, varbūt jāpamēģina ilgāku laiku. Jāuzprasa ārstam lai pieslēdz pie sistēmas, samauc visu iekšā un tad notestēt kā ir. Viens ārsts man teica, ka vienkārši organisms pats nemākot tikt galā ar stresu (slodzi) kaut kāds trigermehānisms tur nestrādājot, piedāvāja hipnozē pārprogrammēt, bet no tā pagaidām atteicos, mēģināju adatu terapiju, homeopātiju pēc tās škiet stabilizēja to pasākumu, bet arī ne vairāk.

Kājas ļimst, spazmas rauj,  - tas jau vairāk izklausās pēc sirds un asinsrites problēmas - t.i. raklciju uz pārslodzēm.
Aizmigt nevar - šo gan es pazīstu, treniņnometnē un intensīvu gonku laikā arī tā bijis, ka nevar aizmigt. Sporta dakteris teica ka tas arī saistīts ar sirdsdarbību - t.i. vakarā pulss nevar nostāties mierā, tāpēc grūti aizmigt.
Nervi jau bojājas tad, kad nevar pagulēt un sāc uztraukties. Tāpēc, labākās zāles ir mazāk par to domāt

Šī kaite man nav sveša. Sadzīvoju ar to jau gandrīz 20 gadus . Man gan nekas neļimst:), bet brīžiem nevar nokontrolēt sirds darbību. Pulss miera stāvoklī ap 50, pēkšņi uzlec uz 120< un neko nevar izdarīt:)Pārbaudīts viss. Kas tik nav mēģināts- nervu zāles, psihoterapija. Pēc savas pieredzes varu pateikt, ka ar to ir jāiemācās sadzīvot. Raiter pareizi teica, mazāk par to jādomā, bet tas nav tik viegli izdarāms. Tā ir cīņa ar zemapziņu. Man palīdz vingrošana, elpošanas vingrinājumi (joga), regulāri treniņi. Zāles sen nelietoju. Vēlu veiksmi:)

nezinu vai tas kā var līdzēt, slodzes testu esi taisījis?

... Sporta dakteris teica ka tas arī saistīts ar sirdsdarbību - t.i. vakarā pulss nevar nostāties mierā, tāpēc grūti aizmigt.
...

Puspudele garda vīna un var gulēt ar mierīgu sirdi

Vīns ir spānijā pārbaudīts - nelīdz.  Uzdzen miegu uz īsu brīdi, un ir risks pēc 30 miņutēm pamosties un tad neaizmigt vispār līdz rītam. Savukārt lielu devu vīna arī nav prāta darbs ... pēc litra vīna otrā dienā tiešām kājas ļims un galva griezīsies

JankaXTR,

No savas puses varu tikai apstiprināt, ka tev vajadzētu atrast labu sporta ārstu - pats nevaru ieteikt, jo bija labs pilsonis, bet pats dabuja insultu un ir darbnespējigs. Kapēc to rakstu. Ir ļoti svarīgi bāzes treniņi. Diemžēl 35-50 km ir par maz, ja gribi sasniegt labu priekšnesumu. Raksti, ka 100 km ir slikti. Iespējams, ka tavā gadījumā ir 2 kļūdas - pirmā, ja tu sēdi "bāzē", vai aerobajā zonā, tad iziet no viņas nedrīkst nemaz un nevienu brīdi. Tas ir, ja tu kaut vienu reizi uzrauj lidz 170 sitieniem - treniņš pagalam. Pilnīgi nopietni nosēdi tā 2-3 mēnešus, 3 reizes nēdēļā, katru 3 nedēļu pieliekot 15% pie ilguma (distances). Ņem verā, ka ja izmanto "turbo" mājās, svarīgi noregulēt slodzi tā, lai varētu uzturēt kadenci 80-90 aerobajā režīmā. Un vēl, noteikti liec priekšā ventilātoru, lai imitēt dzesēšanu un gaisa plūsmu elpošanai - citādi būs pārslodze (termiskā).

Pamats tam visam ir cilvēka ķermeņa būtība no dabas - nekādus atros rezultatus dabūt nevar, tavā gadījumā jākļust par mutantu, bet pirmās pārmaiņas redzēsi pēc 2-3 mēnešiem unjādarbojas ļoti uzmanīgi.

Nomēri laboratorijā savu aerobo un laktata slieksni, izdari to 2 reizes ar 2 nedēļu atstarpi, jo ķermenim šie parametri nedaudz "peld", sapratīsi savas realās "zonas".

Lai veicas!

Ja, man 49 gadi un max pulss 193. Tā ir individuāla lieta no dzimšanas, ko nevar izmainīt, draugam 167! bet fakts. Formulas ir garām.

Mans minējums - problēma ar minerālvielām, mikroelementiem.
Ieteiktu pārbaudīt elektrolītus (vismaz kāliju, kalciju, varbūt arī magniju) pēc slodzes. Arī glikozi noteikt.
Starp citu - nervu panaceja ir B vitamīni:)

Es tikko sapirkos Magne B6. Būs vien jāuztaisa visas analīzes un jāiziet visi testi.  Pamēriju vindsērfingā - jūrā spēcīgā vējā lecot un pie manevriem iet pa maksimumu, un tur neko nesadozēsi, snovā tas pats, ja riktīgi agresīvi grabina.

Veģetatīvā distonija izpaužas dažādi - ar dažādiem sindromiem, t.i. - ar noslieci uz konkrētu orgānu sistēmu. Ir cilvēki, kuriem labila ir emocionālā puse, citiem tieši kardiovaskulārā sistēma, citiem - elpošanas orgāni. Un viens no tiem ir adaptācijas sindroms. Šajā gadījumā veģetatīvā distonija izpaužas ar to, ka cilvēks grūti pacieš fizisku slodzi, plus Tavā gadījumā kardiālais sindroms, kad ir bradikardija (kas ir samērā reti, pārsvarā visiem ir tahikardija). Es teiktu, ka Tava veģetatīvā nervu sistēma nav piemērota tādām slodzēm, pat ja tās nav relatīvi lielas.
No šī var secināt, ka taisnība ir gan ārstam, gan tiem, kas saka, ka ir pārpūle. Tavai VNS nepiemērota fiziskā slodze. Ar to ir jāsadzīvo vai jāmēģina atrast veids, kā stiprināt savu VNS, bet tas prasa ilgu laiku un lielu gribasspēku

Bāzes likšana ir lieta pati par sevi, kurai mazs sakars ar VNS stiprināšanu.
No 35-40 g.v. veterānu skrējēju pieredzes: pēc skābekļa patēriņa, skābēšanās ātruma (lēnuma) un muskuļu spēka 1500 m daudziem vajadzētu noskriet pa kādām 4:45, bet to var tikai daži. Tāpēc, ka uzņem to augsto tempu, pirmo apli iztur, bet jau otrajā VNS uzdod; sākas svešādas sajūtas, un stieptā tempa skrējiens nobrūk. Treniņā var pamēģināt pēc pareizas iesildīšanās vienreiz noskriet 400 m uz ātrumu - tā kārtīgi, uz 95-100%, tad atvilkt elpu, nomierināt pulsu līdz 125 un stāties, lai skrietu otrreiz. Ja briesmīgi negribas skriet otrreiz - ir uztraukumi, jau tam gatavojoties, un tiek meklēti iegansti, kāpēc šodien labāk to vingrinājumu neatkārtot, tad skaidrs, ka VNS uzdod. Tas ir gandrīz vai tāpat, kā baidīties iet pa siju, ja ir bailes no augstuma - kaut arī tīri fiziski nekas pāri spēkiem netiek prasīts.
Tāpēc, ja gribi sacensībās "kontrolēt situāciju" arī izrāvienos, finiša spurtā, nāksies vien trenēt VNS, kas veterāna vecumā ir grūtāk par bāzes likšanu.

Ir kādi padomi VNS stiprināšanai?