Oi, johaidī, es laikam tuvu nāvei esmu jo man sacenēs ir ap 90% (vakar 173/193) no teorētiskā maksimuma... Ko nu?

Arī pēdējā laikā aizdomājos par liela pulsa kaitīgumu.
Man Kandavas posmā ir bijis 186/198. Tāpēc esmu domājis, ka varētu uz sporta klasi pāriet. Tur distance garāka un pulsam vajadzētu būt mazākam. Tik nezinu, kas tagad ir labāk. Braukt īsāku laiku ar lieāku pulsu, vai ilgāku laiku ar mazliet mazāku pulsu, ja ņem vērā, ka abi ir anairobajā zonā.
Nu un sacensības katru nedēļu ar laikam ir par daudz. Laikam svarīga ir tā attiecība cik stundas nedēļā (vai mēnesī) tu pavadi trenējoties aerobajā zonā, un cik stundas sacensību režīmā.

ja vienīgais treniņš pa nedēļu ir vīkenda sacensības- visai viegli var sabraukt auzās.
atnāks Vains vai kāds cits zinošs, izstāstīs detaļās, bet divos vārdos- var sanākt tā, ka pēc tam vismaz gadu varēs braukt tikai pēc piena un mierīgi kačāt bāzi ar pulsu zem 120-130. tā ir bijis dažiem maniem cīņubiedriem.
pašam laimīgā kārtā bija kurjerošanas laikos uzaudzēta bāzīte, un šāda braukšana tikai sacensībās (ar drausmīgu 90% pulsu) vairāku gadu garumā palika bez sekām. protams uz progresu arī nav ko cerēt.

tāpēc jau "atbraukšanās" pēc sacensībām ir laba lieta, gan uzreiz pēc slodzes 10-15 min ļoti lēnā tempā, gan nākošajā dienā 2-3 stundas. bet ja to nedara, un netrenējas vispār, tad viss slikti

KārlisB ir ļoti pareizi visu sarakstījis. Sacensības noteikti ir daļa no treniņplāna, ar nosacījumu, ka tāds treniņplāns vispār ir. Sacensības ir jārēķina kā sliekšņa-anaerobais treniņš, kas attiecīgi prasa mierīgākus treniņus pēc tam. Tā kā ir iespēja braukt sačos katru nedēļas nogali, tad pa nedēļas vidu uzsvars jāliek vairāk uz aerobo galu un spēka attīstīšanu. Pietiek, ja bez sačiem pa nedēļu ieliek vēl 1 intensīvo treniņu, bet tas atkarīgs no izvirzītajiem mērķiem.
Komentārs visiem - pēc sačiem pulsometrā apskatoties rādījumu AVG, lūdzu neuzskatiet to par akmenī cirstu vērtību. Parasti AVG ir augstāks kā patiesībā, jo braucot kalniņos vai ķerot atrivus pulss uzskrien, tad ļoti lēni krīt (sacensību režīmē). Tas neatspoguļo to, ka jūs gonku esot gājuši ar piem. 183 sitieniem visu laiku. Analizējot Polaru uz kompja redzams, kāds zāģis patiesībā ir pulsa līkne. Kautkādas objektīvas vidējās vērtības izpīpēt ir grūti. Sacensības ir dancošana pa sliekšņa un anaerobo zonu, avg parāda tikai to, cik relatīi daudz esat grozījušies anaerobajā galā.
AVG būtu objektīvs sliekšņa un zonas rādītājs piem. 40km razģelkā pa gludu reljefu.

Šo jautājumu pirms neilga laika uzdevu diviem manuprāt kompetentiem speciālistiem, LOV sporta ārtei un J.Veidem - secināju: ilgstoš darbs anairobajā zonā=augsts laktāta līmenis > tiek sadedzināti muskuļos mitohondriji, kuros skābekļa klātbūtnē tiek ražota enerģija.

Ar ko pamatots šāds apgalvojums ?

Pats es to neizpīpēju... atsaucos uz manuprāt kompetentiem speciālistiem, sava aroda pratējiem!
Laktāts, jeb pienskābes ir skāba viela, augsta koncentrācija asinīs noārda mitohondrijus!
Dzirdēti ir arī briesmu stāsti no kāda fitnesa trenera ka pulss virs 135 un no tā izrietošais pienskābju līmenis jau sāk noēst sirds muskultīras šūnas, un veicina infarktu u.t.t šim ticēt gan negribas, tad jau mēs te visi esam dzīvi miroņi

Atļaušos apšaubīt šo apgalvojumu, tāpat kā to apstākli, ka veselai sirdij ir kaitīgas anaeirobas slodzes..

nu, sporta tehnikai motori pirms starta ir vislabākajā kārtībā, bet mēdz gadīties, ka slodzes laikā tie atsakās strādāt. man liekas, ka ar sirdi ir tāpat: trenēta jau tā var būt, bet ja ilgstoši jāstrādā pie maksimālās slodzes, tad var atteikt arī vistrenētākā sirds. faktiski trenētības pakāpe nosaka tikai to, cik agri vai vēlu pie max. slodzes sirds vairs nespēj tikt galā.

tas ir mans nespeciālista un izbijušā garo gabalu skrējēja viedoklis.

Last edited by egils13 (21.08.2007 13:16:04)

Ja kāds, lai arī sava aroda meistars, kaut ko apgalvo, tad vienalga šis apgalvojums ir jāpamato. 
Tas var būt zinātniskais pētījums, eksperimenti ar sportistiem utt.
Atļaušos apšaubīt šo apgalvojumu, tāpat kā to apstākli, ka veselai sirdij ir kaitīgas anaeirobas slodzes..

Ja kāds kaut ko apšauba, vai tad šīs šaubas nav jāpamato???

LOV sēdēju apmēram stundu un tur man sporta ārste rādīja shēmas un šūnu šķērsgriezumus stāstīja par ķīmiskajiem procesiem pie dažādām slodzēm u.t.t To visu zinātniskā vālodā atkārtot nespēju, jo lielākā daļa no dzirdētajiem terminiem bija latīņu valodā prātā palika tikai esence un galvenā doma! Šo iegūto infrmāciju apstiprināja J.Vede (Murjāņu riteņbraukšnas treneris). šīs zināšanas sporta ārsti un treneri katru dienu pielieto un papildina darbā ar LV olimpiešiem... (varbūt tāpēc mūsējie vēl nav un goda pjedestāla )

Ar patiesu interesi gaidu pamatojumu tavām šaubām!

Pamatojums? .. tādēļ jau šaubos, ka neesmu atradis pamatojumu! kā jau minēju iepriekš, par pamatojumu var būt sporta zinātnieku publikācija kas savukārt balstās uz eksperimentiem ar vērā ņemamu atlētu skaitu, ne vien pāris LV olimpiešiem..

Pamatojums? .. tādēļ jau šaubos, ka neesmu atradis pamatojumu! kā jau minēju iepriekš, par pamatojumu var būt sporta zinātnieku publikācija kas savukārt balstās uz eksperimentiem ar vērā ņemamu atlētu skaitu, ne vien pāris LV olimpiešiem..

Droši vien vēlējies, lai es te iecepu veselu zinātnisku rakstu ar ~99 piemēriem, pieradījumiem...
Izsaku savu viedokli un esmu to pamatojis, tici vai nē, tavas problēmas...
Ir jau viegli da jebko nolikt un pateikt "Es šaubos, pierādi man..." - nav ne laika ne vēlēšanās, ja tu zinātu, kas ir mitohondriji, laktāta līmenis, anairobā slodze domāju ka nešaubītos...

Ja vari pamatot savas šaubas, tad uz preikšu (esmu atvērts diskusijai), man liekas es savu viedokli esmu pamatojis!

Pagaidām, lasot šo topiku, nākas secināt:
1) domas dalās - sacensības vienam ir treniņš, tajā skaitā augsta pulsa  - vienam nav;
2) sacensības ir veselīgas , sacensības nav veselīgas;

Jāsaka tā - lielākā daļa, arī es, ir iepirkuši velo ar ekipējumu un močījam sacensībās, neaizdomājoties - cik un kā mēs bojājam vai uzlabojam organismu.

P.S. Saramotinam intervijā vaicāja par pulsu Ērgļu posmā - ja nemaldos tad viņam vidējais bija 165. Tas jau arī ir vairāk par 80%, bet Aleksejs jau par to saņem medicīnisko nodrošinājumu, sporta masāžas un materiālo atlīdzību.

P.S. Saramotinam intervijā vaicāja par pulsu Ērgļu posmā - ja nemaldos tad viņam vidējais bija 165. Tas jau arī ir vairāk par 80%, bet Aleksejs jau par to saņem medicīnisko nodrošinājumu, sporta masāžas un materiālo atlīdzību.

Vai ir droši zināms, ka viņam šie 165 ir anaerobajā režīmā? Ja tik daudz un nopietni trenējas, tad jau anaerobais slieksnis ir augstāks par teorētisko/statistisko. Nevar tā sagadīties, ka viņš brauca ap anaerobo slieksni un tad tas velk uz treniņu?

Last edited by Grūpijs (21.08.2007 16:49:48)

Vai MTB sacensības - SEB, Sportlat, Trek posma u.c. Latvijā notiekošās sacensības, kur tu nobrauc, piemēram, ar vidējo pulsu 165 (85%) 1h30min  vai 2h un izliec sevi pilnībā,  var uzskatīt arī par treniņu (izturības, fiziskās kondīcijas, spēka palielināšanu) nākamajām sacensībām jeb tikai par līdz šim braukto treniņu laikā uzkrātā spēka un izturības izlietojumu.

Sacensības kā tehniskās braukšanas un iemāņu treniņš ir viennozīmīgs (jo vairāk brauc par dažādām trasēm, jo labāk iemācies pārvaldīt velo), bet šeit domāju tieši attiecību par cilvēka fizisko slodzi un motoru(sirdi) tiem braucējiem, kuri ar velo ir uz Tu, un to savieno ar darbu, mācībām, ģimeni, tomēr ne PRO-raideri.

Sacensības noteikti ir labs treniņš, to arī visi šeit vairāk vai mazāk ar pamatojumiem un bez apstiprina, bet ja es pareizi saprotu tad topic tēma ir vai ierindas velobraucējs (scott versijā - ģimene, darbs, mācības) var tuvoties profesionāļu trenētības pakāpei un sacensību rezultātiem un ja var tad kādā veidā. Protams, var arī turpināt diskutēt ko mēs saprotam ar terminu - profesionālis, vai tas kurš par braukšanu ar ričuku saņem reālu naudu vai tas kurš naudu iztikai pelna ar ko citu, bet nobrauktā apjoma, treniņu intensitātes, inventāra un galu galā rezultāta ziņā ganrīz ne ar ko neatpaliek.

Tad jau jaasaka laimiigs ir tas kam nav TV kaste.