Kaa jau daudzi ir mineejushi te, tad peec km neko taa iisti nepateiksi, vairaak ir jaavadaas peec struktureeti pavadiita laika treninjos ar sabalanseetiem atpuutas periodiem..

Km īstenībā ir mērīšanās ar neesošiem rādītājiem. Tā ir tradīcija kas gadiem nāk no šosejas riēnbraukšanas treniņiem. Kilometri izslēdz visus citus treniņus (kross, zāle) -t.i. arī ielikto laiku treniņa pocesā.

Reālākais mērījums būtu treniņa stundas. Jo piemēram - šosejnieks 1 h savāks 30 km, un MTB pa kalnainu trasi 15 km.  Tas pats šosejnieks zemgales līdzenumos 1 h būs 30 km, bet itālijas kalnos 20km.
pareizinam to visu uz 3 h treniņu, vai piemēram 60 h mēnesī.  Līdz sezonas sākumam savāksies pamatīgs kilometru atrāviens - šosejists lielīsies ar mega-km, un baikera mazais nobraukums izskatīsies smieklīgs. bet strādājuši abi ir vienādu stundu skaitu, un patērējuši līdzīgu daudzumu giga-kaloriju.
Protams, bez šosejas/ruļļa treniņa ir gŗūti iztikt, bet kalmainā XC trasē, uvarēs kalnos trenētas kājas un braukšanas tehnika

... kilometrus un stundas var krāt aizvējā, attiecīgi būtu jāmērās ar treniņos iztērēto jaudu?

nu tad jādala jauda uz kg?

man skiet ka vietu seb maratonaa driizaak nosaka iedzimtas speejas. treninji ir otrskirigi

Pareiz, jābūt iedzimtai spējai iekārtot dienu tā, lai  vismaz 5 reizes nedēļā izbrauktu pa 2 līdz 4 stundām

Cilvēks ar 5h nedēļā varētu tikt arī augstāk par 700-to vietu. Iespējams, ka treniņu laiku izmanto neefektīvi. Savukārt ar 10-12h jau pietiks pirmajam 50niekam tautas klasē. Neizdosies vienīgi pirmajā gadā nopirkt riteni, atrast nedēļā 10 stundas laika treniņiem un uzreiz braukt piecdesmitniekā. Vajag pieredzi, turklāt treniņi prasa darbu ilgtermiņā.

Starpība rezultātos starp 12 un 20 stundu treniņiem nedēļā ir tikai daži procenti, kamēr starp 6 un 12 stundām tā ir krietni lielāka. Katram no mums ir savu spēju maksimums. Trenējoties 4-5 stundas nedēļā sasniegsiet 70% no savām iespējām, 8h ap 90%, 10h-95% 12h-97%, 20h 99% 40h-99.5%. Visaugstākajā līmenī tas pusprocents nozīmē atšķirību starp medaļu vai neiekļūšanu finālā, savukārt amatieris būtiski nejutīs pat vairāku procentu starpību. Skaitļi būs aptuveni, negalvoju, ka šie procenti ir tieši tādi, taču tendence ir redzama.

Štrunc par stundām, taču ja process (tai skaitā arī dzīve ārpus treniņiem) nebūs sakārtots, tad rezultāti būs zemāki nekā tie būtu iespējami pie attiecīgā treniņu apjoma.

Katram jādomā pašam, ko viņš grib sasniegt, un cik daudz savam mērķim atvēlēt.

--- If the dream is to become world champion, you absolutely need to train daily with such commitment and such a desire corresponding to your final goals. There are no limits to dream. When you dream and when you work to achieve the results, you can get there.   --- Thiery Georgiou, pasaules čempions orientēšanās sportā

man skiet ka vietu seb maratonaa driizaak nosaka iedzimtas speejas. treninji ir otrskirigi

Es esmu iedzimis smags un pusapaļš, tad arī 5 h nedēļā (vai vāirāk) ko nobraucu, mani par vasaru 1000niekā neiedzina.
Draugs brauc ar riteni 10x mazāk, kā es, sver gandrīz uz pusi mazāk un ir 800niekā.

Mana pieredze- Treniņi +sacensības =vidēji 8 st.  nedēļā uz velo man dod SEB tautā no 100-200 vietai. Trenējos ar šādu intensitāti jau 3 gadus. Rezultāti lēnām aug. Domāju ka Eduardam taisnība.

Pirms 2 gadiem kuraa vietaa sebaa biji?

Ap 270

Joprojām uzskatu, ka rezultāts= uzturs 30%;atpūta 20%;treniņi 20%; tehnika 15%; kas notiek Tavā galvā 10%; u.c. lietas 5%

Talants jeb iedzimtas īpašības jums pazuda.
Kā tenisa spēlētājam, kur galva ir puse no panākuma, neliekas, ka baigi lielā loma viņai sebu minot. Bet esmu pārliecināts, ka ar katru vietu augšup nozīme palielinās.
Es, kā seniors sākdams, pa 3 gadiem nekur neesmu uzkāpis. Pie šīs masveidības, kā jau Eduards minēja, arī mans rezultāts droši vien ir uzlabojies Ak, jā, treniņi notiekas kautkā haotiski , arī man ir veči, kuri jāapdzen, bet var prasīt gan viņiem, gan man, un droši vien atbildēs, ka vieta nav galvenā motivācija.

Pagājušā gadā SEB 6. koridorā brauca divi senjori no 194x. gadiem. Domāju viņi tur visu sezonu noturējās tieši pareizās domāšanas nevis lielo fizisko spēju dēļ.

Mana pieredze- Treniņi +sacensības =vidēji 8 st.  nedēļā uz velo man dod SEB tautā no 100-200 vietai.

analoģiski )  Treniņi pārsvarā pa asfaltu bet nu nākošgad gribu piekopt kopīgos treniņus šķērsotā apvidū  līdzīgus "apkart Ķīšezeram un Baltā kāpa"

Last edited by wheelie (18.10.2012 09:58:13)

Pagājušā gadā SEB 6. koridorā brauca divi senjori no 194x. gadiem. Domāju viņi tur visu sezonu noturējās tieši pareizās domāšanas nevis lielo fizisko spēju dēļ.

Viņi noteikti domā, ka nav ko sēdēt mājās un jākustās, jo no bērnības tas tiek darīts regulāri. No otras puses, laika viņiem pietiekoši lai uzturētu līmeni.
Tieši ar šādu atšķirīgu piegājienu brauc manas bijušās grupas līderi - viens ar bērnības riteņbraukšanas bāzi, otrs ar treniņu bāzi vairāk kā 3-4 st nedēļā. Pirmais, protams, arī trenējas
Var jau to saukt par pareizu domāšanu, neiebilstu.

Treniņi vasarā katru otro dienu (vakaru) 20-50km (1h-2h reize), viens lielais treniņš nedēļā virs 60km (2.5-4h), kopā sezonā sanāca kādi 1600 līdz 1700km. SEBā nedadz pietrūka līdz pirmajam tūkstotim kopvērtējumā. Pirmā sezona, no 12. koridora aizminos līdz 7. koridoram.
Tagad velotrenažieris, lai pavararis būtu bez lielas bedres. Jo pirmie divi posmi bija ļoti smagi, principā, maijā tikai sasniedzu +/- adekvātu fizisko formu.

Last edited by Aigi_nr1 (18.10.2012 12:44:04)