Pilniigi pareizi. Galvenokaart pulsometra datu saglabaashana noved pie treninju dienasgraamatas pildiishanas.  (Arii no "parastas" dienasgraamatas  speciaalists var izdariit secinaajumus - veikt treninju datu analiizi)  Pulsa dati dod velvienu dimensiju.  Nau jau svariigi vai tu tu speesi veikt analiizi par to kaapeec tu shodien noskreeji 16km - galvenais ka tu gribeeji noskkriet, noskreeji un ierakstiiji savaa dienasgraamataa.

Man pulsometra dati paliidz saprast kaadas slodzes es varu izpildiiit, cik ilgi vajadzees atjaunoties. Bet es nevaru uz to balstiit treninjus, jo man ir jaadara citas lietas vispirms. (tjipa darbs papriekshu, hobijs peec tam)

Es vairāk piekrītu Ansim.
Jebkuras analīzes pamatā ir iespēja salīdzināt kaut ko pret kautko citu. Vienas līknes pētīšana, ar mainīgo daudzumu, kas  pārsniedz parasta cilvēka analīzes robežas neko nedod. Savu domu gājienu paskaidrošu sīkāk. Nav noslēpums ka motocikli ir man tuva tēma, tāpēc sākumā piemērs no šīs sfēras. Motobraukšanā šosejā pa apli bez datu savākšanas un to operatīvas analīzes nav ko meklēt, taču izņemot laika apstākļus pārējie dati gadu no gada ir praktiski nemainīgi. Precizējot teikto, trases ir zināmas un identiskas daudzus gadus, tāpēc pat 10. gadus veci dati par braucienu ir aktuāli arī šodien. Atliek tikai piemeklēt kurā gadā ir bijuši līdzīgi laika apstākļi un izejas profils kuru vēlams pārspēt ir rokā. Motokrosā datu analīze jau sašaurinas līdz vienas sacensības ietvariem, jo trases nekad neatkārtojas un laika apstākļu ietekme uz situāciju ir tik liela, ka salīdzināšanai ar citām sacensībām zūd jēga, taču viena weekenda daudzos treniņu un sacensību datus ir vērts paanalizēt sīkāk. Velo sacensībās nav iespējas ar kaut ko salīdzināt vispār, jo braucienu skaits ir "viens". Varētu varbūt salīdzināt ar iepriekšējo gadu (taču trases un laika apstākļu atšķirības ievieš savas, manuprāt pārāk lielas korekcijas). Galu beigās paskatoties rezultātu laika izteiksmē uzreiz ir skaidrs kas ir kas un atkrīt analīzes. Jebkuru lietu var aprakstīt matemātiski, bet savākt datus, lai to izdarītu, cilvēkam kā saprātīgai būtnei ir par īsu.
Viss augstāk minētais ir mans subjektīvs spriedelējums par tēmu, necenšoties kādu aizskat, kā arī nepretendē uz patiesību.

p.s. esmu veicis eksperimentus ar velo uz datorizēta motostenda, taču dēļ tā ka braucējam ir tendence nogurt, datus nevarēja uzskatīt par patiesiem un izmantot tālākai analīzei.

tā kā uz rēzekni maucu retāk, tad pārs mērījumi jau uzreiz parāda vai ir kas mainījies pa gadu...

Tā kā, LOOK, izkatās, ka trases ir vairākas, trases ~100% atkārtojās un braucieni ir vairāki....

Un vispār piemērs ar moto nav vietā, jo tā ir mehānika, bet cilvēka spējas/robežas mainās iksekundi...

Man ir aizdomas ka aizbraucot uz Rēzekni piem. patērējot veselu stundu vairāk nekā iepriekšējā gadā vēl ne par ko neliecina, jo stipra pretvēja gadījumā varbūt tava fiziskā kondīcija ir pat labāka kā jebkad agrāk, tikai tavās pulsometra līknēs to nekad nevarēs ieraudzīt. Citiem vārdiem sakot dati ar kuriem tiek mēģināts k-ko analizēt manā skatījumā ir stipri nepietiekoši.

Es gribu pievērst uzmanību pēdējam, ko saka LOOK un formulēt to tā: pulsometra dati cieš no tādiem aspektiem, kurus objektivitātes dēļ vajadzētu atmest, un neietver visus tos, kurus vajadzētu ietvert. Kas attiecas uz garajiem braucieniem - vējš, svaigs asfalta segums kādā ceļa posmā, iespēja pasēdēt astē kādam traktoram padara konkrēto braucienu objektīvi nesalīdzināmu ar citiem braucieniem, kuros šādu faktoru nebija (vai bija citi). Var jau mēģināt no kopējā brauciena griezt ārā nevienādos gabalus, bet relatīvā kļūda no tā aug, jo viena gabala nobraukšana ietekmē sniegumu arī blakus gabalā (noguruma krāšanās).

Ja no visiem pulsometra datiem prot izvilkt un salīdzināt tos, kas tiešām dod informāciju par sportista kondīciju, tad tam ir jēga. Un tad vēl ar piebildi, ka tikai dažiem no mums sirds ir kopējā organisma vājš elements, un ka vairāk jāstrādā uz vājākajiem (ķēdes stiprumu nosaka tās vājākais posms!). Mana saskarsme ar pulsometru lietotājiem gan liecina, ka patiesi prasmīgie datu apstrādes meistari ir mazākumā. Atliek novēlēt xc.lv diskutētājiem, lai viņi piederētu pie gudrajiem!:)

Last edited by Ansis (15.08.2006 20:43:46)

Vēl viens aspekts, ko nezkāpēc neviens nepiemin - pulsometra un sensoru relatīvās kļūdas, kā arī programmatūras kļūdas.

Delfin, šķiet Tu gan iebrauci pamatīgā auzu laukā sakot, ka cilvēks ir objektīvs un pie tam "praktiski vienmēr".

ar datu palīdzību var izvilkt daudz ko .. piemēram skatāmies tikai kāpumus un analizējam tikai tos datus - attiecību cik tad ātri, ilgi, ar kādiem apgriezieniem un pulsu vari uzveikt kādu konkrētu klanu... protams izsklausās nedaudz smieklīgi... bet imho tādā veidā paralēli uzlabojot tehniku un analizējot datus var šo-to arī izvilkt..

pilnīgi piekrītu, turklāt piemēram braucot Turaidas kalnā, ārējie faktori - vējš uc. ir samērā niecīgi, tas nozīmē ka var redzēt progresu, ja tāds ir
plus - ja ir kadenss, var noteikt ekonomiskāko pedalēšanas tehniku braucot kalnā, ātrāko braucienu ar līdzīgu vidējo pulsu utt.

Respektīvi - pulsometrs lietpratēja rokās ir instruments ar kura palīdzību var daudz uzzināt un attiecīgi reaģēt.

ps. Tiem kas nezin : ir 3 veidi - pulsometrs, savas paša izjūtas izmantošana (pakāpes) un powermeter. Pēc šīm metodēm arī var iegūt objektīvu priekšstatu par treniņiem, to efektivitāti. Piebilde - izjūtas metodi var izmantot tikai attiecīgi pieredzējuši sportisti. Iesācējiem parasti vispieejamākais ir pulsometrs.

Last edited by Biker (15.08.2006 21:30:47)

Biker pieminēja powermeter, es uzskatu ka objektīvāk ir sekot līdzi pulsa un jaudas attiecībām nevis pulsa un ātruma tāpēc ka braukšanas apstākļi vienā trasē pat nebūs identiski:)

Biker pieminēja powermeter, es uzskatu ka objektīvāk ir sekot līdzi pulsa un jaudas attiecībām nevis pulsa un ātruma tāpēc ka braukšanas apstākļi vienā trasē pat nebūs identiski:)

Viedi vārdi, jaudas un pulsa attiecība ir tas kas raksturo uz ko sportsmens ir gatavs (taču tas ir tikai viens no fiziskās sagatavotības parametriem). Par cik jauda mērīta netiek, tad HR līknēm ir tikai informatīvs raksturs.

p.s. Grey līdz mērījumu kļūdai mēs vēl neesam tikuši, jo diskusija ir par to vai pulsometra līknēs var ieraudzīt k-ko noderīgu, lai ātrāk sasniegtu Olimpa virsotni.

Andersons, zinot kāpumu, laiku, ātrumu un garumu (+ieskrējienu) var aptuveni izrēķināt, cik tad liels darbs ir padarīts.. protams, nav tas cik parāda powermeter (es nez cik precīzi viņš mēra), bet tieši analizējot šos datus mēs iegūst kaut kādas atsevišķas bildes...

Powermetrs noteikti būs precīzāks par kāpumu, laiku, ātrumu un garumu:)
ps es pats uz nākamo sezonu skatos Polar S725x kopā ar power sensor virzienā lai varētu redzēt padarītā darba un pulsa attiecību, okey ir tas verķis dārgs bet es tā domāju ka ir to vērts.

Last edited by Andersons (16.08.2006 02:38:43)

jā garas diskusijas te izversušās...Ar pulsometru mēs nosakām tikai mūsu funkcionālo stāvokli(kā organisma reaģē uz slodzi),bet mēs nevaram redzēt ar kādu jaudu(spēku)pieliekot mēs to sasniedzam,es domāju pulsometrs ar powermeter šo attiecību noteiks visprecīzāk.Jo kā tad mēs satrenēsim spēku ja nedarbosimies anaerobajā zonā??aerobajā zonā mēs tikai stiepjam sirdi,bet pārējais paliek novārtā.Un vēl viena lieta ja mēs braucam tikai šajā 120SF zonā,tad ja kādreiz vajag pabraukt ātrāk tad mēs to nespējam tas būs līdzīgi kā ierobežotājs auto kas neļauj braukt ātrāk.
reāli dzīvē ir tādi daži eksemplāri Latvijā kuri 40km/h var braukt 24h no vietas,bet līdzko viņam jābrauc 45km/h tā pasākums ir beidzies....
Līdzīga situācija ir ar pedalāžas biežumu,tāpēc MTB ir pateicīgs veids kur šīs lietas tik labi neredz un nejūt kā šosejas sacensībās/treniņos.
Varu pateikt tikai vienu lietu kas tiešām ir jāievēro  pēc kārtīgas slodzes - pareiza atpūta ,tad nav problēmu vālēt jebkādā zonā,bet ja tikai dragā un nav atpūtas tad ir vakars vai otrādi tikai atpūšas un tad 1dienu mauc ar asins garšu mutē.Tūristiem/svētdienas braucējiem pietiek arī ar braukšanu ne augstāk par 120SF nu pret kalnu gan tas prakstiski nav iespējams,labi ka LV nav kalnu....ir tikai pauguri.

Last edited by cello (16.08.2006 21:43:56)

Ar vai bez pulsometra, bet cello laikam no mums par treniņiem zin visvairāk. Bet tas, ka pulsometrs nebūtu draugs mūsu ikdienas treniņos pat viņš nenoliedz.
Pēc kārtīga darba, kārtīga atpūta - Grey jau minēja, ka šinī situācijā pulsometrs atjaunošanās treniņos labi piebremzē, kad gribas uzskriet ātrāk.
Darbs uz aerobā sliekšņa stiepj ne tikai sirdi, bet savairo un attīsta mitohondrijus. Pie kam aerobie slieksņi reti kuram LV minējam ir  pie 120SF. 120 tiešām sanāk atjaunošanās režīms un sirds pastiepšana, bet 130-140 jau mitohondriju attīstīšana (protams cipari katram individuāli).
Es pat tik smalki par to pulsu analīzi nebiju aizdomājies, par ko runā foruma dalībnieki. Katram kāds patiesības grauds, citam pat ļoti daudzi. Man analīze aprobežojas ar to, ka skatos pulsu dotajā brīdī. Piem, o man šodien braucot uz sliekšņa ir 162 vai 170 sitieni, kas mainās dienu no dienas. Vai sacensību pirmajā pusē pie 175 sāku izmisīgi meklēt veidu, kā samazināt savus pūliņus, lai tik ilgi nedzīvotos pa anaerobo zonu.
Tas, ka jāattīsta mīšanās tehnika un spēks - par to nav šaubu un es ceru, ka visi par to ir informēti. Pie kam, vairums noteikti zin, ka šo īpašību attīstīšanas treniņos pulsam nav īpašas nozīmes. Kāds viņš ir, tāds ir, galvenais, ka darbiņš kvalitatīvi padarīts.
No visa rakstītā gribas izlobīt dziļo domu: "Pulsometrs mums treniņos ir kā palīgs, nevis treneris."

ir

un tomēr - treniņa apstākļūs var regulēt, bet vienmer paliek sportista 'cilvēciskā' kļūda, t.i. kas konkrētajā, iepriekšēja dienā darīts, kas ēsts, cik gulēts, kāds nogurums, kāds entuziasms braukt utt.

Laikam mana doma ir tāda, ka 'vienmēr vienādi' treniņa apstakļī nav iespejami, tāpēc jāapsver, cik svarīgi ir zaudēt prieku mīties ārā. Delfins rakstija, ka esot vairāki maršruti, ka ir ko salīdzināt. Liekas diezgan optimāls variants.