Pie visa iepriekš minētā varu piebilst, kā tas tiek definēts tuvējās europas mačos. Tātad ir sacensības ar k-kādu nosaukumu un tiek piedāvātas distances (piemēram: 95/50/25 km). Nekur netiek apzināti definēts kuram kādā distancē jābrauc (to izvēlas braucējs). Savukārt pašu sacensību prestižs un citi parametri nosaka, vai tās ir profesionāļiem, amatieriem vai tautai. Festivāls ir praktiski vienīgā pasākuma forma kurā var mēģināt apvienot nopietnu sacensību ar tautas staigāšanu (taču manuprāt LV tas nav guvis atsaucību).

Būsim precīzi, kur rakstīts ka eksistē kaut kāda sporta klase....?
Lūk nolikums:
Dalībniekiem tiek piedāvāti trīs braucieni:
• Herkuless MTB maratons
• Bosch Tautas brauciens
• Montavit Veselības brauciens

ok, tādā gadījumā sportistiem tur vispār nav ko darīt:-))))

Novēlu veiksmi egilam 13, bet pēc savas pieredzes spriežot nebūs viegli. Domāju, ka pirmajā 100 būs tikt grūti un ja ņem vērā, ka sporta klasē Kuldīgā bija 134 dalībnieki, tad vieta pēdējā 30 -niekā nodrošināta. Tāda nu ir mana, ne tik iepriecinošā, prognoze.

Protams klusībā ceru, ka kļūdos, bet to jau mēs uzzināsim pēc Ērgļiem. Veiksmi visiem!

nu paldies par novēlējumu. bet par vietu - attiecībā uz to man nav nekādu kompleksu - kaut vai pēdējais piecinieks, kaut vai pavisam pēdējais... un ja tā arī būs - nu ko - vairāk jātrenējas

ja man būtu svarīgi neatrasties pūļa beigās, "cīnītos" pa tautas klasi - tur "kultos" pa otrā simta beigām.

Last edited by egils13 (02.08.2006 16:42:52)

SEB maratoni ir UCI sertificēti, licensētiem sportistiem pieškir UCI punktus. Pec viņiem arī brauc. Profesinālas komandas analizē Nacionālus čempionātus, ķer jaunus talantīgus braucējus. Visi citi brauc fana pēc.
Dzīties pēc medaļām Tautas klasē - izskatās pēc diletantu ambīcijām.

Laikam nepareizi saprasts. Ne Ozols, Ne Kulago pēc medaļām nekāro. Bijušaiem un taml. patīk atmosfera, vinnē ta viens, ta otrs. Izskatās, ka tieši viņi traucē "puišeļiem", kuri grib tos pārcelt uz sporta klasi. Labāk būtu trenējušies, jo bijušos nav tik vienkārši uzvarēt. Kā zināms braukt garās un īsās distances ir diezgan dažādas lietas. Bez mērķa mocīties neviens negrib. 35 km var izbaudīt braukšanu, 80 jau ir sevis pārvarēšana. Tā kā, labi vien ir, ka priekšā ir tādi, kā Kulago, vieglāk konstatēt ko darīt ar sevi.

Last edited by six13 (02.08.2006 22:41:37)

Zin man kaut kaa otraadi - labaak 80 taa mieriigi nevis 35 taa ka acis no pieres spraagst aaraa.

kā būtu ar 80 ka acis sprāgst laukā... hehe

Tātad - kā jau solīju - mani iespaidi par pirmo gonku sporta klasē - Ērgļi-Gaiziņš-Ērgļi.
sākās jau viss ar to, ka neskatoties uz to, ka biju pieteicies uz MTB maratonu nevis Tautas braucienu, man izsniedza manu veco labo tautas dzelteno nr.. gāju skairoties un tiku pie 391. numura kolēģis un draudzene līdz pēdējam pievērsa manu uzmanību jautājumam:"vai tu esi drošs, ka to gribi?" drošs nebiju, bet vēlme bija liela.

tātad iespaidi: bija grūti (par to arī nebiju šaubījies). visgrūtāk bija posmā, kad bija jābrauc pa granteni un pret vēju, jo veiksmīgi biju pazaudējis vienu grupu un atrāvies no citas. astē man visus 15 km līdz pašam gaiziņam nosēdēja viena meitene. nu, joprojām nesaprotu, vai viņu apmierināja tas mazais ātrums ar kuru pārvietojos, bet nu palīdzēt viņa man galīgi atteicās (es gan arī neprasīju un pacietīgi viņu vilku). katrā ziņā, pēc gaiziņa mūs noķēra viena lietuviete un mana ceļabiedrene veiksmīgi noleca un uzsēdās uz kaļosa lietuviešu kolēģei. es gan aiz pieredzes trūkuma šo momentu nogulēju...
lielas problēmas sagādāja sāpes plecā pēc 60. km. laikam ķermenis nav pieradis tik ilgstoši atrasties uz riteņa (būs jāveic izmaiņas treniņu plānā). beigās jau bija tā, ka kājās pamīties nevarēju, kaut arī ļoti gribējās. vienkārši kreisais plecs sāpēja tā, ka stāvot kājās to izturēt nevarēja. pa vidu (trases otrajā daļā) vēl nācās cīnīties ar nelieliem krampjiem. bet veiksmīgi pārvarēju. gala rezultātā - 152.vieta un gandarījums par to, ka esmu uzkāpis un nobraucis no gaiziņa (starp citu - es tur biju pirmo reizi).

Secinājums: ņemu atpakaļ savas idejas par piespiedu pārlikšanu no tautas klases uz sporta klasi. tam tomēr jābūt brīvprātīgam procesam, jo brauciena specifika tomēr krasi atšķiras. ja man kāds jautās, vai es iesaku braukt sporta klasē, atbildēšu - noteikti jā. neskatoties uz grūtībām, braukšana sagādāja baudu. vēl tikai nedaudz jāpiedzen fiziskais un vispār būs ok. ļoti patika tas, ka nebija nekādas steigas un nervozitātes (nu, te es nedomāju ātruma trūkumu, bet gan manevrus kā tādus).

vai es arī turpmāk braukšu garos gabalus? domāju ka jā. man patika.

Last edited by egils13 (07.08.2006 15:38:40)

Tā meitene, kas Tev uz rata sēdēja, bija nr 106 un tai brīdī brauca pa pirmo vietu.

jā, es jau paskatījos rezultātos. nu ko, laikam būšu slikti vilcis... katrā ziņā - apsveicu ar 3. vietu

Tā gluži nebija, Lietuviete visu laiku bija priekšā. Ivita bija otrā kad vēl līdz finišam bija kādi ~20km. Par cik man bija jāmaina kamera (nočakarējos ~10 min. 20km), tad man bija iespēja aprunāties ar visām meitenēm. Lietuvieti apdzinu kad līdz finišam palika ~18km, izskatijās ka iet grūti. Apsveicu Egīlu ar ienākšanu "garo gabalu" sabiedrībā.

jautājums par ēdināšanas punktu garajā distancē - tā bija vieta, kur komandas savus braucējus varēja apgādāt ar paiku, vai tā bija organizētāju iniciatīva (nu - kaut kādi banāni vai kas tāds)??? vienkārši es nekādu ēdināšanu nemanīju (jāatzīst, ka finišā uzvarētājam zaudēju stundu).

brīnumi nenotiek un nekādi banāni un citi ogļhidrāti no organizatoru puses tur nebija! Ko pa 6Ls dalības maksu vēl nesagribēsiet!???!

brīnumi nenotiek un nekādi banāni un citi ogļhidrāti no organizatoru puses tur nebija! Ko pa 6Ls dalības maksu vēl nesagribēsiet!???!

a kas tad bija? stabiņš ar zīmīti "Te jūs var apgādāt jūsu komandas"??? un vai vispār kaut kas bija??? nu interesanti taču uzrakstiet kāds, ka ko redzēja.

O, jā  - es arī braucu, skatos - priekšā kaut kāda plāksnīte. Domāju, ka rakstīts, cik km līdz finišam. Piebraucu tuvāk  - "Nikns suns". Vēl varēja būt klāt papildu plāksnīte ar 3 bultām uz augšu, t.i., "maksimāli ātri izbraukt bīstamo posmu". )

Par ēdināšanas zonu - es arī savā naivumā biju iedomājies, ka tur SACENSĪBU ORGANIZATORI dos VISIEM banānus vai kaut ko tamlīdzīgu. Labi, ka biju pats paņēmis pāris batoniņus un banānu. Un izdzēru gan savu 0.75 pudeli, gan litrīgo "kamieli".

Dzeršanas sakarā liels PALDIES  tiem cilvēkiem, kas kaut kur 60+ kilometrā stāvēja pļavā un deva padzerties ūdeni!