Jēdziens - čakarē sirdi, nav veselīgs, aizliegts pārsniegt robežas
Ko tas viss nozīmē? Kādi reāli veselības traucējumi varētu būt (naktī nenāk miegs...) vārdu sakot ar ko tiek riskēts?

Varbūt gadus 30 neko nebūs.. bet vēlāk pēkšņi infarkts..

Dzīvo ātri, mirsti jauns ar salaustu sirdi
(Vienkārši ideāli)

Jēdziens - čakarē sirdi, nav veselīgs, aizliegts pārsniegt robežas
Ko tas viss nozīmē? Kādi reāli veselības traucējumi varētu būt (naktī nenāk miegs...) vārdu sakot ar ko tiek riskēts?

Nu pirmkārt jau ir reālas iespējas iedzīvoties kādā sirdskaitē. Aritmija, utt.

Otrkārt, ja organisms netiek pakāpeniski (lasi: ar gadiem) pieradināts pie slodzes, tad maucot gonkā uz savu spēju robežas, sirds tiek ļoti pārslogota. Rezultātā sirds ir spiesta pielāgoties tādām ekstrēmām slodzēm, palielinot kreisā kambara muskuli un sabiezinot kambara sieniņas. To sauc par miokarda hipertrofiju. Savukārt sieniņu sabiezināšanās noved pie tā, ka sirds kambaris vairs nav tik elastīgs un sirds vairs nespēj tik efektīvi strādāt. ( Lai pārvietotu to pašu daudzumu asiņu, sirdij nākas palielināt sitienu skaitu. ) Problēmas sākas tajā brīdī, kad hipertrofētais muskulis vairs netiek noslogots - kad cilvēks sirdi vairs nenodarbina. Cik es saprotu, tad tur notiek kaut kāds audu atmiršanas process, kas var būt tiešs cēlonis infarktam - jeb plīsumam miokardā.

Dziļā doma tur ir tāda, ka ļoti pakāpeniski pieradinot organismu pie slodzes (piemēram, sākot trenēties no 7 g.v.), palielinās nevis sirds muskulis, bet sirds tilpums. Tāpēc sirds var strādāt ar zemāku sitienu skaitu un piegādāt to pašu asiņu daudzumu. Protams, arī šis te process nav veselīgs un arī šiem sportistiem ir risks dabūt kādu sirdskaiti līdz ar aktīvo sporta gaitu pārtraukšanu. Faktiski, ja pareizi visu saprotu, tad cik daudz jaunībā "uzkačāsi" sirdi, tik daudz būs jātrenējas arī visu atlikušo mūžu, dodot sirdij "strādāt".

Sports ir neveselīgs. To pateiks jebkurš kardiologs.

visu cieņu Grey, bet es tomēr pieturos pie viedokļa, ka ar VESELU sirds un asinsvadu sistēmu var trenēties kaut vai uz 100% slodzes (max HR). ķermenis pats jūt un atbild ar nogurumu (pienskābe, utt.) bet ir 1 bet - slodze jākāpina PAKĀPENISKI (10 % princips), nu tas jau ir jautājums par efektivitāti. protams, ka nav jēgas netrenēties un tad gonkā gāzt ar max HR... jo starpība starp rezultātu, ja gonka braukta ar max HR, vai 80 % būs
salīdzinoši neliela, ja cilvēks nav trenējies.

PS.pastāv viedoklis, ka sirds tilpumu visefektīvāk palielina treniņi ar pulsu ap 120 bpm.

Last edited by Biker (03.05.2006 19:03:55)

Nav jau tā ka visu mūžu esmu rulējis gurķi un tad pēkšņi izdomājis maukt gonkās, ar sportu nodarbojos ļoti regulāri jau ~8 gadus
sacencībās vadījos pēc pašsajūtas un pie 180-190 sitieniem pirmo stundu jutos ļoti konfortabli...
Bet laikam jau taisnība vien ir, ka kārtīga konsultācija pie ārsta var nākt tikai par labu

Gribās precizēt dažas lietas:
1. To max pulsa formulu var aizmirst. Sportistiem tie cipari ir spēcīgi lielāki.
2. Max pulsu speciāli nevienam neiesaku notiekt. Tas ir bezjēdzīgi. Tas nepalīdz ne treniņos, ne sacensībās. Ir jāzin anaerobais slieksnis. Viena no vienkāršākajām metodēm tā noteikšanā ir tāda: braucam pa šoseju 10km uz laiku (time trial), paņemam vidējo pulsu otrajiem 5 km un iegūstam ciparu, kas aptuveni (varbūt 2, 3 sitienus augstāks) būs jūsu anaerobais slieksnis. Jāsaka gan, ka bez pienācīgiem treniņiem to izdarīt ir gaužām grūti.
3. Ideāls variants ir ja sacensību vidējais pulss ir anaerobā sliekšņa līmenī, vai bišķi augstāks. Tas nozīmē, ka gonka ir nobraukta maksimālajā tobrīd iespējamā ātrumā. Domāju, ka sirdi šādi pulsi nebojā, izņemot, ja ir jau kādas sirdskaites.
4. pareizi trennētiem sportistiem sirds ir gan hipertorfēta, gan dilatēta, bet, pakāpeniski samazinot slodzes pēc sporta gaitu beigšanas, problēmām ar sirdi nevajadzētu būt.
5. vājums tiešām iestājās gan glikozes trūkuma dēļ, gan palielināta laktāta līmeņa dēļ. Tas viss kopā vienkārši noklemmē organismu.
6. par sirds infarktiem un mazspējām lūdzu nemaldināt tautu. Dedzinošas sāpēs krūtīs... Varbūt kāds ir pārēdies skābētus gurķīšus un tagad domā, ka viņam ir infarkts!
7. pēkšņa sirds apstāšanās sacensību laikā sportistiem ne vienmēr ir saistīta ar EPO. Basketbolistiem un hokejistiem vispār samērā reti. Tur vairāk darīšana ar kambaru starpsienas hipertrofisko kardiomiopātiju vai dažādām aritmijām.
8. galu galā, tomēr visa vaina treniņos. Ja grib vienā tempā izturēt distanci, tad jābrauc 2-2,5 h treniņi samērā mierīgā tempā. Ja tas ir izdevies var sākt strādāt ar intervāliem anaerobā sliekšņa vai bišķi zem līmenī - tas ievērojami palielinās vidējo ātrumu. Un tikai tad varam pāriet pie intervāliem virs anaerobā sliekšņa - tas mums ļaus gan labi nosprintot finišā, gan ātri uzbraukt kalnā, gan pēc starta varēsim atļauties iebraukt uz kādu brīdi anaerobajā zonā un vēlāk nenomirt, bet lieliski nobraukt visu gonku.

Piekrītu vainam par slieksni, jo tas ir gluži individuāls cipars uz konkrētu dzīves periodu, kuru nosaka tikai praksē, nevis rēķinot cipariņus.
Nu nevar izspiest no organisma to, ko nespēj... citādi jau sen visi būtu varoņi.

varbūt var mēģināt palūgt par šo tematu rakstīt tādus cilvekus kā Vains, a pārējiem piedāvāt vienkārši lasīt, nevis katru postu komentēt?

Baltais, FOX

... ja Tu Vains esi aarsts, tad es vareetu shajaa zinjaa mainiit savu viedokli, bet ja nee... izveelos shajaa gadijumaa ticeet tam ko dzirdu no aarsta. Sporta aarsta

Vains, paldies!

tēmu varam slēgt.

Paldies Vains, domāju ka tu esi palīdzējis daudziem saprast šo jautājumu. varu piebilst to, ka
http://www.cyclingforums.com/
ir pat speciāla nodaļa powertraining - tiem, kuri trenējas ar powermeter. tas neizslēdz pulsometra izmantošanu. profi izmanto abus.

ps.vienkāršakais - tā sauktā perceived effort metode, kura iet paralēli pulsa mērķzonu izmantošanai, t\a teikt: listen to your body. izmantojot pašsajūtas mērķzonu metodi, var trenēties līdzīgi kā ar pulsometru.

grey citāts:Dziļā doma tur ir tāda, ka ļoti pakāpeniski pieradinot organismu pie slodzes (piemēram, sākot trenēties no 7 g.v.), palielinās nevis sirds muskulis, bet sirds tilpums. Tāpēc sirds var strādāt ar zemāku sitienu skaitu un piegādāt to pašu asiņu daudzumu. Protams, arī šis te process nav veselīgs un arī šiem sportistiem ir risks dabūt kādu sirdskaiti līdz ar aktīvo sporta gaitu pārtraukšanu. Faktiski, ja pareizi visu saprotu, tad cik daudz jaunībā "uzkačāsi" sirdi, tik daudz būs jātrenējas arī visu atlikušo mūžu, dodot sirdij "strādāt".

Palasot literatūru par bērnu fizioloģiskajām īpašībām izturības treniņa efekts sāk parādīties no 12g.v.,līdz tam ir koordinācija un kustību ātrums,bet spēka kad sākas pubertātes vecums jo tad organismā izdalās Testosterons,bet tas nenozīmē kad tos jaunekļus tajā vecumā ir jāgrūž zem savaru stieņa jo turpinās augšanas process.Ja šajā augšanas procesa laikā pārslogojam bērnus tad viņi vienkārši neizaug cik viņam paredzēts jo augšanai paredzētās vielas tiek izlietotas atjaunošanās procesā.Tas informācijai ne tikai par sirdi.

Last edited by cello (06.05.2006 04:35:57)