ja tās smuki ieintegrē, tad gan jau būtu pa smuko. pirmkārt jau lai tāpēc neskrāpētu aploku. nezinu kā ir karboratiem lietainā laikā.. bet smuki noēd ALU aploku un bremžu klučus. bremzēšana arī "mīkstāka" un precīzāka

Karbona ratiem ir speciālas bremžu uzlikas. Un aploks ar laiku nolietojas- tas pieder pie lietas. Ja var krosus ar zipiem braukt, tad šosejniekam...
Un par to mīkstāko- precīzāko bremzēšanu-kaut kā nav nācies dzirdēt no nopietniem braucējiem, ka klasiskās šosejas bremzes būtu vēlams aizvietot ar disku bremzēm.
Tiesa, izlasot ka velosipēdu projektējis ar veloindustriju nesaistīts uzņēmums, mani šāds risinājums neizbrīna. Izskatās, ka dotais braucamrīks projektēts pēc principa- uztaisīt savādāk (ne labāk), lai var paprasīt lielākas naudiņas. Un lielākai daļai ļautiņu , kas samaksās virs 20 000 angļu naudiņas par velosipēdu liksies, ka disku bremzes ir +.

Tā īsti nesapratu. Vai es apgalvoju, ka ar veloindustruju nesasitīts uzņēmums vai cilvēks nevar uzbūvēt labu velosipēdu? Manuprāt nebūt nē. Es tikai rakstīju ka manu izbrīnu par disku bremzēm uz augstākās klases šosejas velosipēda (uz kādu spriežot pēc cenas un ieguldītā darba tas pretendē) kliedēja sekojošā informācija ka to ir projektējis ar veloindustriju nesaistīts uzņēmums. Ir taču starpība, vai ne?

Last edited by ritenbraucejs (12.12.2009 00:23:48)

Ielas velo meedz apgaadaat ar disku bremzeem - tas taa informaacijai, lai neshkjiet ka kaut kas neredzeets.
Ja tev rodas jautaajums par to kapeec likt disku bremzes, tad droshi vien tev nav gadiijies ar taadaam pabremzeet.
Galvenais iemesls kapeec Disku bremzes liek ielas velo ir tas, ka taas nediilst tik aatri un praktiski nav jaapaarregulee(noturiigaakas)
Tas viss protams atkariigs no taa KAA tu brauc.(no braukshanas stila: "miilji" vai "dusmiigi")

Vai tas ir ielas velo? Cik man zināms, šosejas velosipēdiem (tādiem, kuri maksā daudz naudiņas un kuriem lielāku riepu par 23mm nevar uzlikt), disku bremzes pagaidām neviens neliek. Laikam puišiem neviens nav pastāstījis cik tā ir laba lieta .

Last edited by ritenbraucejs (12.12.2009 15:08:41)

Pašas DB un VB ir stipri līdzīgi - atšķirās tikai attālums kur iedarbojās bremzes - aploks ir tas pats disks.
šeit nekādu jauninājumu nav un nevajag . Terētiski bremzes var iestrādāt iekš rumbām (vecie labie "barabani"), bet tur ir milzīgs spēks japieliek kā arī dils un svils pie lieliem ātrumiem.

Manupraat jo taalaak no centra jo "labaak" dilst (njemot veeraa, ka neviens pa nazhiem, piemeeram, prieksheejo ratu neliek)

Tagad visi atceramies pasaules chempi, kur saramotinam izbeidzaas bremzes! Ar DB taa nenotiek!

Manupraat jo taalaak no centra jo "labaak" dilst (njemot veeraa, ka neviens pa nazhiem, piemeeram, prieksheejo ratu neliek)

Tagad visi atceramies pasaules chempi, kur saramotinam izbeidzaas bremzes! Ar DB taa nenotiek!

1. Jo taalaak no ass centra, jo bremzes ir efektiigaakas, attieciigi, mazaaka slodze uz kluchiem. Piemeeram, esmu ieveerojis ka uz lielaaka rotora (203mm) bremzju kluchi iet ilgaak nekaa uz mazaaka (160mm) rotora.

2. Nesaki viss ka neviens ar prieksheejo ratu pa meemajiem neliek, ir velosporta veidi kur dod gan, un arii ikdienaa braucot gadaas.. (ja aizmuguree ir smaga velosoma, tad ir minimaala iespeeja paarldot paar stuuri).

3. Nesaki viss ka ar DB negadaas "peekshnja bremzju izbeigshanaas", gadaas gan, un turklaat vel ar jauniem kluchiem ejot uz startu!
Konkreetais piemeers - gadus apm 6 atpakalj bij "velolemaanas" gonka 24h, kur biju par mehu. Jau izejot uz starta smidzinaaja, un faktiski visa gonka bij lietuu, kaads bij brauceejam paarsteigums kad peeksnji saprata ka nav bremzju, un kaads bij mans paarsteigums kad redzeeju ka jaunie DB bremzju kluchi bij liidz blekjiem pliki..

Par 1. punktu muusu fiziku zinoshais biedrs vareetu varbuut vairaak paskaidrot, kaapeec taada lieta ir noveerojama.

Tā arī bija ka nekarbona ratiem paredzētos bremžu klužus mehi šim bija uzlikuši pie Zipp karbona ratiem, esot tie rati arī izbeigušies.

ja ir labs asfalts, kapec nē.

praktiskais pielietojums tāpat kā visiem pāriem - lai ripo

Delfins domā, ka šīs aploces derēs tikai šosejas braukšanai un izteica cerību, ka ripos labi.

Delfins nepamatoti nodarbojas ar demagoģiju. Karbona daļas nelūzt biežāk par metāla analogiem. Aizvien biežāk sintētiskie materiāli veiksmīgi aizstāj metālu. Konkrētajā piemērā Zviedri ir max pietuvinājušies kritiskaja robežai, par ko liecina virkne ierobežojumi aploka lietošanā. Cena (€ 408,43/gab.) nosaka ka lavīnveidīga pāreja uz šiem aplokiem tuvākā laikā nav gaidāma. Tomēr karbona aploki XC laukā ieviešas samērā strauji.

Manupraat jo taalaak no centra jo "labaak" dilst (njemot veeraa, ka neviens pa nazhiem, piemeeram, prieksheejo ratu neliek)

1. Jo taalaak no ass centra, jo bremzes ir efektiigaakas, attieciigi, mazaaka slodze uz kluchiem. Piemeeram, esmu ieveerojis ka uz lielaaka rotora (203mm) bremzju kluchi iet ilgaak nekaa uz mazaaka (160mm) rotora.

Es nupat šo pamanīju. Eduards uzrakstīja pareizi, bet īsti neuztrāpīja, ko vajag uzrakstīt.
Bremzējot velosipēda kinētiskā enerģija pārvēršas bremžu sistēmas disipētajā enerģijā F*s. Pēc šīs elementārās formulas iznāk, ka klučiem jādilst vienādi, t.i., neatkarīgi no rotora diametra. Jo mazākam rotoram sanāks mazāks kluču noietais ceļš s (noteiktā bremzēšanas laikā), toties bremzēts tiek ar lielāku spēku F (ja grib nobremzēt tikpat stauji).
Taču praksē var nebūt vienādi - un šeit mēs iebraucam materiālzinātnē. Kluča ambrazīvais slānis var labāk paciest uzspiediena spēku, sliktāk paciest slīpēšanas garumu (ilgumu) - tad taisnība būs Kasio. Ja vice versa, tad taisnība Vanagam. Es neesmu lasījis, ko tie kluči labāk pacieš, tāpēc šeit manai atbildei jāpieliek punkts. Cik es zinu no cietvielu materiāliem, šai atkāpei no vienādības nevajadzētu būt lielākai par 10-20%, jo tad tā kluča virsma jau būtu nestabils materiāls... bet tas ir vismaz 5 gadus vecs spriedums.

par sho jautaajumu nu gan gruuti spriest. Itkaa jau nebuutu jaabuut nekaadai starpiibai, kautgan, maigi bremzeejot ar iespeejams ka dilst mazaak..

Cik saprotu, tad strauja bremzēšana mazāk noēd klučus nekā vāja bremzēšana?

Ja bremžu kluču virsma ir lineārs (primitīvs) materiāls, tad viss vienalga, cik strauji bremzē, kāds rotora diametrs u.tml. Vienkārši m*v^2/2 pārvēršas siltumā un izdilumā, kas savukārt tiek iegūts, slīpējot klučus pret rotoru. Tas, ja nesāk pīt klāt problēmu par bremžu darba temperatūru. Nelineāram (advancētam) virsmas materiālam spēka/slīpēšanas ilguma attiecības nobīde teorētiski var būt uz abām pusēm no lineāra. Cik DB kluču virsma ir nelineāra, un uz kuru pusi, es neesmu lasījis, nezinu.

Tagad visus spiedīs pāriet uz 10 ārtumu kasetēm un ķēdēm... Viss jau būtu skaisti, ja viņas nediltu tik ārti
p.s.
Man patīk jaunais X.O,